/nginx/o/2018/07/29/11106825t1h3ae3.jpg)
«Gads, kurā noticis viss, kas nevarēja notikt» - tā par aizejošo haotiski trako Pērtiķa gadu joko interneta lietotāji. Tik tiešām, aizvadītais 2016tais izrādījies nepatīkamu pārsteigumu, negaidītu pavērsienu, smagu lēmumu, zaudējumu un grūtu cīņu gads - kā globālā, tā Latvijas mērogā un atsevišķu indivīdu dzīvēs. Kādi bijuši skaļākie ziņu virsraksti, kas nav atstājuši vienaldzīgus portāla «Apollo» lasītājus visa gada garumā, skaties mūsu «Gada notikumu TOP 10».
Notikums, kuru nu nekādi nevarēja nepamanīt rīdzinieki-nebeidzamie remontdarbi Rīgas ielās, kuri galvaspilsētu padarīja par neizbraucamu šķēršļu labirintu. To ietvaros Rīgas dome realizēja vienu no pēdējo gadu lielākajiem projektiem ielu infrastruktūras uzlabošanā – Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanu.
Rīdziniekus pārsteidza gan gausie remontdarbu tempi, gan haoss, un visbeidzot - stipri dīvainais «pabeigtās» ielas izskats. Barona ielas dizaina autore - ainavu arhitekte Helēna Gūtmane - atspēkoja savu veikumu ar virkni rīdziniekiem grūti saprotamām frāzēm, tādām kā «dizains bez barjerām», «artikulēta iela» un «kognitīva ilūzija». Tomēr rīdzinieku «kognitīvā ilūzija» par to, ka pa ielu varēs pārvietoties bez problēmām, lēnām izplēnēja gaisā - defekti atklājās viens pēc otra - gan «izlēkuši bruģakmeņi», gan lietus laikā pēkšņi plūdi vietās, kur to pirms remonta nebija, gan absurdi seguma risinājumi.
Parādījās aizdomas par viltotiem būvuzraudzības dokumentiem. Saskaņā ar šiem dokumentiem Barona ielā notiekošos darbus uzraudzījusi persona, kura faktiski no rīta līdz vakaram strādājusi Salaspils novada domē. Rīgas dome par Krišjāņa Barona ielas rekonstrukcijas darbu būvuzraudzību 2015.gadā bija slēgusi līgumu ar SIA «Bild», kas iepriekš piederēja 2016.gada vasarā kukuļošanas lietā aizturētajam Satiksmes departamenta darbonim Uģim Brožam, 30.oktobrī vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Būvdarbus Barona ielā organizējis tas pats Rīgas domes Satiksmes departamenta darbonis Broža, kuru KNAB vasarā aizturēja kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām departamenta organizētos iepirkumos. Viņam bijusi iespēja izvēlēties uzņēmumu, kas veiks Barona ielas būvdarbu uzraudzību. Broža izvēlējies firmu «Bild», kura iepriekš piederējusi viņam pašam. Ar šo uzņēmumu dome Brožas personā noslēgusi līgumu, kas nav paredzējis stingru kārtību, kā pašvaldība saņem atskaites par būvdarbu gaitu. Līgumā esot bijušas tikai vispārīgas frāzes, ka uzraudzība jāveic. SIA «Bild» no savas puses par tiešo būvniecības uzraugu norīkojusi Andreju Kiseļevu-Podgorniju, ar kuru Broža esot sen pazīstams un iepriekš strādājis kopā. Kiseļevs-Podgornijs gan no rīta līdz vakaram strādājis Salaspils novada domē.
Satiksmes departaments veiks iekšējo izmeklēšanu pēc tam, kad KNAB būs atdevis visu nepieciešamo dokumentāciju, bet līdz izmeklēšanas beigām uzņēmumam, kas veica būvuzraudzību Krišjāņa Barona ielā, samaksa par pakalpojumu netiks veikta.
Lielu sašutumu sabiedrībā, atklājot Latvijas medicīniskās aprūpes sistēmas nepilnības, izraisīja divu mūsu valsts pilsoņu - vēža slimnieka Viestura Bundžas un ar reto slimību Bad-Čiari sindromu - slimās Baibas Barones nāves.
