Pirmo reizi Latvijā ļauj sievietes dzimumšūnas nobriedināt laboratorijā (14)

«Gada sākumā, izveidojot Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku, mēs solījām pie sasniegtā neapstāties. Tāpēc olšūnu ārpusķermeņa nobriedināšanas atļauja ir likumsakarīgs solis mūsu solīto jauno – pasaulē zināmo un pieejamo, bet Latvijā līdz šim nepieejamo - neauglības ārstēšanas tehnoloģiju ieviešanā Latvijā,» stāsta auglības klīnikas «Mama Rīga» valdes loceklis Imants Smirnovs.

Katra sieviete piedzimst ar savu individuālo dzimumšūnu – olšūnu skaitu, kas dzīves laikā nevairojas un neatjaunojas. Nenobriedušas jeb negatavas olšūnas, atbilstoši cilvēka fizioloģijai, visā sievietes dzīves laikā «dzīvo» savā «mājiņā» – sievietes olnīcās jeb olnīcu audos. Olšūnu nobriešanu un «iznākšanu no mājiņas», kas nepieciešama apaugļošanās procesam, regulē sievietes hormonālā sistēma, kuras redzamā izpausme ir sievietes menstruālais cikls. Tāpēc auglības periods jeb fertīlais vecums katrai sievietei ir ļoti individuāls un cieši saistīts ar sievietes vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, tostarp stresu, ēdienkarti utt.

Ņemot vērā sievietes fizioloģiju, līdz šim Latvijā olšūnu ieguve – vai sievietes pašas vajadzībām izmantošanai vēlāk, vai donēšanai mākslīgās apaugļošanas procesam - bija iespējama tikai īpaši nobriedinot olšūnas sievietes ķermenī, tas ir, lai ārsts varētu paņemt sievietes ar aci neredzamās dzimumšūnas - olšūnas, sievietei bija jālieto speciāli medikamenti, kas stimulē hormonu darbību, liekot vairākām olšūnām nobriest. Šādas – sievietes ķermenī nobriedinātas un līdz ar to apaugļošanās procesam piemērotas - olšūnas var tikt sasaldētas un uzglabātas sievietes pašas vajadzībām izmantošanai vēlāk vai arī tā var tikt donētas citai sievietei.

Savukārt iespēja sievietes dzimumšūnas – olšūnas nobriedināt ārpus ķermeņa (in vitro maturation) dzīvē nozīmē nenobriedušas olšūnas paņemšanu un nobriedināšanu speciālā vidē laboratorijas apstākļos līdz apaugļošanās procesam nepieciešamajai gatavības stadijai.

«Olšūnu nobriedināšana ārpus ķermeņa ir cieši saistīta ar sievietes auglības funkcijas saglabāšanu pēc izārstēšanās no onkoloģiskajām saslimšanām, kas starptautiski tiek apzīmēta ar terminu «oncofertility». Tā ir jauna papildu iespēja sievietēm, kuras vēlas sasaldēt olnīcu audus pirms ķīmijterapijas uzsākšanas vēža ārstēšanā, lai pēc tam varētu izvēlēties, vai pārstādīt atpakaļ savus olnīcu audus un tādējādi atjaunot savu hormonālo sistēmu un dabisko auglības spēju, vai no audiem paņemto un laboratorijas apstākļos nobriedināto olšūnu izmantot mākslīgās apaugļošanas procesā,» stāsta auglības klīnikas «Mama Rīga» Embrioloģijas laboratorijas vadītāja Inese Čakstiņa.

«Mūsdienās diemžēl pieaug dažādas vispārējās saslimšanas, kas cieši saistītas ar auglību, piemēram, ar hormonu disbalansu saistītā vairogdziedzera saslimšana un citas hormonu saslimšanas. Labā ziņa ir tā, ka mūsdienu medicīna arvien veiksmīgāk ļauj cilvēkiem ilgstoši sadzīvot ar dažādām nopietnām saslimšanām. Taču līdz ar to sievietes veselības stāvoklis ne vienmēr ļauj droši pašas sievietes organismā nobriedināt olšūnas, kuras pēc tam izmantot mākslīgās apaugļošanas jeb IVF procesā. Tāpēc olšūnu nobriedināšana ārpus ķermeņa ir būtisks solis humānākas neauglības ārstēšanas virzienā sievietēm ar hormonāliem traucējumiem, un daudzos gadījumos tā var būt arī iespēja (bieži vienīgā iespēja) sievietei iztikt bez olšūnas donores palīdzības,» stāsta klīnikas «Mama Rīga» reproduktoloģe Viktorija Zaļetova ar 24 gadu pieredzi reproduktīvās veselības jomā. «Onkoloģisko saslimšanu gadījumā sievietes auglības saglabāšanai pēc vēža terapijas, reproduktologi cieši sadarbojas ar onkologiem, jo viņu viedoklis ir ļoti svarīgs. Pozitīvs gala rezultāts arī atkarīgs no kvalitatīvas un profesionālas speciālistu pieejas slimības ārstēšanai jebkurā ārstēšanas stadijā,» stāsta reproduktoloģe Viktorija Zaļetova.