2020. gads neapšaubāmi ir bijis notikumiem bagāts, taču jau kopš gada sākuma ziņu virsrakstos dominējusi viena tēma - koronavīruss. Pēc sākotnējā uzliesmojuma Uhaņā, Ķīnā, tas strauji izplatījies visā pasaulē, ar Covid-19 inficējušies desmitiem miljonu cilvēku, vairāk nekā miljons zaudējuši dzīvību, savukārt visa pasaule "jaunajā normālajā" dzīvo jau gandrīz gadu.

"Noslēpumainā plaušu slimība"

Pasaules veselības organizācija (PVO) par vīrusa izraisītas pneimonijas uzliesmojumu Uhaņā uzzināja 31. decembrī. 7. janvārī tika konstatēts slimības cēlonis - jauns koronavīruss, kam vēlāk tika dots nosaukums SARS-CoV-2, bet tā izraisītajai slimībai - Covid-19.

13. janvārī jaunās slimība tika konstatēta Taivānā, kas bija pirmais oficiāli apstiprinātais gadījums ārpus Ķīnas. Dienu vēlāk PVO ziņoja, ka vīrusu varētu pārnest cilvēks cilvēkam, taču kādu laiku par to pilnīgas skaidrības nebija - 22. janvārī PVO paziņojuma, ka ir pierādījumi šādai transmisijai, bet nepieciešama "papildu izmeklēšana".

Tikmēr pirmie saslimšanas gadījumi tika reģistrēti aizvien vairākās valstīs - 21. janvārī ASV, 24. janvārī Francijā, 28. janvārī Vācijā, 31. janvārī - Lielbritānijā, Krievijā un Zviedrijā.

30. janvārī PVO pasludināja koronavīrusu par globāla mēroga krīzi.

Neskaidrība par vīrusa izcelsmi

Kaut gan oficiāli koronavīruss strauji izplatījās Ķīnā pagājušā gada decembrī, pēc tam nonākot arī citviet pasaulē, vēlāk atklāts, ka, iespējams, vīruss bija sastopams jau ātrāk.

Atkārtoti pārbaudot paraugus no pneimonijas pacientiem, slimnīcā Francijas galvaspilsētā Parīzē maijā atklāja, ka tajā ar koronavīrusu inficējies pacients ārstējies jau 27. decembrī -  gandrīz mēnesi pirms valstī tika oficiāli apstiprināts pirmais gadījums. 

Jūnijā atklāts, ka arī Itālijā koronavīruss nonācis jau decembrī - divus mēnešus pirms pirmajiem oficiālajiem gadījumiem.

Londonas Universitātes koledžas pētnieki 7. maijā paziņoja, ka jaunais koronavīruss pasaulē strauji izplatījies pagājušā gada nogalē - laikā starp oktobri un decembri.

Taču tāpat, kā nav precīzi zināms, kad tieši koronavīruss izplatījies pasaulē, nav arī skaidrs, kā tieši ar to inficējās cilvēki. Zināms, ka tas noticis, vīrusam "pārlecot" no dzīvnieka uz cilvēku, taču drošu pierādījumu par to, kurš dzīvnieks tas bijis, nav.

Pirmais gadījums Latvijā, PVO izsludina pandēmiju un Eiropa kļūst par epicentru

Neskatoties uz valstu centiem preventīvi no koronavīrusa pasargāties, piemēram, pārtraucot lidojumus uz un no Ķīnas, slimība citu pēc citas sasniedza vairumu pasaules valstu. 

2. martā pirmais Covid-19 gadījums tika konstatēts arī Latvijā. Mūs slimība sasniedza salīdzinoši vēlu - Igaunijā pirmais gadījums bija 26. februārī, bet Lietuvā - 28. februārī.

Kamēr pie mums 8. martā tika reģistrēts tikai otrais gadījums, virknē Itālijas apgabalu tika noteikts lokdauns. Divas dienas vēlāk ierobežojumus paplašināja uz visu valsti, ko Covid-19 bija skāris īpaši smagi.

Tikmēr 11. martā PVO paziņoja, ka Covid-19 izplatība sasniegusi pandēmijas apmērus, un 13. martā - ka par tās epicentru kļuvusi Eiropa.

Ārkārtējā situācijā Latvijā, rindas pie Eiropas iekšējām robežām

13. martā Ministru kabinets lēma izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 izplatību. Tobrīd Latvijā bija konstatēti 16 inficēšanās gadījumi.

Ārkārtējā situācija paredzēja virkni ierobežojumu, kas ar laiku tika pastiprināti - mācības notika attālināti, tika ierobežoti publiski pasākumi, tirdzniecība, ēdināšanas vietu darbība.

Tikmēr daudzas Eiropas valstis nolēma slēgt robežas, kas nozīmēja, ka tūkstošiem cilvēku, kas atradās ārzemēs, steidzās tikt mājās. Tam tika norīkoti īpaši repatriācijas reisi gan ar lidmašīnām, gan prāmjiem, bet daudzi ceļā devās ar automašīnām. Uz robežām veidojās garas rindas, cilvēki ceļā pavadīja stundām ilgi.

Cīņa turpinās visu pavasari 

Kaut gan, salīdzinot ar pašreizējo situāciju, pavasarī Covid-19 pacientu Latvijā bija krietni mazāk, cīņa ar slimības izplatību gan Latvijā, gan pasaulē turpinājās mēnešiem ilgi.

