Latvijas gāzes tirgus monopolists «Latvijas gāze» (LG), sajūtot, ka monopola pozīcijas ir apdraudētas, nodarbojas ar šantāžu un draudiem, šādu viedokli šorīt LTV pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ekonomikas ministre: «Latvijas gāze» nodarbojas ar šantāžu un draudiem (215)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķe uzsvēra, ka, neskatoties uz LG draudiem, ka Latvija varētu palikt bez gāzes piegādēm, neviens valstī bez siltuma nepaliks, kaut vai tāpēc, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pašlaik ir iesūknētas gāzes rezerves vismaz gadam.
Monopolists, sajūtot pozīciju apdraudējumu, nodarbojas ar šantāžu un draudiem, rezumēja Reizniece-Ozola, pēc kuras domām, šī situācija liecina, ka Latvija nevar vilcināties un ir strauji jāvirzās gāzes tirgus liberalizācijas virzienā, lai mums būtu drošība par gāzes piegādēm no dažādiem avotiem un arī cerības uz labāku cenu. Ministre atgādināja, ka Latvijas patērētāji maksā par 10% lielāku cenu nekā gāze maksā biržā.
Reizniece-Ozola atzīmēja, ka ar LG kā monopolistu netiek pilnībā izmantotas Inčukalna krātuves iespējas, proti, gāzi vajadzētu pirkt vasarā, kad tai ir zemāka cena, taču LG bloķē šīs iespējas. Piemēram, energokompānija «Latvenergo» vēlējusies nopirkt gāzi savu piegāžu drošībai un glabāt to Inčukalnā, taču LG viņiem šādu iespēju atteica.
Ministres vērtējumā, termiņi gāzes tirgus liberalizācijai ir saspringti, bet reāli. «Ja grib strādāt, tad visu var izdarīt laikā, bez kādām pārkāpuma procedūrām, bet cita lieta, ka monopolists to negrib,» piebilda politiķe, kura atklāja, ka Latvija aktīvi sazinās ar Eiropas Komisiju (EK) par liberalizācijas gaitu, tomēr īpaši arī neuzbāžas, jo pastāv iespēja, ka EK varētu prasīt vēl straujāku procesu teju neiespējamos termiņos. Reizniece-Ozola vienlaikus domā, ka nenonāks līdz kādām sankcijām no EK puses.
Kā uzsvēra Reizniece-Ozola, kopumā Latvija ar LG negrib konfliktēt, bet gan sadarboties, vienlaikus uzlabojot savu energodrošību, lai nenonāktu kādreiz Ukrainas situācijā, kad draud gāzes pilnīga atslēgšana.
Runājot par citu gāzes tirgus aktualitāti - iecerēto gāzes vada «Nord Stream 2» izbūvi, ministre atzina, ka ir kritiski noskaņota pret šo projektu un priecātos, ja tas netiktu īstenots. Reizniece-Ozola izteicās, ka konkrētais projekts rāda apšaubāmus solidaritātes principus no ES centrālo valstu puses, kad, piemēram, bēgļu jautājumā solidaritāte tiek gaidīta, bet uz «Nord Stream2» tiek pievērtas acis un līdzīgi tiek piemirstas problēmas Ukrainā.