/nginx/o/2018/07/29/11104722t1h577c.jpg)
Zolitūdē sagruvušā «Maxima» lielveikala galvenais būvnieks «RE&RE» un pēc traģēdijas izveidotā sabiedrība «RERE GRUPA» šogad uzvarējuši valsts un pašvaldību pasūtījumos par vairāk nekā 50 miljoniem eiro. Šis gads kompānijām bijis krietni labāks nekā iepriekšējie, šovakar ziņo LTV raidījums «De facto».
«RE&RE» līdzīpašnieks Didzis Putniņš, kuram šonedēļ bija jāliecina tiesā, atteicās atbildēt uz «De facto» jautājumiem. Gan viņš, gan citi «RE&RE» dalībnieki pēdējos gados no intervijām vairījušies.
«Šodien nav ne tā tā reize, ne tas brīdis. Es jums atsaku kategoriski. Man vēl ļoti daudz jāliecina, man jākoncentrējas,» tiesā sacīja Putniņš.
Arī pēc tam, kad bija beidzis liecināt, viņš intervijai nepiekrita. Taču vienlaikus Putniņš īsā sarunā atklāja, ka viņam strādāt ir grūti un ka mediji «visu laiku dara, lai mums nebūtu vieglāk». Viņš uzskata, ka tiesa būs ļoti ilga un neslēpa, ka «var izrādīties, ka uzbrauciens mūsu uzņēmumam būs... mēs būsim izčakarēti par neko, tikai tāpēc, ka mēs būvējām.»
«RE&RE» pozīcija allaž bijusi, ka veikala sabrukšanā nav vainojami būvnieki, bet projektētāji. Taču prokuratūra ir citādās domās, un tā vēršas arī pret «RE&RE». Apsūdzības uzturētāji krimināllietā uzskata, ka lielveikala būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš nolaidīgi pildīja pienākumus, bet ģenerālbūvnieks «RE&RE» - nepietiekami savu darbinieku kontrolēja.
Atšķirībā no citām kompānijām, «RE&RE» nav arestēta manta. Izmeklētāji gribēja, bet tiesnese Sandra Groza atteica arestēt automašīnas un banku kontus, jo tas traucētu uzņēmējdarbībai. Tiesneses lēmumu atstāja negrozītu arī Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija, rakstot, ka «priekšlaicīga un nesamērīga visas mantas arestēšana nevar būt taisnīga un samērīga.»
Uz jautājumu, vai vajadzības gadījumā no «RE&RE» varēs piedzīt līdzekļus, prokurors Agris Skradailis atbild sekojošo: «Kā tiek veikta saimnieciskā darbība, tas ir uzņēmuma ziņā, bet, protams, mēs kaut kādu roku turam uz pulsa, lai varētu kaut kā reaģēt uz iespējamiem riska momentiem.»
Nepilnu gadu pēc traģēdijas dzima «RERE GRUPA». It kā jauna kompānija. Tās īpašniekus neatklāj, tā ir slēgta akciju sabiedrība. Bet tajā strādā «RE&RE» darbinieki, abas kompānijas dala tās pašas telpas un «RERE GRUPA pie saviem projektiem pieskaita «RE&RE» agrāk celtos.
Jaunajai kompānijai par priekšteces iespējamiem grēkiem tiesā jāatbild nebūs.
«RE&RE» grupas valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš nevar komentēt, vai «RERE GRUPAS» dibināšana bija risku nodalīšana. Viņš skaidro, ka pēc Zolitūdes traģēdijas būvniecības industrijā kopumā vajadzēja visu sākt veidot, balstoties uz jauniem principiem.
«RERE GRUPA» izveidojusi kvalitātes nodaļu, kas ar lielu rūpību pārbaudot projektus un objektus.
Kad sabruka veikals Zolitūdē, «Re&Re» bija starp varenākajām Latvijas būvkompānijām. Valsts un pašvaldību pasūtījumi 2013.gadā pārsniedza 100 miljonus eiro. Taču 2014.gadā publisko iepirkumu kontraktu vērtība bija 10 reizes mazāka.
Tomēr drūmākais periods varētu būt aiz muguras. Šogad «RERE GRUPA» un «RE&RE» kopā uzvarējušas valsts un pašvaldību iepirkumos par summu 54 miljoni eiro.
«Neskatoties uz to, ka nozarei gads ir bijis ārkārtīgi bēdīgs, mums ir izdevies palielināt objektu skaitu. Ražošanā ir 27 objekti. Ir ļoti labs projektu portfelis nākamajam gadam. Es nekādā veidā nevarētu sūdzēties, ka mums nebūtu klientu uzticības, bet skaidrs ir tas, ka prasības ir augušas,» saka Āboltiņš-Āboliņš.
Lielākais no šī gada pasūtījumiem «RERE GRUPAI» un «RE&RE» ir Muzeju krātuvju kompleksa būvdarbi Rīgā pēc «Valsts nekustamie īpašumi pasūtījuma» 20,5 miljonu eiro vērtībā.