Slepkavas - 29 gadus vecā islāmticīgā afgāņu izcelsmes ASV pilsoņa Omāra Matīna - tēvs «NBC News» atklāja, ka uz šo nežēlīgo soli dēlu pamudinājis pirms pāris mēnešiem redzētais Maiami. Proti, divu vīriešu skūpsts. Tēvs uzsvēris, ka «apšaudei klubā neesot nekāda sakara ar reliģiju», kaut ar teroristisko grupējumu «Islāma valsts» saistīti avoti jau uzņēmušies atbildību par šo slaktiņu. Arī ASV federālais izlūkošanas birojs (FIB) paziņojis, ka slepkava brīdi pirms uzbrukuma zvanījis uz ārkārtas situāciju tālruni un paziņojis, ka ir teroristiskā grupējuma «Islāma valsts» sekotājs. Vēlāk FIB nāca klajā ar paziņojumu, ka uzbrucējs iedvesmojies no dažādiem teroristiskiem grupējumiem.

Jau divas reizes Matīns nonācis izmeklētāju redzeslokā aizdomās par saistību ar ekstrēmistiem - 2013. un 2014.gadā viņš esot ticies ar kādu teroristu pašnāvnieku.

Homoseksuāļu nogalināšana «Islāma valsts» piekritēju vidū nav nekas jauns - teroristi nesaudzē nedz bērnus, nedz viņu izpratnē neticīgos, nedz citādas orientācijas cilvēkus. Turklāt homoseksuālisms ir kļuvis par «izvirtušo Rietumu» simbolu ne tikai teroristu, bet arī daudzu Latvijas iedzīvotāju acīs.

«Tas [notikušais Orlando geju klubā] ir gan terorisms, kurš saistīts ar fundamentālo islāmu, gan homofobija. Patiesībā tas ir viens un tas pats,» uzskata Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns.

«Fundamentālais islāms, kuru pārstāv «Islāma valsts», ļoti strikti iestājas pret homoseksuālismu - pret minoritāšu kultūru, viņu skatījumā «izlaidību» un «Rietumu sabiedrības pūšanas procesa sastāvdaļu». Homoseksuālisms savā ziņā kļuvis par Rietumu sabiedrības simbolu.»

«Tā ir vārīgākā Rietumu sabiedrības vieta. Iemesls ir vienkāršs - homoseksuālisms ir cilvēktiesību galējā izpausme. Šīs tiesības šajā gadījumā ir pretrunā ar bioloģisko normu, un ikviena reliģija tās fundamentālajā izpratnē ir tuvāk bioloģiskajai, nevis cilvēktiesību normai. Rietumu sabiedrība ir saņēmusi dubultsitienu, jo Rietumu vērtību sistēmas centrs ir cilvēktiesības. Ļoti precīzs «Islāma valsts» trāpījums,» uzskata Taivāns.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras lektors, psihiatrs un psihoterapeits, reliģiju pētnieks Artūrs Utināns uzsver, ka

«Homofobija no reliģijas nav jāatdala, jo gandrīz visas homofobiskās idejas ir reliģiski motivētas. Bez reliģiskās motivācijas cilvēkiem vispār nebūtu, ar ko aizstāvēt savas homofobiskās idejas.»

Pasaulē šobrīd eksistē aptuveni 500 dažādu reliģisku islāma virzienu. Nav brīnums, ka radikālā islāma idejas «virmo gaisā».

Arī Latvijā lielākā daļa homofobu savas idejas aizstāv, aizbildinoties ar reliģiju. Pamatojums ir vienkāršs - nevis tikai man kā indivīdam riebjas šāda uzvedība, tā «riebjas arī Dievam»»

Neticīgo simbols - homoseksuāļi

Radikālajā islāmā attieksme pret homoseksuālismu ir tikpat barga, kā radikālajās kristiešu grupās, turklāt homoseksuālisms tiek asociēts ar «neticīgajiem».

«Korānā divās trešdaļās no rakstītā par neticīgajiem teikts kaut kas slikts,» uzsver Utināns.

Viņš arī atzīmē, ka cilvēki, kuri veic šādus vardarbīgus aktus, bieži vien ir ar psihiskiem traucējumiem, piebilstot, ka psihiski nestabilie biežāk ir reliģiozi.

Uz jautājumu, kas vada homofobus, Utināns atbild, ka tas ir riebums kā emocija, kas saistīta ar evolūciju.

