Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozare prasa palielināt dīkstāves pabalstu (5)

Papildināts
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Parilov/shutterstock.com

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozarei joprojām aizliedzot strādāt, tajā strādājošajiem dīkstāves pabalsts būtu jāpaceļ līdz 1200 eiro, pirmdien žurnālistiem uzsvēra Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) prezidente Sabīne Ulberte.

Valdībai, liedzot turpināt strādāt, nozare prasa arī 100 eiro par katru apgādībā esošo bērnu.

Vienlaikus Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente Renāte Reinsone uzsvēra, ka nozares pārstāvju mērķis, izvirzot šādu prasību, nav radīt robu valsts budžetā, jo skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji ir gatavi un grib strādāt.

Turklāt, pēc abu asociāciju prezidenšu paustā, skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē ir vieni no visstingrākajiem epidemioloģiskās drošības noteikumiem, kas padara sniegtos pakalpojumus drošus.

Asociācijas prasa valdību atzīt, ka mērķis - samazināt saslimšanu, liedzot sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, nav panākts. Tā vietā, saslimstība valstī ir palielinājusies. Preses konferencē pieaicinātā juriste Viktorija Jarkina izteica minējumu, ka tas cita starpā varētu būt saistīts ar to, ka daudzi nozarē strādājošie šā brīža apstākļos pakalpojumus turpina sniegt nelegāli, un epidemioloģiskās drošības prasības tiek ievērotas daudz mazāk, kas, savukārt, palielina risku inficēties ar Covid-19.

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozare prasa valdību atzīt arī to, ka nav pamata turpināt atstāt nozarē strādājošos dīkstāvē. Tāpat asociāciju ieskatā nav saprotams, kādēļ varētu tikt apsvērts atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus ļaut sniegt, bet citus nē. Ekonomikas ministrija pagājušajā nedēļā bija paziņojusi, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.

"Tie, kas lemj, neizprot nozares specifiku,"

sacīja Reinsone, vairākus pārmetumus raidot Veselības ministrijas virzienā. Viņa izcēla, ka skaistumkopšanas nozare patiesībā ir daudz plašāka, un ietver arī, piemēram, skaistumkopšanas produktu un medicīnas iekārtu, kas nepieciešams kosmetologiem, piegādātāji. Tādējādi, aizliedzot strādāt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, tas ietekmē daudz plašāku nozaru loku.

Reinsone pauda neizpratni, kādēļ, piemēram, zobu higiēnistam ļauts strādāt, bet kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā, kuri arī ir ārstniecības personas, strādāt nedrīkst.

Tāpat asociācijām nav saprotams, kādēļ skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs.

Vienlaikus asociācijas neaicina aizliegt strādāt zobu higiēnistiem vai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem lielajās ārstniecības iestādēs, bet prasa vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, ļaujot strādāt arī citiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot visas nepieciešamās drošības prasības.

Arī gadījumā, ja tiktu lemts par to, ka turpmāk varētu darboties atsevišķi skaistumkopšanas pakalpojumi, nozare prasa pārējiem minimālo dīkstāves pabalstu noteikt 1200 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā.

Pēc Ulbertes teiktā, pašreizējos apstākļos 90% no nozarē nodarbinātajiem nesaņem vairāk kā minimālos 500 eiro. Viņa arī atzīmēja, ka 90% nozarē strādājošo ir sievietes, kurām turklāt nav arī ļauts saņemt valsts atbalstu bērnu izglītības nodrošināšanā tieši tā iemesla dēļ, ka viņām nav ļauts strādāt. 1200 eiro būtu tā summa, kas varētu palīdzēt saglabāt uzņēmējdarbību arī pēc tam, kad nozarei būs ļauts darboties, jo, piemēram, telpu īre jāmaksā arī tad, ja nestrādā.

Atbildot uz jautājumu, vai lielais minimālā pabalsta saņēmēju skaits nevarētu liecināt, ka nozarē jau iepriekš bijušas problēmas ar nodokļu nomaksu, Reinsone uzsvēra, ka šajā gadījumā stāsts ir par tiem nodarbinātajiem, kas bija godprātīgi maksājuši nodokļus, strādājot kā pašnodarbinātie un maksājot patentmaksu. "Tie, kas iepriekš bija pagrīdē, turpina strādāt arī tagad," teica Reinsone.

Vienlaikus viņa izcēla, ka skaistumkopšanas pakalpojumu nozare tāpat tik viegli nevarēs atgūties pēc ilgstošā strādāšanas aizlieguma. Reinsone atzīmēja, ka abas nozares asociācijas iepriekš gadiem strādājušas, lai pēc iespējas dabūtu nozarē strādājošos prom no ēnu ekonomikas, tomēr ierobežojumi daudziem speciālistiem likuši tur atkal atgriezties.

Savukārt, komentējot asociāciju paziņojumu par vēršanos Satversmes tiesā, Jarkina atzīmēja, ka tad, ja notiks vēršanās tiesā, tā drīzāk būs administratīvā tiesa, ne Satversmes tiesa. Viņa arī atzīmēja, ka nav piedalījusies minētā paziņojuma izsūtīšanā, tomēr izteica cerību, ka šajā gadījumā nāksies iztikt bez vēršanās jebkādā tiesā. Tādēļ nozare gaida, vai un kādi būs valdības šonedēļ pieņemtie lēmumi, kas skar skaistukopšanas pakalpojumu nozari.

Jau vēstīts, ka šodien notika Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) tiešsaistes preses konference, kurā organizācijas informēja par aktuālo situāciju nozarē un iepazīstinās ar asociāciju piedāvājumu valdībai turpmākam darbam.

Ulberte pauda, ka abas asociācijas jau iepriekš informējušas, ka situācija nozarē ir kritiska un nepieciešami tūlītēji valdības lēmumi.

"Nozare slīgst ēnu ekonomikā un daudzas pakalpojuma sniedzējas nokļuvušas uz nabadzības sliekšņa un nespēj uzturēt ģimenes, vienlaikus jūtama valdības lēmumu nevienlīdzīgā attieksme pret skaistumkopšanas nozari un medicīnas centriem, kas šobrīd brīvi sniedz tos pašus pakalpojumus, kas ir aizliegti," sacīja Ulberte.

Jau vēstīts, ka LSSA un LKKA paziņoja, ka, neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, nolēmušas vērsties Satversmes tiesā (ST).

Pēc tam, kad tika nolemts Ekonomikas ministrijai (EM) uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.

EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis. Tomēr pašreiz vēl nav skaidrs, kad, vai un cik lielā mērā kādi no skaistukopšanas pakalpojumiem varētu tikt atsākti.

Tāpat pašreiz spēkā ir arī plaša mēroga tirdzniecības ierobežojumi, klātienē ļaujot strādāt tikai atsevišķu kategoriju veikaliem. Vienlaikus pārtikas veikalos var tirgot visa veida preces, arī tās, kuras nevar tirgot specializētie veikali, piemēram, apģēbus.

Pašreiz ir ierobežota arī ēdināšanas iestāžu darbība, kuras ēdienu var izsniegt tikai līdzņemšanai.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu