Virsstundu darbs tiek saistīts ar palielinātu risku saslimt ar ātriju (priekškambaru) fibrilāciju (AFib), noskaidrots jaunā pētījumā.
Izpētīts, cik bīstamas sirdij ir pārāk garas darba stundas (33)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nav noslēpums, ka ilgas darba stundas pasliktina darbinieku garastāvokli, pastiprina stresu un pat palielina to vidukļa apkārtmēru. Tagad atklāts, ka ilgas darba stundas vājina arī sirdi. Cilvēkiem, kuri strādā vairāk nekā 55 stundas nedēļā, varētu būt paaugstināts risks saslimt ar ātriju fibrilāciju – sirds aritmiju, kas var izraisīt insultu un citas veselības problēmas.
Risks ir palielināts salīdzinājumā ar tiem cilvēkiem, kuri strādā 40 stundas nedēļā vai mazāk.
Tie tātad ir 12,4 saslimšanas gadījumi uz 1000 cilvēkiem. Savukārt starp tiem, kas strādāja vismaz 55 stundas nedēļā vai vairāk tie jau bija 17,6 gadījumi uz 1000 cilvēkiem. Tātad viņi saslima par 40% biežāk nekā tie, kas strādāja 35 līdz 40 stundas nedēļā.
Šie rezultāti nemainījās, pat apskatot tos pēc vecuma, dzimuma, tukluma, sociāli ekonomiskā statusa, smēķēšanas, riskantas alkohola lietošanas, fiziskajām aktivitātēm brīvajā laikā.
Turklāt 90% šo saslimšanas gadījumu tika diagnosticēti cilvēkiem, kuri iepriekš neslimoja ar sirds un asinsvadu slimībām, kas liecina, ka tas patiešām bija pārmērīgi ilgs laiks darbā un ne iepriekšējas slimības, kas veicināja saslimšanu pieaugumu.
Pētījuma autori norāda, ka 40% pieaugums varētu nebūt tik nozīmīgs, kas gan atkarīgs no tā, cik liels ir cilvēka vispārējais risks saslimt ar sirds slimībām.
«Absolūtā izteiksmē ātriju fibrilācijas saslimšanas riska pieaugums cilvēkiem, kuri strādā ilgas darba stundas ir neliels,» atzina autori. Tomēr tiem, kuriem jau ir vairāki riska faktori (piemēram, ja cilvēks ir gados vecāks, vīrietis, diabētiķis, smēķētājs), jebkāds riska pieaugums var būt nozīmīgs.
Pētnieki tomēr nevar konkrēti pateikt, cik ilgs papildu laiks darbā var izraisīt sirdsdarbības traucējumus. Viņi tomēr pieļauj, ka to varētu ietekmēt stress un spēku izsīkums, padarot sirds un asinsvadi sistēmu un veģetatīvo nervu sistēmu vieglāk ievainojamu.
Viņi arī vērš uzmanību uz to, ka pētījuma rezultāti varētu vismaz daļēji izskaidrot to, kāpēc ilgas stundas strādājošajiem ir lielāks risks piedzīvot insultu. Zināms, ka AFib veicina insulta attīstību, kā arī sirds mazspēju, ar insultu saistītu plānprātību un citas nopietnas veselības problēmas.
Pētījumam bija arī daži nozīmīgi ierobežojumi, tostarp darba stundas pētījumā tika fiksētas tikai vienu reizi, kā arī tas, ka cilvēku nodarbošanās netika iekļauta analīzē.
Nīderlandes Svētā Antonija slimnīcas eksperti pētījumu pavadošā ievadrakstā norādīja, ka šie trūkumi varētu ietekmēt pētījuma rezultātus.
«Ir iespējams, ka piepūle darbā un nakts maiņas ir biežāk sastopamas ilgas stundas strādājošajā grupā, kas savukārt var tikt sajaukts ar saistību ar risku,» viņi rakstīja.
Palielinātu AFib risku un citas sirds problēmas varētu veicināt arī fiziski smags darbs.
Ievadraksta autori gan norādīja, ka fizisks roku darbs parasti ir normēts un neilgst 55 stundas nedēļā.
«Bieži tas ir sastopams augstākās vadības darbos un starp pašnodarbinātiem uzņēmējiem, kad nav ierobežojumu darba stundām,» un «garīgais stress var būt daudz svarīgāks nekā tieša fiziska slodze», viņi rakstīja.
Ievadrakstā arī norādīts, ka neviens no apskatītajiem sākotnējiem pētījumiem pats par sevi neuzrāda nozīmīgus statistiskus rezultātus, domājams, to nelielā izlases lieluma dēļ. Tikai pēc visu rezultātu apkopošanas parādījās nozīmīga sakarība.
Viņi piebilda, ka pētījumā nav sniegti pārliecinoši secinājumi par to, ka darba stundas būtu neatkarīgs riska faktors saslimšanai ar AFib.
Pētījuma autori atzīst šos trūkumus, tomēr uzskata, ka viņu secinājumi «izvirza hipotēzi, ka garas darba stundas varētu ietekmēt ātriju fibrilācijas risku». Pētījuma autori arī atzina, ka nepieciešami papildu pētījumi, lai noteiktu, kāpēc tas tā ir, un vai tas attiecas arī uz citām cilvēku grupām.
Protams, ir arī citi veidi, kā virsstundas var kaitēt cilvēka veselībai. 2016. gadā žurnālā «Journal of Occupational and Enviromental Medicine» publicētā pētījumā paziņots, ka cilvēki, kuri strādāja 60 vai vairāk stundas nedēļā biežāk saslima ar sirds slimībām, vēzi, diabētu, astmu, artrītu nekā tie, kas strādāja 30 līdz 40 stundas. Palielināts risks veselībai tika novērots abu dzimumu starpā, tomēr daudz izteiktāks tas bija sieviešu vidū.