Izglītības iestādēs palielinājies bērnu skaits ar speciālām vajadzībām (17)

2009./2010.mācību gadā Latvijā izglītību ieguva 9481 bērns ar speciālām vajadzībām. Šajā mācību gadā no 11 846 bērniem ar speciālām vajadzībām, 5830 mācās speciālajās izglītības iestādēs, 4587 mācās integrēti vispārējās izglītības iestādēs, 1429 mācās vispārizglītojošajās skolās klasēs ar speciālo izglītības programmu.

Integrēta speciālā izglītība paredz, ka bērns ar speciālām vajadzībām apgūst izglītību vispārizglītojošās mācību iestādes vispārizglītojošajā klasē vai arī vispārizglītojošās skolas klasē, kurā īsteno speciālo izglītību.

Pretēji bērnu skaitam, pedagogu skaits speciālajās izglītības iestādēs samazinās - ja 2009./2010.mācību gadā 3,34% no visiem skolotājiem bija speciālo izglītības iestāžu mācībspēki, tad šajā mācību gadā tie ir 2,88% jeb aptuveni 100 skolotāju. Speciālajās mācību iestādēs vairākums skolotāju ir vecumā no 45 līdz 60 gadiem.

Palielinās vispārizglītojošo mācību iestāžu skaits, kurās bērnus ar speciālām vajadzībām integrē vispārējās izglītības iestādēs vispārizglītojošā klasē vai speciālās izglītības klasē vispārizglītojošā skolā. Šobrīd gandrīz 6000 bērnu ir integrēti 371 mācību iestādē. Salīdzinoši ar 2009./2010.mācību gadu bērnu skaits, kas integrēti apgūst speciālo izglītību, ir palielinājies trīs reizes.

Papule informēja, ka tikai divās no speciālajām skolām ir virs 300 bērniem, 17 skolās līdz 200 bērniem, 24 skolās ir līdz 100, bet 14 skolas ir mazāk kā 50 bērnu.

Viņa arī norādīja, ka mazajām skolām raksturīgi, ka tās izvietotas tālu no apdzīvotām vietām un nepieejami, kas stereotipiski saglabājies no padomju laikiem. Skolas, kurās skolnieku skaits ir līdz 100, bieži izvietotas kultūras pieminekļos, kas rada problēmas tās pielāgojot speciālām vajadzībām. Vairāk kā 300 bērnu mācās tikai Rīgas 66.speciālajā vidusskolā un Rīgas speciālajā internātpamatskolā.

Latvijā ir 40 speciālās pirmskolas izglītības iestādes, kurās izglītojas 3361 bērns.

Jauniešiem ar speciālām vajadzībām 24 izglītības iestādes piedāvā iespēju apgūt pavāra palīga un galdnieka palīga profesiju, 13 izglītības iestādes piedāvā apgūt mājkalpotāja profesiju, deviņas izglītības iestādes piedāvā apgūt remontstrādnieka profesiju, četrās ir iespējams apgūtpalīgšuvēja profesiju, trijās - konditora palīga profesiju, bet vienā var apgūt būvstrādnieka, lauksaimniecības palīgstrādnieka, uzskaitveža, elektronikas montētāja, datorsistēmu tehniķa, rūpniecības komercdarbinieka, tirdzniecības zāles darbinieka, galdnieka un elektrotehnikas montētāja profesiju.

Papule informēja, ka šobrīd Valsts Izglītības satura centrā norit darbs pie jauna izglītības satura izstrādes speciālajai izglītībai, kuru plānots sākt īstenot 2018.gada 1.septembrī.

Papule pavēstīja, ka šobrīd galvenās problēmas speciālajā izglītībā ir skolu darbības efektivitāte, tai skaitā iekļaujošās izglītības principa īstenošanas, nosacījumi speciālās izglītības programmu pieejamībai, atbalsta pasākumi izglītojamajiem. Lai uzlabotu vispārējo izglītību ir vajadzīga sistemātiska un agrīna speciālo vajadzību diagnostika, mācību un metodiskie resursi, individuāla pieeja darbā ar izglītojamiem, ja tāda ir nepieciešama, kā arī pedagogu profesionālā kompetence. Turklāt jāuzlabo finanšu resursu efektīva izmantošana, sniedzot kvalitatīvu pakalpojumu specifiski atbilstoši katra bērnam vajadzībām.