Tā kā evolūcijas galvenais motīvs ir vairošanās, un cilvēkam zināmā mērā piemīt izvēles iespējas, tad riebums varētu būt kā mehānisms, kas vērsts pret kādu, kas nevairojas.

«No evolūcijas viedokļa gan apgalvojums, ka homoseksuāli orientēti cilvēki it kā negrib vairoties, nav pareizs, jo arī evolūcijā eksistē homoseksuālisms, un nevar teikt, ka homoseksuālisms ir nedabisks. Daži autori apraksta pat 300 dzīvnieku sugas, kur ir homoseksuāli pāri. Tā kā homoseksualitāte ir dabiska parādība. Bet riebums ir viena no emocijām, kas piebremzē, lai šī homoseksuālā uzvedība pārāk neizplatītos. Riebums ir arī morāles emocija. Ja morāli mēs spriežam par savu vai citu cilvēku uzvedību, tad ar riebumu novērtējam uzvedību, kas ir slikta un nepieņemama. Cilvēkiem ir dažādas riebuma izpausmes pakāpes. Pierādīts, ka politiski konservatīvajiem cilvēkiem, kuriem nepatīk pārmaiņas, ir vairāk izteikta riebuma emocija. Pētījumi liecina, ka tie cilvēki, kam ir izteiktāks riebums pret dažādām garšām, jauniem pārtikas veidiem, ir arī politiski konservatīvāki, un visdrīzāk viņi arī būs homofobi. Tā ir tīra smadzeņu programma. Homofobija saistīta arī ar reliģiozitāti, kas pieder pie grupas saprāta vai grupas instinktiem. Cilvēkiem ir instinkts piederēt grupai, un reliģija gādā par vienādām morāles normām grupā.»

Uz jautājumu, vai Latvijā pastāv risks šādiem reliģijā bāzētiem homofobiskiem vardarbīgiem aktiem, Utināns atbild, ka Latvijā jau ir bijuši homoseksuāļu piekaušanas gadījumi.

Vidējais latvietis biežāk gan ir kristietis, mums pagaidām nav radikālā īslāma tradīciju, tāpēc šādus uzbrukumus pret homoseksuāli orientētiem cilvēkiem varētu drīzāk veikt jaunieši dzērumā. Ar automātu rokās nogalināt gejus bārā - tas pagaidām Latvijai nedraud, pārliecināts Utināns.

Kā ir Latvijā?

Pagājušā gada novembrī veiktais pētījumu centra SKDS pētījums gan liecina, ka, diemžēl, Latvijā gadu gaitā sabiedrības attieksme pret seksuālajām minoritātēm nav īpaši mainījusies, un cilvēki aizvien ir gatavi paust krasi negatīvu attieksmi, uzzinot, ka kolēģis vai ģimenes loceklis ir homoseksuāls. Seksuālām minoritātēm kaimiņos blakus nevēlētos dzīvot 37% aptaujāto.

Pieminot traģiskos notikumus ASV, LGBT un viņu draugu apvienība «Mozaīka» šodien, 14.jūnijā pulksten 19 Vašingtona laukumā Rīgā rīko piemiņas pasākumu, uz kuru aicina ierasties cilvēkus ar svecītēm un ziediem.

«Mozaīkas» valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina sarunā ar portālu «Apollo» norāda, ka šobrīd LGBT kopienai svarīgi turpināt iesāktos pasākumus, nevērt ciet klubus, neapturēt Praida gājienus, jo terorisma mērķis ir apturēt dzīvi.

«Starptautiskie Praida pasākumi būs vēl plašāki, lai pierādītu, ka sabiedrība nebaidās.»

Garina norāda, ka Orlando notikušais uzbrukums jāuztver kā pret LGBT kopienu vērsts terora akts, taču plašākai sabiedrībai to vajadzētu skatīt kā vēršanos pret visiem.

Līdzīgi kā profesors Taivāns, Garina uzsver, ka tā ir vēršanās pret Rietumu dzīvesveidu un kultūru, jo nākamreiz teroristu mērķis var būt sporta spēles, alus svētki vai iepirkšanās centrs.

«Visa pasaule politiķu dēļ ir radikalizējusies. Arī Latvijā pēdējos gados agresīvie homofobi kļuvuši agresīvāki, par ko atbildība jāuzņemas mūsu radikālajiem politiķiem, Tieslietu ministrijai, kas ar savu attieksmi veicina, ka ir pieņemami atstumt kādu sabiedrības grupu. Sabiedrība to redz un seko šai attieksmei. Mēs esam radikalizējušies, taču tas notiek visā pasaulē. Sabiedrība visā pasaulē kļuvusi dusmīgāka,» uzskata Garina.

