Pagājis gads kopš Kristīne Misāne ir atbrīvota no cietuma. Ko viņa dara tagad? (21)

2020. gada sākumā, kad Misānes lieta sabiedrībā guva plašu rezonansi, Latvijas iedzīvotāji, ierēdņi un politiķi parādīja kopīgu vienotību - protesta akcijas gan Rīgā, gan Kopenhāgenā, vēstules prokuratūrai, Ārlietu ministrijas nota Dānijas vēstniecībai un Latvijas bērnu zīmējumi Dānijas karalienei bija spilgtākie piemēri kopīgam darbam, lai Misāni atgrieztu atpakaļ Latvijā. 

Pēc atgriešanās Latvijā, Misāne pazuda no sabiedrības uzmanības centra, lai vairāk pavadītu laiku ar saviem atkal satiktajiem bērniem.

"Esmu pateicīga, ka, pateicoties savam ģimenes spēkam un sabiedrības atbalstam, man tika dota iespēja atgriezties Latvijā uz taisnīgu tiesu un iespēju būt kopā ar saviem bērniem. Cilvēki palīdzēja man - mammai, kas vēlējās gūt godīgu tiesu un izdzīvot, lai būtu kopā ar saviem bērniem," teic Misāne.

Viņa min, ka tagad, kā pateicību visām tām ģimenēm, kas viņu atbalstīja, sieviete grib turpmāk veltīt savu laiku, lai Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesības ārvalstīs būtu pilnvērtīgi aizsargātas.

"Esmu juriste un pieredzē gūtās atziņas un zināšanas tagad izmantoju, lai palīdzētu citiem Latvijas valstspiederīgajiem un viņu bērniem ārvalstīs, kā vienu no mērķiem izvirzot izpratni par nepieciešamību pilnvērtīgi aizsargāt Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesības ārvalstīs," portālam "Apollo.lv" stāsta sieviete.

Kristīnes Misānes lieta

2011. gadā sieviete iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Pēc kāda laika starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Vīrietis vienpusēji nolēmis attiecības pārtraukt un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.

Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018. gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, bet decembrī devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu, pēc kā sievietei draudēja 15 gadus ilgs cietumsods.

Šo lietu tika piedāvāts pārņemt Latvijas prokuratūrai, taču tas netika darīts, jo, kā skaidroja prokuratūra, Misānei DĀR tika inkriminētas darbības, kas Latvijā neparedz nozīmīgus sodus, attiecīgi Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nav bijis likumīga pamata pieņemt. Attiecībā uz citu iespējamo Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst krāpšanai un dokumenta viltošanai, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarēja garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā, norādīja Latvijas prokuratūrā. 

Notikumu attīstība

Misāne atradās ieslodzījumā Dānijā kopš 2018. gada 9. decembra, bet Dānijas likumi nosaka, ka persona ir atbrīvojama, ja izdošana nav notikusi 30 dienu laikā. Šāda situācija atkārtojusies jau otro reizi.

Ņemot vērā līdzšinējos Latvijas diplomātiskos un politiskos centienus pārliecināt Dāniju neizdot ES pilsoni DĀR, Ārlietu ministrija izskatīja visus iespējamos starpvalstu sadarbības un strīdu risināšanas mehānismus, lai panāktu Latvijas pilsones neizdošanu un novērstu šādu situāciju rašanos nākotnē.

2020. gada 14. februārī Kopenhāgenas apgabaltiesas nolēma sievieti paturēt apcietinājumā.

ĀM rīcība Kristīnes Misānes lietā

2018. gada 10. decembris. ​Pēc ziņu saņemšanas no Kristīnes Misānes radiniekiem par viņas aizturēšanu Latvijas vēstniecība Dānijā nekavējoties:

• ​rakstiski vērsās Dānijas policijā un tiesā ar lūgumu sniegt informāciju par aizturēšanu un amatpersonām, ar kurām var sazināties šajā lietā;
• ​nodeva radiniekiem informāciju par Dānijā praktizējošiem advokātiem un informāciju, ka Misānei ir iespēja telefoniski sazināties ar radiniekiem LV.

