Līdzīgi kā profesors Taivāns, Garina uzsver, ka tā ir vēršanās pret Rietumu dzīvesveidu un kultūru, jo nākamreiz teroristu mērķis var būt sporta spēles, alus svētki vai iepirkšanās centrs.
«Visa pasaule politiķu dēļ ir radikalizējusies. Arī Latvijā pēdējos gados agresīvie homofobi kļuvuši agresīvāki, par ko atbildība jāuzņemas mūsu radikālajiem politiķiem, Tieslietu ministrijai, kas ar savu attieksmi veicina, ka ir pieņemami atstumt kādu sabiedrības grupu. Sabiedrība to redz un seko šai attieksmei. Mēs esam radikalizējušies, taču tas notiek visā pasaulē. Sabiedrība visā pasaulē kļuvusi dusmīgāka,» uzskata Garina.
Nevaram būt pasargāti, ja tolerējam jebkādu agresiju
Psiholoģe Jolanta Cihanoviča, kura Latvijā izjutusi seksuālās orientācijas dēļ pret sevi vērstu fizisko un verbālo agresiju, un kura ar savu draudzeni jau gadu dzīvo Lielbritānijā, sarunā ar portālu «Apollo» norāda, ka būtu naivi domāt, ka notikušais ASV nekādi neskars Latviju, jo pasaule ir ļoti maza, un Eiropa dažādiem terora aktiem pakļauta daudz vairāk nekā ASV.
«Ja runājam par cilvēkiem, kuri gatavi darīt pāri citiem, mēs neesam pasargāti.
Orlando šāvējs jau nevaicāja cilvēkiem, kas bija klubā, vai viņi ir geji. Bieži dzirdam mums sakām - neejiet ielās, tad jūs būsiet drošībā, taču šajā gadījumā cilvēki bija iekštelpās.Tas nenotika uz ielas Praida laikā.Tas notika aiz slēgtām durvīm, kur mums «iesaka» uzturēties.
Agresija un naids, diemžēl, nepazīst nedz norunas, nedz vienošanās, nedz robežas. Jebkurš mūsu bērns var kļūt par agresijas un naida upuri.»
Cihanoviča norāda, ka pēc publikācijām presē var noprast, ka uzbrucējs bijis vardarbīgs arī pret saviem ģimenes locekļiem.
«Šī cilvēka naids rezultējās ar to, ka viņš uzbruka LGBT kopienai, bet viņa sieva noteikti šai kopienai nepieder. Tas parāda, cik trausla ir šī robeža. Cilvēki, kuri saka - «es jau esmu tāds «normāls cilvēks», situ tikai vienai sabiedrības daļai», melo. Naids un agresija vēršas arī pret citām sabiedrības daļām. Šī iemesla dēļ nevarētu teikt, ka notikušais attiecas tikai uz ASV vai tikai uz LGBT kopienu. Tas var skart jebkuru.
Mēs nevaram būt pasargāti, ja tolerējam agresiju pret jelkādu cilvēku grupu. Naids nešķiro upurus, kaut arī kādam varētu šķist, ka viņš var justies droši,» uzsver Cihanoviča.
«Šoreiz geji. Ja pret naidu un ksenofobiju aktīvi nenostājamies sevī un citos, tad atliek tikai gaidīt, kura būs nākošā grupa. Un Latvija nav izņēmums,» saka mācītājs, psihoterapeits Māris Sants, kurš sabiedrības vardarbīgo naida izpausmju dēļ pret sevi pirms vairākiem gadiem bija spiests no Latvijas emigrēt uz Lielbritāniju.
«Naidam nav reliģijas. Ar īstiem musulmaņiem tam nav nekāda sakara. Jautājums, kas mums šajā brīdī jāuzdod sev, ir, cik mūsu lūgšanas par upuriem ir vērtas, ja mēs neko nedarām. Benediktīniešiem ir teiciens «Ore et labore» jeb «Lūdzies un strādā». Ja naids turpina būt kādas reliģijas sastāvdaļa, tad kaut kas nav kārtībā. Ļoti nopietnas nekārtības šajā jautājumā ir tieši Latvijā. Ne tikai attiecībā uz homoseksuāli orientētu cilvēku tiesībām, bet arī Stambulas konvenciju, sieviešu ordināciju baznīcā un olšūnu ziedošanas jautājumiem. Viss, kas pēdējā laikā notiek Latvijā, norāda, ka šāds terora akts ir tikai spogulis, kaut arī tā atspulgs ir otrpus okeānam. Tas parāda arī Latvijas neglīto seju,» saka Sants.
Sants atceras, ka savulaik, kad sācis runāt par homoseksualitātes jautājumiem, kāda pareizticīgo baznīcas darbinieka dēls izdarījis pašnāvību, jo bijis gejs.
«Tas naids, kas valda Latvijā, varbūt nerada tik lielu upuru skaitu, bet tieši tādus pašus upurus, kā šis terora akts,» uzskata Sants.
«Orlando šāvēji rodas no tādu ideologu paspārnes kā Jānis Vanags, tādu «tā saucamo psihoterapeitu» paspārnes kā Viesturs Rudzītis, un tādu politiķu paspārnes kā Jānis Iesalnieks (NA),» skarbi secina Sants.