Nevaram būt pasargāti, ja tolerējam jebkādu agresiju

Psiholoģe Jolanta Cihanoviča, kura Latvijā izjutusi seksuālās orientācijas dēļ pret sevi vērstu fizisko un verbālo agresiju, un kura ar savu draudzeni jau gadu dzīvo Lielbritānijā, sarunā ar portālu «Apollo» norāda, ka būtu naivi domāt, ka notikušais ASV nekādi neskars Latviju, jo pasaule ir ļoti maza, un Eiropa dažādiem terora aktiem pakļauta daudz vairāk nekā ASV.

«Ja runājam par cilvēkiem, kuri gatavi darīt pāri citiem, mēs neesam pasargāti.

Orlando šāvējs jau nevaicāja cilvēkiem, kas bija klubā, vai viņi ir geji. Bieži dzirdam mums sakām - neejiet ielās, tad jūs būsiet drošībā, taču šajā gadījumā cilvēki bija iekštelpās.Tas nenotika uz ielas Praida laikā.Tas notika aiz slēgtām durvīm, kur mums «iesaka» uzturēties.

Agresija un naids, diemžēl, nepazīst nedz norunas, nedz vienošanās, nedz robežas. Jebkurš mūsu bērns var kļūt par agresijas un naida upuri.»

Cihanoviča norāda, ka pēc publikācijām presē var noprast, ka uzbrucējs bijis vardarbīgs arī pret saviem ģimenes locekļiem.

«Šī cilvēka naids rezultējās ar to, ka viņš uzbruka LGBT kopienai, bet viņa sieva noteikti šai kopienai nepieder. Tas parāda, cik trausla ir šī robeža. Cilvēki, kuri saka - «es jau esmu tāds «normāls cilvēks», situ tikai vienai sabiedrības daļai», melo. Naids un agresija vēršas arī pret citām sabiedrības daļām. Šī iemesla dēļ nevarētu teikt, ka notikušais attiecas tikai uz ASV vai tikai uz LGBT kopienu. Tas var skart jebkuru.

Mēs nevaram būt pasargāti, ja tolerējam agresiju pret jelkādu cilvēku grupu. Naids nešķiro upurus, kaut arī kādam varētu šķist, ka viņš var justies droši,» uzsver Cihanoviča.

«Šoreiz geji. Ja pret naidu un ksenofobiju aktīvi nenostājamies sevī un citos, tad atliek tikai gaidīt, kura būs nākošā grupa. Un Latvija nav izņēmums,» saka mācītājs, psihoterapeits Māris Sants, kurš sabiedrības vardarbīgo naida izpausmju dēļ pret sevi pirms vairākiem gadiem bija spiests no Latvijas emigrēt uz Lielbritāniju.

Naidam nav reliģijas

«Naidam nav reliģijas. Ar īstiem musulmaņiem tam nav nekāda sakara. Jautājums, kas mums šajā brīdī jāuzdod sev, ir, cik mūsu lūgšanas par upuriem ir vērtas, ja mēs neko nedarām. Benediktīniešiem ir teiciens «Ore et labore» jeb «Lūdzies un strādā». Ja naids turpina būt kādas reliģijas sastāvdaļa, tad kaut kas nav kārtībā. Ļoti nopietnas nekārtības šajā jautājumā ir tieši Latvijā. Ne tikai attiecībā uz homoseksuāli orientētu cilvēku tiesībām, bet arī Stambulas konvenciju, sieviešu ordināciju baznīcā un olšūnu ziedošanas jautājumiem. Viss, kas pēdējā laikā notiek Latvijā, norāda, ka šāds terora akts ir tikai spogulis, kaut arī tā atspulgs ir otrpus okeānam. Tas parāda arī Latvijas neglīto seju,» saka Sants.

Sants atceras, ka savulaik, kad sācis runāt par homoseksualitātes jautājumiem, kāda pareizticīgo baznīcas darbinieka dēls izdarījis pašnāvību, jo bijis gejs.

«Tas naids, kas valda Latvijā, varbūt nerada tik lielu upuru skaitu, bet tieši tādus pašus upurus, kā šis terora akts,» uzskata Sants.

«Orlando šāvēji rodas no tādu ideologu paspārnes kā Jānis Vanags, tādu «tā saucamo psihoterapeitu» paspārnes kā Viesturs Rudzītis, un tādu politiķu paspārnes kā Jānis Iesalnieks (NA),» skarbi secina Sants.