Lai gan AS «Latvijas Gāze» apgalvo, ka šim uzņēmumam vienīgajiem ir ekskluzīvas tiesības Latvijas teritorijā piegādāt un tirgot dabas gāzi, tomēr ir kāds īpašs izņēmums - padomju laikos būvēta, Krievijas īpašumā esoša sanatorija «Dzintarkrasts» Jūrmalā saņem gāzi nevis no «Latvijas Gāzes», bet no Krievijas kompānijas «Gazprom», turklāt izmantojot «Latvijas Gāzes» infrastruktūru, tā svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
«Nekā Personīga» rīcībā nonākušajos Latvijas-Krievijas muitas datos par 2013.gadu redzams, ka regulāri «Gazprom» gāzi piegādā ne tikai «Latvijas Gāzei», bet arī kompānijai «Itera» un Jūrmalas sanatorijai «Dzintarkrasts». Tas parādot, ka «Latvijas Gāze» saviem akcionāriem izņēmumus pieļauj, bet nevienu citus gāzes tirgū neielaiž.
«Latvijas Gāze» apgalvo, ka «Dzintarkrasta» gadījums neesot nekas īpašs un unikāls. Tas esot pārmantots no tālajiem deviņdesmitajiem. Visiem šis fakts esot zināms un nevienam iebilžu par to nekad nav bijis.
«Tas mums ir līgumos jau no deviņdesmitajiem gadiem. Kā atsevišķs objekts, kam paredzēta īpaša atsevišķa situācija. Un tā nav lieta, par ko īpaši tirgoties un pārdzīvot, jo konkrētā objekta patēriņš ir ārkārtīgi maziņš. Un tā – nekas īpašs,» skaidro «Latvijas Gāzes» pārstāvis Vinsents Makaris, piebilstot, ka ekskluzīvās tiesības «Latvijas Gāze» ieguvusi pēc tam, kad bijusi izveidojusies šāda situācija.
Pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apgalvo, ka viņas rīcībā nav informācija par «Gazprom» gāzes piegādēm pa tiešo sanatorijai, taču uzsver, ka šādā gadījumā «tas patiešām izsit pamatu no kājām» «Latvijas Gāzes» vadītāja Aigara Kalvīša argumentiem, ka nevienam citam nav tiesības gāzi tirgot Latvijas patērētājiem, izņemot «Latvijas Gāzi».
«Tad tas pilnībā noņem argumentu pret viņu šī brīža mēģinājumiem, kā aiz mammas brunčiem slēpjoties aiz privatizācijas līguma un it kā ekskluzīvām tirdzniecības iespējām, liegt Latvenergo un citiem tirgotājiem iegādāties gāzi jau šobrīd no kaimiņvalsts – Lietuvas izmantojot arī gāzes infrastruktūru,» radījumam sacīja Reizniece-Ozola.
Tam piekrīt arī enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, kurš norāda, ka lai arī «Gazprom» ir akcionārs «Latvijas Gāzē», tas kā tirgotājs Latvijā nevar darboties. «Te var darboties «Latvijas Gāze». Un «Latvijas Gāze» ir licencēts uzņēmums, kurš pārvada, sadala, pārdod un uzglabā dabasgāzi Latvijā,» skaidroja eksperts.
Viņš apgalvojumu, ka sanatorija ir neliels objekts, tā iepirktais gāzes apjoms ir ļoti mazs un situācija izveidojusies vēsturiski, ir tikai atrunas. «Nav svarīgi par kādu apjomu ir runa. Svarīgs ir pats princips – vai nu tev ir tirgus atvērts, vai arī tev tirgus nav atvērts. Var atrunāties ar ko vien vēlas, bet šeit ir principa jautājums. Vai nu mēs ļaujam visiem piegādāt, vai nu tad arī nedarām tādus izņēmumus. Pretējā gadījumā mēs to varam saukt par divkosību, mēs to varam saukt par nekonsekvenci, mēs to varam saukt par visas patiesības nestāstīšanu citiem lēmumu pieņemšanā iesaistītajiem. Ja tā ir taisnība, ir liela iespēja, ka «Latvijas Gāze» ir vienkārši pieklusējusi šo informāciju vai nav izpaudusi līdz galam, kas ir svarīga, lai kāds vispār varētu pieņemt lēmumu par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā,» sacīja Āboltiņš.
Jau ziņots, ka «Latvenergo» atkārtoti vērsusies 'Latvijas Gāzē» ar lūgumu piekļūt gāzes infrastruktūrai, taču, pamatojoties uz izsniegto licenci, kas gāzes koncernam līdz 2017.gada 10.februārim paredz ekskluzīvas tiesības gāzes sadales tirgū, «Latvijas Gāze» varētu atkārtoti noraidīt «Latvenergo» lūgumu.
