Jau gadu esam pārkārtojuši savu dzīvi ar vienu mērķi - lai novērstu to, ka ar Covid saslimst seniori. Visapdraudētākie ir pansionātos dzīvojošie vecie ļaudis. Tur distancēties un izolēties ir grūti. Daudzos gadījumos, ja saslimst viens, tad inficējas simts. Pansionātos dzīvo tikai ap pusprocentu Latvijas iedzīvotāju, bet viņi veido piektā daļa no visiem Covid upuriem, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pagājušā gada pavasarī Labklājības ministrija pansionātiem izsūtīja vadlīnijas, kā izvairīties no koronavīrusa. Ierobežot apmeklētāju vizītes, monitorēt iemītnieku veselību, dezinficēt telpas. Rudenī kļuva skaidrs, ka ar vēstulēm nav pieticis, un arvien vairāk pansionātu pārvērtās par slimības perēkļiem. Līdz gada beigām inficējušies 4000 jeb trešā daļa visu pansionātu iemītnieku, 137 bija miruši.
Labklājības ministrijai bija tikai informācija par uzliesmojumiem 25 valstij piederošajās veco ļaužu mītnēs. Nebija sistēmas, kā iegūt aktuālos datus no visiem pašvaldību pansionātiem.
Labklājības ministrija sāka rīkoties pēc divām premjera rezolūcijām, sūdzības Valsts kontrolei un koalīcijas partneru izteikta demisijas pieprasījuma ministrei. 22. janvārī janvārī tā nosūtīja pansionātiem lūgumu sniegt informāciju, cik tajos ir saslimušo un mirušo.
Pansionātu aizpildītais dokuments liecina, ka situācija strauji pasliktinājās. Trīs nedēļās inficējies bija vēl tūkstotis, bet mirušo skaits pieaudzis par 112.
Labklājības, Veselības un Reģionālās attīstības ministrijas pāris dienas vēlāk valdībā prezentēja plānu, kā novērst masveida inficēšanos pansionātos.
"Labklājības ministrija uzskata, ka īstenojot Rīcības plānā noteiktos pasākumus šajā epidemioloģiskā apdraudējuma situācijā sociālās aprūpes centru klientiem tiks radīta maksimāli droša un veselību saglabājoša vide," skaidro Labklājības ministre Ramona Petraviča.
Plāns bija iknedēļu testēt visus darbiniekus un iemītniekus, katru nedēļu pansionātu vadību konsultēt attālinātās konferencēs, piemaksāt pie algas tiem, kas aprūpē inficētus cilvēkus, katru dienu no iestādēm saņemt datus par slimajiem un mirušajiem. Taču ar statistiku Labklājības ministrija dalīties nevēlas.
"Šeit tie mirušie vēl ir jādiferencē un jādiferencē īstenībā pat trīs lietas: vispār mirušie, mirušie no Covid, kur Covid ir galvenais nāves iemesls, un mirušie, kur Covid ir kā veicinošais faktors, ja tās ir īstenībā diezgan atšķirīgas lietas," skaidro Aldis Dūdiņš Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem līdz šai nedēļai ar Covid saslimuši šeši tūkstoši pansionātu iemītnieku. Tā ir puse no visiem sociālās aprūpes centros dzīvojošajiem. Miruši 379 cilvēki.
"Ir sociālās aprūpes centri, kur ir visi saslimuši. Tur attiecīgi nav nostrādājuši kādi epidemioloģiskās drošības pasākumi. Ir gadījumi, kur ir saņemtas arī sūdzības, tālāk tā ir vai nu Veselības inspekcija vai atsevišķos gadījumos policija, kas izvērtē," skaidro SPKC Komunikācijas nodaļas vadītājā Ilze Arāja.
Arāja norāda, ka ir arī ļoti pozitīvi piemēri, kur arī pašvaldība ļoti seko līdzi tam, kas notiek pašvaldībā un tai skaitā arī sociālās aprūpes centrā.
Petraviča skaidro, ka viņa vasarā pati rakstījusi vēstules gan pašvaldību vadītājiem, gan sociālo dienestu vadītājiem, brīdinot par otro vilni.