Koronavīruss turpināja plosīties Itālijā un Spānijā, marta beigās ASV kļuva par pirmo pasaules valsti, kur apstiprināto gadījumu skaits apsteidza Ķīnu, Latvijā 3. aprīli tika ziņots par pirmo Covid-19 pacienta nāves gadījumu.

Taču daudzviet situācija pakāpeniski uzlabojās, piemēram, 18. aprīli Itālijas varasiestādes paziņoja, ka valsts dienvidos koronavīruss ir uzvarēts, slimības izplatība mazinājās arī Spānijā un citviet, kur tas bija laupījis tūkstošu dzīvības.

Arī Latvijā situācija kļuva labāka, 10. jūnijā beidzās ārkārtējā situācija. Tomēr citviet Covid-19 izplatība arvien pieauga. 22. maijā PVO paziņoja par jaunu pandēmijas epicentru - Latīņameriku.

Vasara bez lielajiem koncertiem un festivāliem

Salīdzinot ar pavasara mēnešiem, vairumā Rietumvalstu vasara tika aizvadīta salīdzinoši mierīgi. Atsevišķas valstis varēja apsveikt ar īpašiem panākumiem, piemēram, 8. jūnijā Jaunzēlande ir brīva no koronavīrusa.

Arī Latvijā situācija bija laba. Jaunu gadījumu skaits bieži vien bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms, vairākas dienas pēc kārtas nebija konstatēti jauni inficētie.

Situācijas uzlabošanās nozīmēja, ka dzīve lielā mērā aizritēja normāli - notika dažādi pasākumi, tika atjaunota ceļošana "Baltijas burbulī", varēja doties arī uz citām valstīm, taču tas varēja nozīmēt, ka, atgriežoties Latvijā, jāievēro pašizolācija.

Tomēr arī vasarā bija jāsaglabā modrība, drošības dēļ nenotika lielie vasaras koncerti un festivāli, spēkā palika arī dažādi citi ierobežojumi.

Pašlaik iespējams tikai spekulēt, vai mierīgā vasara iemidzināja modrību un kaut kas būtu bijis jādara citādāk, taču eksperti jau savlaicīgi brīdināja, ka rudenī Covid-19 varētu atgriezties ar jaunu spēku. Neatkarīgi no tā, daudzas valstis otrais uzliesmojums šķietami pārsteidza nesagatavotus.

Slimība atgriežas ar jaunu spēku

Vairākās valstīs Covid-19 gadījumu skaits atkal pieauga vasaras beigās un rudens sākumā. Latvijā joprojām situācija bija labāka nekā lielākajā daļā Eiropas, taču situācijas pasliktināšanos varēja just arī šeit - plīsa "Baltijas burbulis", aizvien vairāk valstu nonāca "dzeltenajā" un "sarkanajā" sarakstā.

Taču joprojām Latvijā dzīve ritēja salīdzinoši normālu gaitu - mācības skolās notika klātienē, ar draugiem un radiem varēja tikties gan bāros un restorānos, gan privātās ballītēs.

Situācija Latvijā krasi pasliktinājās oktobrī - 8. oktobrī gadījumu skaits pirmo reizi pārsniedza 100, tika pastiprināti ierobežojumi, nosakot obligātu masku nēsāšanu sabiedriskajā transportā, tirdzniecības vietās, vēlāk - visās publiskās vietās iekštelpās. Uz attālinātajām mācībām pārgāja augstskolas, vēlāk arī vecāko klašu skolēni.

Covid-19 izplatībai turpinoties, no 9. novembra atkal tika izsludināta ārkārtējā situācija. Situācija veselības aprūpes jomā kļuva kritiska, 10. decembrī izsludināja ākrārtas situāciju medicīnā.

Līdz ar vēl nepieredzētu Covid-19 situācijas nopietnību, sekoja arī vēl nepieredzēti ierobežojumi, kuru ietvaros arī Ziemassvētki jāaizvada tikai vienas mājsaimniecības ietvaros, līdz janvāra sākumam noteikti būtiski ierobežojumi tirdzniecībā, ierobežota virkne pakalpojumu.

Gaisma tuneļa galā

Par spīti tam, ka situācija varētu šķist vēl nepieredzēti grūta, arī iespējamais pandēmijas gals šķiet jau ar roku aizsniedzams.

Rudens beigās farmācijas milži - "Moderna", "AstraZeneca" un "BioNTech" and "Pfizer" - paziņoja, ka viņu izstrādātās vakcīnas, pie kurām zinātnieki bija strādājuši visa gada garumā, pētījumos uzrādījušas augstu efektivitāti.

Decembra sākumā vakcināciju sāka Lielbritānijā un ASV, Eiropa drīz sekos to pēdās.

Tomēr vakcīnas nebūs burvju nūjiņa, kas vienas dienas laikā ļaus atgriezties tādos apstākļos, kādi bija pirms pandēmijas. Vakcīnu skaits ir ierobežots, vispirms tiks vakcinēti riska profesiju pārstāvji un citas riska grupas. Piemēram, Latvijā pārējā sabiedrība vakcīnas varētu sākt saņemt vasaras otrajā pusē.

Taču ne visas jaunākās ziņas par Covid-19 raisa optimismu. Jau vairākus mēnešus tiek ziņots, ka daļa pacientu slimības sekas izjūt mēnešiem pēc atveseļošanās - tā sauktais garais Covid. Arī pats vīruss turpina pārsteigt, turpinot pielāgoties un mutēt, kā piemēram, Lielbritānijā konstatēts jauns koronavīrusa variants, kas rudenī un decembrī strauji izplatījies Anglijas dienvidos un dienvidaustrumos.