Apollo.lv faili 2020 ⟩ Dabas untumi

Rekordlieli mežu ugunsgrēki un citas nedienas Austrālijā

Austrālijas laikapstākļi 2020. gada sākumā bija īpaši karsti un labvēlīgi ugunsgrēkiem. Turklāt šogad bija maz nokrišņu. Klimata pārmaiņas vienmēr ietekmējot laikapstākļus, palielinās ugunsgrēku, plūdu un ledus kušanas risks. 

Lai gan lielākā daļa Austrālijas iedzīvotāju nedzīvo tieši liesmu skartajos reģionos, taču puse no austrāliešiem nevarot izvairīties no ugunsgrēka dūmiem, kuros atrodoties sīkas daļiņas no degošās veģetācijas un mājām.

Austrālijā vairākus mēnešus plosījās plaši un nekontrolējami savvaļas ugunsgrēki. Bojā vairāki desmiti cilvēku, izpostīti tūkstošiem mājokļu.

Ugunsgrēku laikā pasauli aizkustināja arī vairāki stāsti par izglābšanos un palīdzību dabai. Piemēram, divi jaunieši automašīnā izglāba vairākus liesmu apskādētus dzīvniekus.

Jau tā smagi izpostītajai Austrālijas dabai nāca vēl viens pārbaudījums - pēc mežonīgajiem krūmāju ugunsgrēkiem un krusu golfa bumbiņas lielumā izskanēja brīdinājumi, ka pēdējā laika notikumi radījuši "ideālu vidi" indīgajiem Austrālijas piltuvtīklu zirnekļiem.

Sasalušās mājas ASV 

Vairākus iedzīvotājus, kas mīt pie Erijas ezera Ņujorkas štatā, marta sākumā pārsteidzis "ziemas murgs", kad viņu mājas pārklāja biezs ledus slānis.

Vietējais iedzīvotājs Eds Miss pastāstīja, ka ledus mājas ir pārklājis arī iepriekš, tomēr tas līdz šim nebija bijis tik biezs.

"Tas izskatās mākslīgs, neīsts," Miss stāstīja CNN. "Manā mājā ir tumšs. Brīžiem ir nedaudz savādi, nedaudz baisi."

Vieni no lielākajiem krusas graudiem Latvijā

Arī Latvijā notika neparastas dabas parādības un viena no tām bija spēcīgā krusa, kura atnesa vienus no lielākajiem krusas graudiem Latvijas novērojumu vēsturē. 

Pirmdienas, 8. jūnija, pēcpusdienā Garkalnes novada Upesciemā pērkona negaiss atnesa milzu krusas graudus, kas diametrā sasniedza līdz pat astoņiem centimetriem.

Lielus krusas graudu "uzlidojumu" tajā dienā piedzīvoja arī citas Latvijas apkaimes.

Pēc ilgiem laikiem Latvijas debesis rotāja spoža komēta

Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga pārtraukuma Latvijas debesīs atkal bija novērojama spoža komēta, proti, līdz jūlija nogalei "Neowise" komēta bija redzama visu nakti debess ziemeļrietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē.

Komētu "Neowise (C/2020 F3)" šī gada 27. martā atklāja NASA Zemei tuvo objektu plaša redzeslauka infrasarkanā diapazona kosmiskais teleskops. Neowise komētas kodola diametrs ir aptuveni pieci kilometri, kas to ierindo lielāko zināmo komētu pirmajā desmitniekā. Tieši pateicoties šim faktam, komēta veiksmīgi izturēja pietuvošanos Saulei šī gada 3. jūlijā, kad tā atradās tikai 43 miljonu km attālumā no Saules. Zeme atrodas vidēji 150 miljonu km attālumā no Saules.

Mazāka izmēra komētas šādas pietuvošanās rezultātā parasti sadalās sīkos gabalos un beidz pastāvēt. Vistuvāk Zemei Neowise komēta atradās šī gada 23. jūlijā, kad no mūsu planētas to šķiīra 103 miljoni km. Tā kā Neowise komētas orbīta ir gandrīz paraboliska, saskaņā ar pašreizējiem aprēķiniem tā pie Saules atgriezīsies pēc vairāk nekā 6800 gadiem

Latvijā spožas komētas pēdējo reizi tika novērotas 1996. gadā un 1997. gadā, kad neilgā laika intervālā pie debesīm bija redzama Hjakutakes komēta un Heila - Bopa komēta.

