Latvijas austrumos debesis plosīja vairāki tūkstoši zibeņu. Kāpēc zibeņo un dārd pērkons?

FOTO: Ekrānuzņēmums no vietnes "Lightningmaps"

Ceturtdienas, 3. septembra, naktī un rītā Latvijas austrumu daļā reģistrēti vairāk nekā desmit tūkstoši zibeņu, un tik stipra zibeņošana Latvijā ir pirmo reizi kopš 2019. gada jūnija, liecina meteoroloģiskā informācija.

Pērkona negaiss ar lietusgāzēm septembra trešajā rītā turpinājās daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā.

Tai skaitā Jēkabpilī gan īsi pēc plkst. 2, gan ap plkst. 5 bija liels skaits zibeņu un skaļu pērkona grāvienu. Vietām tika traucēta elektroapgāde, liecina AS "Sadales tīkls" operatīvā informācija.

Maksimālā gaisa temperatūra trešdien LVĢMC novērojumu tīklā bija no +17 grādiem vietām Kurzemē līdz +23,3 grādiem Daugavpilī.

Augstākā gaisa temperatūra Eiropā 2. septembrī bija +37 grādi Grieķijā un Krievijas dienvidos, kā arī +39 grādi Kiprā. Zemākā gaisa temperatūra naktī uz ceturtdienu -6 grādi Alpu kalnos.

Kāpēc zibeņo un dārd pērkons?

Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu; starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Jā, zibens sastāv no elektrības!

Viens no populārākajiem zibeņiem, kas redzams debesīs ir līnijveida. Tas izlādējas dzirksteļu veidā ar atzariem un to garums var būt 2-3 km, bet reizēm var sasniegt arī 20 km un vairāk. Viena zibens ilgums visbiežāk ir sekundes desmitdaļas, taču atsevišķos gadījumos ilgāk.

Reizēm zibens maina formu uz plakanu vai lodveida zibens.

Pieņēmumu, ka uz zemes pavasarī drīkst sēdēt pēc pirmā kārtīgā negaisa zina teju visi. Sarunā ar portālu "Apollo" Latvijas Universitātes ģeogrāfijas nodaļas vadītājs un asociētais profesors Raimonds Kasparinskis norādīja, ka pēc pērkona negaisa brīnumi nenotiek. Tas ir pieņēmums, lai orientētos dabas ciklā:

"Es teiktu, ka tas ir tautā izveidojies pieņēmums - īsti zinātniska pamatojuma šim pieņēmumam nav. Ja ir bijis pērkons, tas nozīmē, ka ir bijusi silta gaisa masa, notiek mākoņu izplešanās, pērkona negaiss un augsne ir sasilusi - mēs vairs it kā nevaram apsaldēties."

Tomēr uzreiz pieņemt to, ka zeme ir gana silta pēc pērkona negaisa, nevajadzētu. Kā norāda Kasparinskis, pērkonu mēs reizēm varam dzirdēt ne tikai pavasarī, bet arī ziemā.

Uz augšu
Back