"Tā kā mums bija laiks, vasara, kurā varējām ierīkot, ko mēs arī darījām valsts sociālās aprūpes centros, ierīkojām izolācijas telpas, iepirkām dezinfekcijas līdzekļus un ierīkojām kameras, lai kontrolētu plūsmu. Tā ka bijām gatavi otrajam vilnim, un tas varbūt svarīgi, kāpēc mūsu valstī, salīdzinoši ar citām valstīm, kas notika sociālās aprūpes centros, mēs esam tīri viegli no tās situācijas izgājuši. Bet, protams, ikviens gadījums ir jāuztver ar visu nopietnību un ikviens zaudēts cilvēks tas ir neizmērojamas sēras tuviniekiem," turpina Petraviča.
Ministres aprakstītās investīcijas notikušas valstij piederošajos sociālās aprūpes centros. Pārējie pansionāti pieder pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām un privātiem investoriem. Tie sūdzas, ka krīzē ir palikuši bez palīdzības.
"Mēs nešķirojam tādā ziņā, vai tas ir valsts vai pašvaldības, vai privātais. Visa informācija, vadlīnijas, priekšlikumi, ieteikumi - viss tika sūtīts visiem vienādi. Bet, protams, pašvaldības atbild par savu dibināto iestādi, viņas ir kā atbildīgā persona, un mēs savukārt par valsts sociālās aprūpes centriem," norāda Petraviča.
Sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Covid uzplaiksnījis jau divas reizes. Taču tā kā centrs ir privāts, nekādu atbalstu krīzes pārvarēšanai no Labklājības ministrijas tas nav saņēmis.
"Mārsnēnos" dzīvojošie maskas vairs nenēsā. Te saslima visi iemītnieki, dzīvību zaudēja astoņi. Inficētie darbinieki nedēļām ilgi dzīvoja pansionātā. Viņi bija spiesti strādāt, paši būdami slimi. Ministrijas solītās piemaksas darbiniekiem izrādījušās pārāk sarežģīti aprēķināmas.
"Nekā personīga" norāda - darbinieki strādā krīzes apstākļos, viņiem ir pašiem jākopj mirstoši klienti, jo slimnīcas neņem pretī, viņi paši slimo, viņi organizējas un viens otram aizdod pārslimojušos darbiniekus. Ļoti dažādām metodēm mēģina tikt tam pāri. Uz jautājumu, vai tiešām šajā gadījumā ir jādala starp pašvaldību un valsts pansionātiem, vai tomēr nebūtu pareizi tādā situācijā palīdzēt visiem vienādi, ministre sākumā atbild ar jautājumu: "Kam mēs neesam palīdzējuši, kurā brīdī jums šķiet, ka mēs esam kaut ko dalījuši?"
"Informācija visiem tiek sūtīta vienādi, nav tā, ka informācija tiktu no kāda slēpta, visi saņēma pilnīgi vienādi informāciju," turpina ministre.
Uz raidījuma jautājumu, kā ir attiecībā uz investīcijām, Petraviča atbild, ka viņi informē pašvaldības, lūdz ierīkot iespēju robežās izolācijas telpas. "Bet tā problēma jau ir, ka tās ēkas nav piemērotas. Viņiem jau nav, kur ierīkot," saka ministre.
Cēsu pašvaldībai piederošais pansionāts ir viens no dažiem desmitiem Latvijā vēl atlikušajiem, kuros koronavīruss nav konstatēts. Darba apjoms te tāpat ir pieaudzis, ieņēmumi samazinājušies.
"Pagājušā gadā ļoti daudz mums nāca no Labklājības ministrijas, piegādāja gan sejas maskas, gan dezinfekcijas līdzekļus. Šogad mēs neesam neko saņēmuši, un tas iestādei rada papildu izdevumus.
Mēs uz šodienu varētu pieņemt 130 klientus man ir 112 klienti, jo mums ir jātur brīvas vietas, ja cilvēks nāk no slimnīcas, lai mēs varētu likt izolatorā un arī kā pa jaunam pa vienam pieņemam, lai varētu ielikt izolatorā un ka 14 dienas iziet, mēs varam likt istabiņā pie kāda blakus,"
stāsta Cēsu pilsētas pansionāta vadītāja Inga Gunta Paegle
Infekcija pansionātos tagad ienāk tikai divos veidos – no apslimušiem darbiniekiem vai no iemītniekiem, kas sērgu saķēruši slimnīcā.