Atklāta Zemei līdzīga planēta, kurā potenciāli būtu iespējams dzīvot

Lai gan kosmoss nav gluži daba, kā to visbiežāk pieņemts izprast, tomēr saistība tur noteikti ir - vairāku gaismas gadu attālumā atrodas Zemei līdzīga planēta.

NASA jaunā planētu meklēšanas misija "TESS" atklājusi savu pirmo potenciāli apdzīvojamo eksoplanētu. Tā ir Zemes izmērā un no mums atrodas 100 gaismas gadu lielā attālumā.

Planēta ir daļa no planētu sistēmas, kas atrodas pundurzvaigznes "TOI 700 orbītā, Zelta Zivs zvaigznājā. Pundurzvaigznes masa ir tikai 40% no Saules masas, bet tās virsmas temperatūra divreiz mazāka nekā Saulei.

Savu atklājumu astronomi paveica ar Spicera kosmisko teleskopu, bet pēc tam tika izveidots planētas vides modelis un noskaidrots, vai tā ir potenciāli apdzīvojama. Rezultāti ir ļoti aizraujoši astronomiem, jo tā ir viena no tikai dažām potenciāli apdzīvojamām planētām, kas atklātas ārpus mūsu Saules sistēmas un ir Zemes izmērā.

"TOI 700 d" pundurzvaigznes sistēmā ir tālākā no trīs planētām. Pilno loku ap pundurzvaigzni tā veic 37 Zemes dienās. No mazās zvaigznes planēta gūst 86% tās enerģijas, kuru mēs gūstam no mūsu Saules. Tiek uzskatīts, ka planētas vienā pusē ir nebeidzama diena, bet otrā pusē – nakts.

Nākotnes misijās NASA cer noskaidrot, vai planētai ir atmosfēra un kāds ir tās ķīmiskais sastāvs.

Igauņu neparastās krāsas zutis 

Oktobra beigās Igaunijā, Peipusa ezerā tika noķerts banānu krāsas zutis. Pēc zinātnieku domām, tas ir ļoti rets mutants.

"Draugs man atsūtīja fotogrāfiju un jautāja, vai es kādreiz esmu redzējis īstu zelta zivi. Tas bija zutis, bet mutējies. Draugs teica, ka radības acis noteikti nav tādas kā zutim," stāsta Pelvas iedzīvotājs Urmass.

Pēc tam, kad zvejnieks nofotografējis neparasto zuti, viņš zivi izlaidis atpakaļ ūdenī. Urmasa draugs nevēlējās sabiedrības uzmanību, bet tomēr viņu interesēja zinātnieku viedoklis.

Šo zuti nevar nosaukt par īstu albīnu, jo tam nav sarkano acu," skaidroja vietējie eksperti.

Kā norādīja eksperti, dzelteno zušu gadījumā mēs runājam par pigmentācijas kļūdu: ģenētiskās modifikācijas dēļ zutis neiegūst savu parasto tumšo krāsu.

Gigantiskais zirnekļa tīkls, kurā varētu "ieķerties" arī cilvēks 

ASV Springfīldas mežos atklātā milzu zirnekļa tīkla fotogrāfija tika ievietota departamenta "Facebook" lapā un ātri vien piesaistījusi portāla lietotāju uzmanību. Daudzi no komentētājiem apbrīno zirnekļa prasmi, taču vairums cilvēku izteikuši visai satrauktas emocijas.

"Ja es redzētu ko tādu, būtu nolēmusi, ka kaut kur netālu atrodas zirneklis manas rokas lielumā", "Šādā noteikti var noķert cilvēku!, "Apbrīnojama dabas parādība! Interesanti, kā zirnekļi izveido tik perfektu tīmekli? ", komentāros pauduši lapas sekotāji.

Departaments paskaidrojis, ka atradums visticamāk pieder kādam no riteņzirnekļu saimes. Šīs sugas zirnekļveidīgie ir nekaitīgi cilvēkiem: visbiežāk tie barojas ar kukaiņiem, piemēram, kodēm un odiem. Kāda interesanta iezīme - šie zirnekļi tāpat mēdzot apēst paši savus tīklus.

Eksperti min, ka zirnekļi savus tīklus galvenokārt izvēlas aust saulrietā un visu nakti gaida savu medījumu.

"Rītausmā zirneklis sagremo pavedienus kopā ar barības vielām un rasu, un izmanto barības vielas, lai izveidotu jaunu tīmekli," piebildis departaments.

Piedzimis divgalvains kaķēns 

ASV burvīgais kaķēns piedzima 20. maijā un vien trīs dienas vēlāk nomira. Biskvīts un Mērce bija viens no sešu kaķēnu metiena, ko laida pasaulē Kingu ģimenes kaķene Kinlija.

Kaķēnam bija divi deguni, četras acis un divas maziņas mutītes. Kaķēnam bija tikai divas ausis un no aizmugures viņš izskatījās šķietami pēc parasta kaķu mazuļa.

Dzīvnieks varējis ēst, zīst un ņaudēt ar abām mutēm.

Kaķi ar divām sejām tiek dēvēti par Jāna kaķiem. Tie tā tiek saukti par godu romiešu dievam Jānam, kuram ir divas sejas - viena, kas skatās pagātnē, otra, kas raugās nākotnē.

Tāpat šie neticami retie Jāna kaķēni nenodzīvo pārlieku ilgi, izņemot Franku un Luiju - kaķi ar divām sejām -, kurš nodzīvoja 15 gadus, 2006. gadā iekļūstot Ginesa pasaules rekordu grāmatā.

Neilgi pirms Biskvīta un Mērces nāves Kingu ģimene ievietoja īsu veltījumu "Facebook":

"Biskvīts un Mērce noteikti bija dāvana. Dievs kaut kādu iemeslu dēļ ļāva šim mazajam brīnumam ienākt mūsu dzīvē.

Latvijā sastopams unikāls baltas krāsas alnis

Februārī Latvijas sociālos tīklus pāršalca video ar mežā novērotu baltas krāsas alni. Unikālo sugas pārstāvi skrienam meža biezoknī video iemūžinājis mednieks. Video autoru pazīst vietējā medību kolektīva vadītājs Jānis Šakins. Arī viņš vairākkārt redzējis šo alni albīnu iznākam izcirtumos.

Aļņi uzturas izcirtumu vietās, sevišķi tur, kur apses zari. Tā ir viņu pamatbarība. Pēc 3. decembra vairākkārt izcirtumā viņu manīju, ganījās te. Bija redzēts viens pats, bet pārsvarā viņi divatā te ganījās. Pirmā aļņa reakcija, ieraugot cilvēku, nav bailīga. Lai gan bija salīdzinoši tuvu, nemuka, jo neuztvēra cilvēku kā potenciālu apdraudējumu," norāda Šakins.

Pēc dzīvnieka ragiem mednieks secina, ka albīns ir aptuveni divus gadus vecs. Alnis var nodzīvot līdz 15 gadu vecumam, bet konkrētais sugas pārstāvis sava uzkrītošā baltā kažoka dēļ ir mazāk pasargāts no plēsēju uzbrukumiem.

Eksperti skaidro, ka gēni, kas atbildīgi par pigmenta veidošanos, vienkārši iztrūkst. Tie nedarbojas. Līdz ar to dzīvnieks ir albīns. Tam ir sārtas acis, spīd cauri asinsvadi.

Eksperti gan apšauba, ka Viļakas pusē sastaptais alnis ir albīns, jo tā ķermenis vietām iekrāsots citā, bēšā krāsā. Ozoliņš gan uzsver, ka arī ar iemūžināto dzīvnieku var lepoties, jo alnis gaišā krāsā arī ir reti sastopams.

Baltais Viļakas alnis gan nebija vienīgais unikālais dzīvnieks Latvijā. Martā popularitāti ieguva arī Latgalē redzēta balta vāvere.