Viestura slimība izgaismoja paleatīvās aprūpes tumšo pusi mūsu valstī, kamēr Baibas Barones nāve - valsts nevarību un bezspēcību brīžos, kad tās pilsoņiem nepieciešama tās palīdzība.
Baiba kļuva par mūsu veselības aprūpes sistēmas kārtējo ķīlnieci. Jaunajai sievietei steidzami bija nepieciešama aknu transplantācija. Stradiņa slimnīcas ārsti bija gatavi to veikt, taču valsts nespēja par šo operāciju samaksāt un neiekļāva to apmaksājamo pakalpojumu grozā.
Tādēļ Baibas dzīvības glābšanai tika lūgts 50 000 eiro liels ziedojums, kas arī tika saziedots. Cilvēki saziedoja arī summu, kas bija nepieciešama ārstēšanai Tartu slimnīcā Igaunijā, kur Baiba divus garus mēnešus gaidīja aknu donoru.
Sagaidīja.Taču pēc operācijas novārdzinātais Baibas ķermenis neizturēja un 2.decembrī Baiba nomira. Viņas nāvē daļēji vainojama arī valsts attieksme. Baiba ar ģimeni ticēja Nacionālā veselības dienesta solītajam, ka no šā gada jūlija valsts sāks apmaksāt aknu transplantācijas operācijas.Ģimene paļāvās un gaidīja, taču pēdējā brīdī valdība lēmumu mainīja, apmaksas termiņu pārceļot uz nenoteiktu laiku.Ja ģimene to būtu zinājusi, ziedojumus sāktu vākt ātrāk, netiktu zaudēts laiks.
Pēc notikušā sabiedrība aktivizējās un iedzīvotāji pastiprināti interesējās, kā paust gribu par orgānu ziedošanu pēc nāves.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājaslapu, kur atrodama informācija, kā aizpildīt iesniegumu par orgānu izmantošanu pēc nāves, kopš novembra gāžot riņķī.
Gada nogalē pēc negaidītās miljardiera Donalda Trampa uzvaras ASV vēlēšanās arī Latvijā atskārtām, ka iestājies «pēc-patiesības laikmets».
Sociālos tīklus arvien vairāk pārņem viltus un izdomātas ziņas, kuras, kā izrādās, cilvēkiem patīk daudz labāk, nekā patiesība. Ja meli atbilst informācijas patērētāja iekšējai pasaules uztverei un redzējumam, tad tie ir daudz pievilcīgāki, nekā taisnība.
Rezultātā aizvien vairāk cilvēku labprātīgi dzīvo sevis un izmanīgu cilvēku radītā paralēlā realitātē, kurai nav nekā kopīga ar īstenību.
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» veiktajā pētījumā atklājās, ka vairākas Latvijā populāras interneta vietnes, kurās ik pa laikam tiek tiražēta patiesībai neatbilstoša vai maldinoša informācija, pagaidām pārsvarā pieder cilvēkiem, kuri pelna uz lapu apmeklējumu skaita rēķina, nevis apzināti izplata propagandu.
Tomēr savstarpēji saistītās interneta vietnes «nozagts.com» un «ukradeno.nozagts.com», kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla «Facebook» lapām latviešu valodā «Toma joki» nonākušas arī Drošības policijas redzeslokā.
Gads sākās ar satraucošām ziņām par mūsu prezidenta veselības stāvokli. Janvāra vidū medijus pāršalca ziņa, ka Raimonds Vējonis nogādāts stacionārā «Gaiļezers». Sākumā ziņas par prezidenta veselības stāvokli bija skopas.
Sabiedrībai nācās samierināties ar informācijas druskām - prezidents sirgstot ar vīrusa infekciju. Tikai vēlāk atklājās stāvokļa nopietnība - iedzimta sirdskaite, nepieciešama steidzama operācija.
Lai arī iepriekš it kā neviens par šo kaiti nezināja, mediķiem esot bijis zināms par šāda veida problēmām. Tiesa, iedzimtā sirdskaite līdz šim neradīja nekādas problēmas prezidenta darbībā. Sepses infekcija bija bojājusi sirds vārstuli, kas operācijas laikā tika nomainīts ar protēzi. Tikmēr teju visa Latvija, elpu aizturējusi, juta līdzi savam prezidentam. Sociālajos tīklos cilvēki steidzās uzmundrināt un atbalstīt valsts pirmo personu.
Par laimi ārstēšana noritēja raiti, un drīz Valsts prezidenta kanceleja izplatīja Vējoņa videouzrunu. Vējonis informēja, ka viņš arī slimības laikā seko norisēm valstī, ir gandarīts, ka jaunās valdības veidošanas process ir iegājis finiša taisnē un arī slimnīcā pakāpeniski atsāks pildīt savus pienākumus.
26.februārī Vējonis tika izrakstīts no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un ārstēšanos turpināja Nacionālajā rehabilitācijas centrā «Vaivari».
Viena no šī gada skaļākajiem notikumiem - Lielbritānijas negaidītā lēmuma izstāties no Eiropas Savienības (ES) - atskaņas uz savas ādas ļoti tieši bija spiesti izbaudīt arī tie Latvijas iedzīvotāji, kas Lielbritāniju jau labu laiku izvēlējušies par savām otrām mājām.
Pēc referenduma sociālās saziņas vietnē «Twitter» katru dienu parādījās ieraksti, kuros briti aktīvi pauda savu attieksmi pret iebraucējiem un valsts lēmumu referendumā pamest ES.
Tik lielu naida noziegumu pieaugumu Lielbritānijā dzīvojošie imigranti no Austrumeiropas piedzīvoja pirmo reizi.Daudzi jau pirms «Brexit» ar nepacietību gaidīja, kad ekonomiskie migranti beidzot pametīs viņu zemi.
Neiecietība tika vērsta gan pret poļiem, rumāņiem, gan arī latviešiem.Sociālās saziņas tīklos bija redzami daudz pazemojošu tekstu, kas tika vērsti pret latviešiem. Kādam traucēja, ka latviešu dēļ slimnīcās jāstāv garākās rindās, vēl kādam latvieši traucēja dzīvot. Bez naidīgajiem ierakstiem gan atradās arī daudz tādu, kas iebraucējus aizstāvēja, paužot kauna sajūtu par savu tautiešu attieksmi.
Portāla «Apollo» aptaujātie Lielbritānijā dzīvojošie tautieši atklāja dažādas pieredzes - vieni bija saskārušies ar naida uzliesmojumiem, citi, savukārt, apgalvoja, ka nekā tamlīdzīga piedzīvojuši neesot un dzīvi turpinot tāpat kā līdz šim.
Aizvadītais gads visdažādākajos veidos mums atgādinājis par to, ka jārūpējas par saviem tuvajiem un mīļajiem. Izmisuma asaras un atkalredzēšanās prieks - visa gada garumā sabiedrība aktīvi iesaistījusies pazudušo - gan pieaugušo, gan bērnu - meklēšanas darbos.
Kāds atradies sveiks un vesels, kāds zudis uz visiem laikiem. Īpašu uzmanību aizvadītā gada laikā izpelnījās brīvprātīgo organizācijas «Bezvests.lv» nesavtīgais darbs, organizējot pazudušo cilvēku meklēšanas darbus dažādās Latvijas vietās.
Viens no stāstiem ar laimīgām beigām sabiedrības uzmanības centrā nonāca jūlija beigās. Kādā jūlija dienā Saulkrastu pusē no mājām aizgāja un pazuda mazais nepilnus trīs gadus vecais Rūdolfs. Zēns bija aizgājis no dārza mājas teritorijas dārzkopības kooperatīvā «VEF-Biķernieki».
Rūdolfs no mātes redzesloka bija pazudis brīdī, kad sieviete runājusies ar kaimiņu. Darba dienas vakarpusē māte kopā ar bērnu izgājusi pastaigāties. Abi apciemojuši arī kaimiņus. Kamēr māte runājusies ar kaimiņu, bērns turpat uz tuvējās ieliņas spēlējies ar kaimiņu suni. Vienā brīdī no mātes un kaimiņa redzesloka bērns ar suni pazuduši. Māte gājusi skatīties, kur bērns pazudis, bet nav viņu atradusi.
