"Viņš ir zīdaiņa līmenī." Apreibināšanās ar šķiltavu gāzi pusaudzim Liepājā beidzas ar smadzeņu bojājumiem (20)

Par puiša sarežģīto glābšanu pastāstīja NMPD mediķis Aleksandrs Osipovs, kurš bija brigādē, kas atsaucās uz izsaukumu. 

Mediķus bija izsaucis cietušā draugs, kuri abi bija apreibinājušies. Tomēr viņa stāvoklis bija krietni vieglāks. Cietušajam savukārt jau bija iestājusies klīniskā nāve.

"Glābšanas apstākļi bija apgrūtināti. Puikas to gāzi bija elpojuši zem vecā dzelzceļa tilta. Piekļūt notikuma vietai bija sarežģīti, puisi nācās reanimēt esošajos apstākļos," stāstīja Osipovs.

"Pēc klīniskās nāves iestāšanās svarīga ir katra sekunde - jo ātrāk mēs nonākam pie pacienta, jo lielākas iespējas, ka smadzeņu darbība atjaunosies," uzsver ārsts. 

"Mēs nezinām, cik sen jau puikam bija iestājusies klīniskā nāve. Ja šādā stāvoklī cilvēks ir vairāk par piecām minūtēm, tad smadzeņu darbība var pilnībā neatjaunoties."

Pēc negadījuma jaunietis sākumā ievietots LRS, vēlāk uz papildu izmeklējumiem nosūtīts uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu. Nu viņš turpina ārstēšanos Liepājā.

Pusaudzim slimnīca iekārtots matracis uz grīdas, jo no gultas viņš regulāri izkrītot.

"Viņš šobrīd ir 10 mēnešus veca bērna stadijā," pastāstīja ārstējošā ārste Jūlija Cīrule-Galuza.

Viņa piebilda, ka stāvoklis joprojām ir ļoti sarežģīts un līdzīgās situācijās cilvēki lielākoties neizdzīvo. Ārste bija dzirdējusi par vienu gadījumu Lietuvā, kur cietušais ar laiku atguvis kognitīvās spējas, tomēr kustību traucējumi viņam saglabājušies uz mūžu.

Par to, kā klāsies cietušajam liepājniekam, šobrīd varot tikai minēt. Viņam no jauna būs jāmācās pilnīgi viss - ēst, runāt, staigāt un pat nokārtot dabiskās vajadzības.

Puiša stāvoklis ir stabils, un slimnīcas personāls cenšas būt pozitīvs par viņa prognozi.

"Viņš spēj ēst, tomēr ne bez barošanas, spēj saprast apkārt notiekošo, kā arī nedaudz komunicēt ar dažādu skaņu palīdzību, jo runas spējas puisim vēl nav atjaunojušās, viņš var norādīt uz priekšmetiem, atpazīt savējos," stāstīja ārste.

Brīžiem gan pusaudzis jūtoties ļoti apjucis. Tā kā viņš pats nevar nedz apmeklēt tualeti, nedz nomazgāties, ar to palīdz slimnīcas personāls. Šajos momentos varot nojaust, ka puisis aptver notiekošo.

"Situācijās, kad viņam maina autiņbiksītes, viņš apraudās," paskaidroja Cīrule-Galuza.

Tas esot labi no tādas puses, ka liecinot - cietušā smadzenes strādā, tomēr tai pat laikā raisa skumjas, jo viņš apzinās savu stāvokli, bet neko nespēj mainīt.

Puisi regulāri apmeklējot tuvinieki un draugi, un ārste uzsver, ka ģimenes atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs veiksmīgai rehabilitācijai.

Pusaudža tēvs pastāstīja, ka šādi kaitīgi ieradumi puisim bijuši jau iepriekš. Viņš centies to koriģēt, mēģinot disciplinēt dēlu, un šķitis, ka tam arī bijuši panākumi. Diemžēl tas tomēr nav strādājis.

Tēvs cer, ka viņa dēla traģiskā pieredze liks aizdomāties arī citiem jauniešiem. Arī ārsti brīdina, ka dažādu ķīmisku vielu lietošana, lai apreibinātos, neatgriezeniski bojā smadzeņu šūnas. Tas ietekmē gan bērna uzvedību, gan panākumus mācībās, gan arī turpmāko dzīvi kopumā.