Krievijā par "masu nekārtību" organizēšanu uzsākta krimināllieta. Ģenerālprokurors pieprasa stingrāk vērsties pret nesakcionētiem protestiem

Protestētāji Maskavā 27. jūlijā.

FOTO: AP/Scanpix

Krievijas izmeklēšanas komiteja ierosinājusi krimināllietu par masu nekārtību organizēšanu pagājušajā sestdienā, 27. jūlijā, kad Maskavas centrā vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās uz nesankcionēti mītiņu, lai protestētu pret varasiestāžu atteikumu reģistrēt neatkarīgos kandidātus galvaspilsētas domes vēlēšanām.

Izmeklēšanas komiteja otrdien apstiprināja, ka ierosinātas arī trīs atsevišķa krimināllietas par uzbrukumiem policijai, kā arī tiek veikta faktu pārbaude par "vardarbības pielietošanu pret iekšlietu iestāžu darbiniekiem".

Konkrēti aizdomās turamie masu nekārtību organizēšanā nav vēl nosaukti, taču izmeklēšanas komiteja norādījusi, ka "personu grupa" pirms nesankcionētās protesta akcijas tīmeklī izvietojusi aicinājumus tajā piedalīties, "iepriekš apzinoties, ka šīs darbības var izprovocēt masu nekārtības".

Protesta akcijas dalībnieki, "ignorējot varas pārstāvju likumīgās prasības, rupji pārkāpa sabiedrisko kārtību", pielietoja vardarbību pret policistiem, paralizēja satiksmi un veica "citas pretlikumīgas darbības," uzskata izmeklēšanas komiteja.

Komiteja arī norādījusi, ka "dos principiālu vērtējumu" gan akcijas organizatoru, gan tās dalībnieku rīcībai.

Krievijas ģenerālprokurors Jurijs Čaika otrdien pieprasījis saviem padotajiem nodrošināt to, lai pirms septembrī gaidāmajām vēlēšanām vairs nenotiktu varasiestāžu nesankcionētas protesta akcijas.

Čaika uzdevis veikt uzraudzību pār gatavošanos vēlēšanām, uzsverot, ka "īpaši svarīgi" ir nepieļaut "nesen Maskavā notikušo notikumu atkārtošanos".

Uzstājoties prokuratūras kolēģijā, viņš ieteicis "stingri novērst pārkāpumus, izmantojot visu reaģēšanas pasākumu kompleksu".

Ģenerālprokurora pirmais vietnieks Aleksandrs Buksmans, kas uzstājās pirms Čaikas, norādīja, ka "pēdējie notikumi Maskavā" liek prokuratūrai mainīt savu pieeju un novērst nesaskaņotas publiskas akcijas.

Kā ziņots sestdien Maskavas centrā notika nesankcionēta protesta akcija pret varasiestāžu atteikumu reģistrēt neatkarīgos kandidātus Maskavas domes vēlēšanām. Akcijas laikā tika aizturēti 1370 cilvēki, bet 77 cilvēki demonstrācijas izklīdināšanas laikā guva dažādas traumas.

Vairāk nekā 60 demonstrācijas dalībniekiem jau piespriesti administratīvie aresti, bet vēl 160 uzlikti naudassodi.

Tikmēr otrdien policija aizturējusi vienu no Libertāņu partijas līderiem Mihailu Svetovu.

Viņš ticis aizturēts tūlīt pēc iziešanas no mērijas, kur partijas pārstāvji mēģināja saskaņot 3. augustā paredzēto kārtējo protesta akciju pret atteikumu reģistrēt neatkarīgos kandidātus.

Varasiestādes noraidīja visas akcijas pieteicēju piedāvātās mītiņa norises vietas, bet demonstrācijas organizatori savukārt nepiekrita mērijas piedāvātajam Saharova prospektam. Pēc neveiksmīgajām sarunām Libertāņu partija atsauca savu pieteikumu.

Tajā pašā laikā Maskavas pilsētas tiesa anulējusi Sergeja Cukasova reģistrāciju kandidēšanai galvaspilsētas domes vēlēšanās.

Par mērenu opozicionāru uzskatītais Cukanovs bija viens no nedaudzajiem neatkarīgajiem kandidātiem, kuriem vēlēšanu komisija bija atļāvusi startēt vēlēšanās.

Taču tiesa atzina, ka viņa iesniegtie dokumenti neesot bijuši aizpildīti atbilstoši likumam, proti, ailē, kurā jāapliecina mantisko saistību neesamība ārvalstīs, ievilka svītriņa nevis ierakstīts "tādu nav".

Maskavas domes vēlēšanas paredzētas 8. septembrī, taču vēlēšanu komisija atteikusies reģistrēt 57 neatkarīgos kandidātus.

Atsaucoties uz avotiem, neatkarīgais televīzijas kanāls "Doždj" vēsta, ka Maskavas varasiestādes izlēmušas ļaut piedalīties vēlēšanās tikai sešiem "mērenajiem" opozicionāriem, tostarp Cukasovam.

Tajā pašā laikā prokuratūra viņu iekļāvusi to 15 politiķu sarakstā, kurus tā uzskata par sestdien notikušās nesankcionētās protesta akcijas organizatoriem.

Uz augšu