"Ļoti skumīgi arī tas, ka mūsu valstī nav atrisināts jautājums, kā cilvēku mēs aizvedam uz slimnīcām, slimnīcā viņi saslimst ar Covid, tad it kā viņš tur ir apārstēts, atdod mums atpakaļ, un tad mēs dzīvojam bailēs, vai šī infekcija neienāks. Mans priekšlikums būtu tāds, ka valstij vajadzētu šo jautājumu, ja pansionāta klients slimnīcā dabūjis Covid, tad vienā slimnīcā visus klientus vest no visiem pansionātiem, mēs to klientu uzturēšanās maksu varētu pārskaitīt uz to vietu, jo ir savstarpējo norēķinu sistēma, bet mēs būtu brīvi un nebūtu šī infekcija neienāktu mūsu iestādē," stāsta Paegle.
Uz "Nekā personīga" jautājumu, vai šādu priekšlikumu viņa ir arī izteikusi, Paegle norāda, ka viņa esmot izteikusi Labklājības ministrijas darbiniekiem, bet, "protams, neviens to neklausās".
Ministrijā šādus risinājumus vērtē kā pārāk sarežģītus, jo daļai pansionātu iemītnieku vajag īpašu aprūpi. Tā vietā sola tuvākajos gados sagādāt Eiropas naudu labāku sociālās aprūpes centru celšanai.
"Nekā personīga": Vai tiešām nākotnes plāni par jauniem pansionātiem ir tas, ko pēdējā gada laikā bija jādara vai krīzes risinājumi, armijas iesaistīšana, brīvprātīgie, jauni pagaidu pansionāti, jaunas telpas, vai tie nebija īstie risinājumi?
Petraviča: VARAM ministrija ir nākusi pašvaldībām pretī, un pašvaldībām ir iespējas saņemt aizņēmumu Valsts kasē tieši sociālās aprūpes centru vai nu celšanai vai rekonstruēšanai.
"Nekā personīga": Bet šādā brīdī, kad tie klienti mirst kā mušas, vai paļauties uz to, ka pašvaldības kaut ko darīs, bija pareizā stratēģija?
Petraviča: Tās ir pašvaldību dibinātas iestādes, jo, ja mums šķiet, ka pašvaldības vai netiek, vai negrib tikt galā, nu tad ir gandrīz jāatgriežas - senākos laikos bija tāda pansionātu pārvaldi, vai kā to sauca.
"Nekā personīga": Tādā krīzes brīdī…
Petraviča: Tādā gadījumā tad tas ir viss valsts aprūpē, valsts maksā algas un valsts investē. Tad tas ir pavisam savādāks modelis, bet daudzas pašvaldības ļoti veiksmīgi ar to ir tikušas galā.
Tagad sociālās aprūpes centri gatavojas epidēmijas trešajam vilnim. Līdz šim vakcīnas pirmo poti saņēmuši ap pieciem tūkstošiem pansionātos dzīvojošo. Pārējiem to neļauj tuvinieki vai mediķi, vai tas, ka viņi nesen Covid ir pārslimojuši.
Cēsu pansionāta iemītnieks Gunārs stāsta, ka pansionātā dzīve ir ļoti normāla, viņš ļoti labi jūtas, esot paēdināti, padzirdināti, aprūpēti, apmazgāti - "viss ir tā kā vajag".
"Pretenzijas nav ne kaut kādas ne pret administrāciju, ne pret kaimiņiem. Vienīgais, ka netiek ārā pastaigāties, bet neesam jau vainīgi, tas jau vīruss," turpina Gunārs.
Raidījums norāda, ka pēc premjera lūguma Valsts kontrole sākusi pārbaudi, vai pasākumi epidēmijas otrā viļņa ierobežošanai pansionātos bijuši savlaicīgi un efektīvi. Tās rezultāti būs zināmi maijā.
Video: "Nekā personīga" sižets
