Pagājušajā nedēļā Saeima apstiprināja nodokļu reformas likumu paketi – kopā 11 likumprojektus. Tāpēc no nākamā gada 1.janvāri tiek plānotas vairākas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā, portālu «Apollo» informēja Finanšu ministrijā.
Izmaiņas, ko iedzīvotāji jutīs no nākamajā gadā paredzētās nodokļu reformas (289)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrija sadarbībā ar Saeimu ir apkopojusi informāciju par būtiskākajām izmaiņām, kas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus.
Nodokļu reformas mērķi un valdības rīcības plāns:
- samazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošiem;
- 2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30%;
- pieaug VID darbības efektivitāte - viena iekasētā eiro izmaksas 2016.gadā ir 0,0157 eiro, 2018. gadā - 0,0130 eiro;
- samazināt nodokļu plaisu;
- samazināt ēnu ekonomikas apjomu pret IKP: no 23,6% (2015) līdz 21% (2018).
Ko jutīs iedzīvotāji?
Minimālā alga pieaugs no 380 eiro šogad līdz 430 eiro no 2018.-2020.gadam, tiks ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvā likme, maksimālais neapliekamais minimums katru gadu pieaugs, 2020.gadā sasniedzot 250 eiro, ko pilnā apmērā piemēros algām zem 440 eiro. Algām virs 440 eiro tas būs diferencēts un pakāpeniski samazināsies. Plānots, ka neapliekamais minimums pensijām no 235 eiro šogad 2020.gadā sasniegs 300 eiro. Tāpat paredzēta atvieglojuma par apgādājamo palielināšana no 175 eiro šogad līdz 250 eiro 2020.gadā.
Uzņēmējdarbības vidē paredzētās izmaiņas nosaka, ka no 2019.gada 1.janvāra varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā, tāpat mikrouzņēmumu apgrozījums tiks ierobežots no 100 000 eiro šogad līdz 40 000 eiro nākamgad.
No nākamā gada PVN maksātājs varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, ja uzņēmuma gada apgrozījums sasniegs 40 000 eiro līdzšinējo 50 000 eiro vietā. Tāpat paredzēts akcīzes nodokļa pieaugums alkoholam, degvielai un cigaretēm.
Finanšu ministrija jau vairāk kā gadu sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem un nozaru ministrijām strādāja pie priekšlikumiem, lai reformētu Latvijas nodokļu sistēmu. Tika saņemti un analizēti priekšlikumi no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Domnīcas Certus, kā arī Pasaules Bankas un OECD.
Visi šie priekšlikumu iesniedzēji minēja, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, it īpaši mazām algām, ir nepieciešams reformēt uzņēmumu ienākuma nodokli (Pasaules Bankas un OECD iesaka pārskatīt atvieglojumus un atbrīvojumus, savukārt pārējie – ieviest UIN piemērošanu sadalītajai peļņai, nevis gūtajai peļņai, un vienādot ienākumu nodokļu likmes dažādiem ienākumiem). Tāpat viens no Latvijas budžeta papildus izaicinājumiem bija atrast papildus finansējumu veselības nozarei.
Nodokļu politikas reforma padarīs darbaspēka izmaksas līdzīgas kā pārējās Baltijas valstīs, veicinās konkurētspēju reģiona līmenī, motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmumu attīstībā, piesaistīt investorus un maksāt nodokļus, iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū, kā arī to, lai nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.
Tāpat nodokļu reformas apstiprināšana nodrošina to, ka nodokļu sistēma būs prognozējama vismaz līdz 2021. gadam. Turklāt tiks izpildīta Eiropas Komisijas rekomendācija par nodokļu īpatsvaru samazināšanu darbaspēka izmaksās zemu atalgotiem darba ņēmējiem, veicot izaugsmei labvēlīgas pārmaiņas nodokļu jomā, proti, liekot uzsvaru uz vides, patēriņa un īpašuma nodokļiem un uzlabojot nodokļu iekasēšanu.
Ar nodokļu reformu tāpat tiks turpināts aktīvs darbs pie uzņēmēju un sabiedrību motivāciju veicinošiem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai, kam jākļūst par galveno papildus ienākumu avotu valsts budžetā.