Ar sociālās saziņas tīklu palīdzību zibenīgi tika noorganizēta plaša meklēšanas operācija - cilvēki brauca palīgā meklēt mazo rakari pat no Kuldīgas un Ventspils.
Brīvprātīgie, policisti un armija visas nakts garumā rūpīgi pārbaudīja apkārtni, tomēr mazo rakari atrada tikai nākamajā dienā pulksten 12. Vietā, kur neviens nebija iedomājies meklēt.Zēns tika atrasts aptuveni pusotra kilometra attālumā no pazušanas vietas.
Kad Rūdolfu atrada Nacionālo bruņoto spēku karavīrs, puisēns esot sēdējis mežā zem koka un raudājis. Šoreiz mazulis tikai cauri vien ar ērču un odu kodumiem.
Mūsu lasītāko rakstu TOPā iekļuvusi arī gada otrajā pusē noverotā retā parādība, kuru divu nedēļu garumā steidza skatīt cilvēki no visām Latvijas vietām.
«Jūra ir prom!», «Pirmais iespaids ir šaušalīgs!», «Kaut kas neredzēts!» - šādus un līdzīgus izsaucienus dažādos medijos un sociālās saziņas vietnēs bija iespējams lasīt un dzirdēt divu nedēļu garumā.
Mediji steidza veidot tiešraides no «notikuma vietas», bet Kolkas rags mudžēt mudžēja no ziņkārīgajiem. Viszemākais ūdens līmenis tika sasniegts 22.oktobrī Kolkā, līdz rekordam gan šoreiz pietrūka 16 centimetru. 1937. gadā ūdens līmenis nokritās 137 centimetrus zem vidējā jūras virsmas augstuma.
Šogad tikai oktobra pirmo divu nedēļu laikā no Baltijas jūras aizplūda aptuveni 200 kubikkilometru jeb 200 miljardu kubikmetru ūdens, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta aprēķini. Pēc speciālistu aplēsēm no Baltijas jūras aizplūda aptuveni 494 Rāznas ezeri.
Par nepatīkami ierastu parādību Latvijas iedzīvotājiem kļuvis vispārējais haoss nodokļu jomā un valdības nepārdomātie lēmumi, lemjot par labu jauniem obligātajiem maksājumiem. Izņēmums nebija arī šis gads. Neapmierinātību mazo uzņēmēju vidū izraisīja ziņa, ka ar nākamā gada 1.janvāri mikrouzņēmumu nodokļa maksātājus skars būtiskas izmaiņas - nodokļa likme tiks samazināta un par katru darbinieku būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa.
Pēc sākotnējās ieceres, sākot ar 2017.gada 1.janvāri, mikrouzņēmumu nodoklim uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro bija jābūt 5%, uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro pirmos trīs gadus – 5%, savukārt, no ceturtā gada – 8%. No nākamā gada visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem par saviem darbiniekiem būtu jāveic minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 2017. gadā tās būtu jāveic 3/4 apmērā no minimālās mēneša darba algas jeb no 285 eiro.
Šādas izmaiņas draudēja pilnībā iznīcināt jau tā paputējušo mazo uzņēmēju biznesu Latvijā.Tomēr pēc asiem sabiedrības iebildumiem un piketa premjers Māris Kučinskis (ZZS) nāca klajā ar priekšlikumu paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) likmi līdz 15%, daļu no nodokļa novirzot sociālajām iemaksām. Finanšu ministrija (FM) izstrādāja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, paredzot MUN likmi noteikt 15% apmērā. Vienlaikus plānots, ka no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kontā, bet no 2018.gada sociālajām iemaksām paredzēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.
Grozījumi likumā paredz arī pārejas periodu, lai visi mikrouzņēmumi, kuri nav izlēmuši par piemērojamo nodokļu režīmu, to varētu izdarīt līdz 2017.gada 15.janvārim, piesakoties uz nodokļu režīmu atkarībā no apgrozījuma. Daudzus mazos uzņēmējus arī šādas izmaiņas skar gana sāpīgi, tāpēc savu biznesu Latvijā viņi izlēmuši likvidēt.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)