"Lai labi izturētos pret cilvēku, nevajag pavēli no valsts." Bojārs komentē Dr. Kudabas pārmetumus par "žurnālistu neprofesionalitāti", atspoguļojot situāciju onkoloģijas jomā

FOTO: Ieva Lūka/Ieva Leiniša/Leta/Apollo kolāža

24. oktobrī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) "Facebook" kontā publicēts Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētājas, RAKUS galvenās speciālistes onkoloģijā, virsārstes onkoloģijā, Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītājas Ivetas Kudabas "Uzruna pacientiem un masu medijiem par situāciju onkoloģijas jomā", kurā izteikta kritika tam, kā situācija tiek atspoguļota Latvijas televīzijas (LTV) projektā "Diagnoze-vēzis". Lai noskaidrotu, ko par izteiktajiem pārmetumiem domā paši raidījuma veidotāji, portāls "Apollo" sazinājās ar LTV žurnālistu Gunti Bojāru un aicināja viņu sniegt komentāru par speciālistes pārmetumiem.

Uzrunā Dr. Kudaba rakstījusi, ka raidījumā redzams "subjektīvs, virspusējs, emocionāls skatījums uz pacientu un ārstu attiecībām" un jautāja "vai žurnālistam ir tiesības būt neprofesionālam, vienu viedokli un atsevišķas epizodes vispārinot un attiecinot uz visiem nozarē strādājošajiem?"

Bojārs sacīja, ka, viņaprāt, speciāliste šajā gadījumā "vēršas pret pacientiem, jo žurnālists šajā gadījuma ir tikai medijs". Žurnālistiem neesot pamata neticēt šiem cilvēkiem.

Bojārs paskaidroja, ka raidījumā nevar tikt atspoguļotas "simtiem pacientu" situācijas. Tiekot izvēlēti "kaut kādā ziņā sāpīgākie stāsti", lai atpoguļotu, ka ir daudzi gadījumi, kad "pacients slimnīcā jūtas kā muša, kurš īsti nevienam nav vajadzīgs".

Bojārs arī pieminēja, ka šāda tendence - pacienti ne vienmēr ir apmierināti ar saņemto pakalpojumu kvalitāti, esot redzama arī pētījumos.

Viens no tādiem ir Nacionālā veselības dienesta pasūtīts pētījums, kas publicēts 2018. gadā.

Tajā redzams, ka no visiem pacientiem, kas apmeklējuši ārstu-speciālistu, tajā skaitā onkoloģijas speciālistus, 92% sniegto pakalpojumu novērtējuši kā "ļoti labu vai drīzāk labu".  Šādu vērtējumu snieguši 93% pacientu, kas apmeklējuši tieši onkologus.

Cita aina gan paveras, ja apskata apmierinātību ar gaidīšanas laiku no pieraksta līdz pakalpojumu saņemšanai. 53% onkologu pacientu to novērtēja pozitīvi, bet 45% - ka gaidīšanas laiks "drīzāk neapmierina" vai "nemaz neapmierina". Lieki piebilst, ka onkoloģisko saslimšanu gadījumā pārlieku ilgs gaidīšanas laiks var apdraudēt pacienta veselību un pat dzīvību.

Tas arī atspoguļojas pētījumā - 23% aptaujāto onkoloģijas pacientu norādījuši, ka gaidīšanas laikā viņu veselība "pasliktinājusies vai drīzāk pasliktinājusies". No apskatītajām nozarēm, tas ir visaugstākais negatīvais novērtējums.

10% onkologu pacientu arī nav bijuši apmierināti ar pilnu ārsta uzmanību pacienta problēmai, kas ir viens no augstakajiem rādītājiem. Onkoloģijas pacienti arī snieguši strešo sliktāko novērtējumu apmierinātībā ar tādiem vizītes aspektiem kā ārsta sniegtās informācijas saprotamība un noderība, atbilstošas ārstēšanās un nosūtījumu nozīmēšana - negatīvi to novērtējuši 11%. Ar pilno pētījumu var iepazīties ŠEIT.

Pētījuma rezultāti, protams, neliecina, ka vairums ārstu būtu neprofesionāli, tomēr vairākās kategorijās novērajoms, ka tieši onkoloģijas pacientu pieredze bijusi negatīva, salīdzinot ar citām medicīnas nozarēm.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka laikā no 2010. līdz 2017. gadam pirmreizējas ļaundabīgu audzēju diagnozes uzstādītas 93 147 pacientiem, kas ir vidēji 11 643 cilvēki gadā. Pieņemot, ka pētījuma dati atspoguļo situāciju nozarē, katru gadu ar saņemto pakalpojumu nav bijuši apmierināti aptuveni 700 cilvēku, kam pirmo reizi uzstādīta onkoloģiskas saslimšanas diagnoze.

Tiesa, gandrīz 11 000 pieredze joprojām ir drīzāk pozitīva, taču nevarētu apgalvot, ka situācija ir ideāla un nebūtu uzlabojama.

Arī Bojārs pieminēja, ka nevar noliegt ārstu lielo noslodzi. Projekta mērķis neesot bijis nopelt medicīnas darbiniekus, bet parādīt, ka pieredze diemžēl mēdz būt arī negatīva.

"Mēs negājām uz karu," sacīja žurnālists. "Bet tomēr pacientiem ir tiesības izteikt savu viedokli, stāstīt par savu piedzīvoto, un tas nav mazsvarīgi"

Bojārs arī norādīja, ka tā vietā, lai runātu par pacientu pieredzi, Dr. Kudaba pievērš uzmanību zemajam finansējumam un speciālistu trūkumam. Viņš nenoliedza, ka  finansējuma trūkums ir problēma, bet šajā gadījumā "runa neesot par to".

"Lai labi izturētos pret cilvēku, man nevajag pavēli no valsts," sacīja Bojārs.

Uz augšu