EK noraida Džonsona prasību atteikties no pagaidu risinājuma

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons

FOTO: Reuters/ScanPix

Eiropas Komisija (EK) otrdien, 20. augustā, noraidījusi Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona prasību atteikties no tā dēvētā pagaida risinājuma Īrijas robežas jautājumā, lai panāktu vienošanos par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam Džonsons atkārtoti uzsvēris, ka Lielbritānija nevar pieņemt "antidemokrātisko" pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst pēc "Brexit" robežkontroles atjaunošanu uz Īrijas un Ziemeļīrijas robežas.

Kopš stāšanās amatā pagājušajā mēnesī Džonsons uzstāj, ka Lielbritānija no ES aizies 31. oktobrī neatkarīgi no tā, vai vienošanās par izstāšanos no bloka būs panākta, vai nē, un uzdevis aktivizēt gatavošanos bezvienošanās breksitam.

Tomēr EK noraidījusi Džonsona vēstulē izteikto priekšlikumu tā dēvēto pagaidu risinājumu aizstāt ar "apņemšanos" rast "alternatīvu izkārtojumu".

"Vēstule nesniedz tiesiski iedzīvināmu risinājumu, lai izvairītos no stingras robežas atjaunošanas Īrijas salā," žurnālistiem norādīja EK pārstāve Nataša Bertauda. "Tajā nav izklāstīts, kādi varētu būt šādi alternatīvi risinājumi, un patiesībā tajā atzīts, ka nav garantiju par šādu risinājumu ieviešanu līdz pārejas perioda beigām."

Brisele apgalvo, ka pagaidu risinājums, kas paredz Lielbritānijas palikšanu ES muitas ūnijā, ir nepieciešams, lai nesagrautu bloka ārējās tirdzniecības politiku un nepieļautu starpkopienu vardarbības atjaunošanos Ziemeļīrijā.

Arī Tusks otrdien "Twitter" norādījis, ka pagaidu risinājums garantē, ka starp Īriju un Ziemeļīriju netiks atjaunota stingra robeža, kamēr nebūs atrasts kāds cits risinājums.

"Tie, kas iebilst pret pagaidu risinājumu, nepiedāvājot reālistiskas alternatīvas, patiesībā atbalsta robežas atjaunošanu, pat ja viņi tajā neatzīstas," uzsvēris Tusks.

Tā dēvēto pagaidu risinājumu paredz Džonsona priekšteces Terēzas Mejas panāktā "Brexit" vienošanās, kuru Lielbritānijas parlaments trīs reizes ir noraidījis. Pašreizējās vienošanās pretinieki norāda, ka tā uz nenoteiktu laiku atstāj Lielbritāniju pakļautu ES normām un pat apdraud valsts vienotību.

Lielbritānijas amatpersonas, sākot ar 1. septembri, arī nepiedalīsies lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) sanāksmju, atskaitot vien tās, kas skar nacionālās intereses, tādas kā drošība, otrdien pavēstīja valdība.

Laiku, kas tiek tērēts, lai gatavotos sanāksmēm Briselē, labāk ziedot, lai gatavotos ES pamešanai 31. oktobrī, teikts "Brexit" ministrijas paziņojumā.

"Šis lēmums atspoguļo faktu, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES 31.oktobrī ir ļoti tuvu un daudzas diskusijas ES sanāksmēs būs par savienības nākotni pēc tam, kad Apvienotā Karaliste to būs pametusi," teikts paziņojumā.

Prātīgi šķiet "atbrīvot amatpersonas no šīm ES sanāksmēm, lai tās savus talantus varētu labāk koncentrēt uz mūsu tiešajām nacionālajām prioritātēm".

"Šis lēmums nekādā ziņā nav domāts, lai izjauktu ES funkcionēšanu. Apvienotās Karalistes balss tiks deleģēta tādā veidā, ka tas netraucē pārējo 27 ES dalībvalstu darbībai," norādīja ministrija.

"No šā brīža mēs dosimies tikai uz tām sanāksmēm, kurām tiešām ir nozīme, samazinot apmeklējumu skaitu uz pusi un ietaupot simtiem stundu," skaidroja breksita ministrs Stīvs Bārklijs.

Jautājums par konkrētu sanāksmju apmeklēšanu tiks izšķirts individuāli.

Uz augšu