2019. gada 21. janvāris. ​Ārlietu ministrijā tika saņemts Misānes māsas M. Batrakas iesniegums, kurā tiek minēts fakts par izdošanu DĀR (pēc! Latvijas kompetentās iestādes lēmuma neizdot Eiropas aresta orderi).

2019. gada 23. janvāris. Latvijas vēstniecības Dānijā konsulārā amatpersona apmeklēja Misāni ieslodzījuma vietā, kur tika noformēta Misānes universālpilnvara viņas māsai, tostarp par abu bērnu aprūpes tiesībām Latvijā, un māsas dēlam.

2019. ​gada 5. marts. Ārlietu ministrija pēc Misānes māsas lūguma nosūtīja vēstuli Kopenhāgenas pilsētas tiesai par ziņojumiem/pētījumiem par cilvēktiesību un tiesu varas situāciju DĀR.

2019. gada 8. marts. Ārlietu ministrijā notika starpnozaru sanāksme ar māsas, kā arī TM, Ģenerālprokuratūras, PMLP, Valsts policijas dalību. Sanāksmē tiek pārrunāti visi aktuālie izdošanas un Misānes bērnu aizsardzības Latvijā jautājumi.

2019.​ gada 14. marts. Vēstniecības konsulārā amatpersona piedalījās tiesas sēdē, kurā tika lemts par drošības līdzekļa pagarināšanu Misānei.

2019. gada 28. marts. ​Vēstniecības konsulārā amatpersona piedalījās tiesas sēdē, kurā tika lemts par drošības līdzekļa pagarināšanu Misānei līdz Dānijas prokuratūras lēmumam par izdošanu vai neizdošanu.

2019. ​gada 2. aprīlis. Dānijas Prokuratūra pieņēma lēmumu Misāni izdot DĀR.

2019. gada 14. jūnijs. ​Vēstniecības konsulārā amatpersona piedalījās tiesas sēdē, kurā tika izskatīta Misānes iesniegtā pārsūdzība Dānijas prokuratūras lēmumam izdošanai DĀR.

2019.​ gada 10. jūlijs. Misāne telefoniski vērsās vēstniecībā ar sūdzībām, jo uzskatīja, ka ieslodzījuma vietā pret viņu valda diskriminējoša attieksme. Galvenās sūdzības bija par cietuma administrācijas neatsaucību pieprasījumiem videozvana ar bērniem nodrošināšanai un par nepietiekamu veselības aprūpi.

15. jūlijs, 31. jūlijs, 4. septembris un 23. septembris. ​Vēstniecība nosūtīja pieprasījumus ieslodzījuma vietas administrācijai un Probācijas dienestam par Misānes sūdzībām, aicinot nodrošināt nepieciešamo medicīnisko palīdzību un primāri noorganizēt saziņu ar bērniem videozvana režīmā. Tāpat tika lūgta vēstniecības pārstāvja tikšanās ar cietuma administrāciju, lai izrunātu šo jautājumus.

2019. gada 26. septembris. Vēstniecība saņēma Dānijas probācijas dienesta atbildi, ka videosaziņa nav iespējama cietuma telpās, par šo jautājumu ir atbildīga policija.

2019. gada 4. oktobris. Vēstniecības konsulārā amatpersona Dānijas Ārlietu ministrijā iesniedza notu, kurā vēstniecība lūdz Dānijas Ārlietu ministrijas iesaisti, lai risinātu jautājumu par Misānes saziņas iespējām ar viņas nepilngadīgajiem bērniem un medicīniskās aprūpes nodrošināšanu;

vēstniecība saņem ziņu no Misānes māsas, ka 02.10.2019. Dānijas Augstākajā tiesā ir pieņemts lēmums Misānei atteikt pārsūdzību un stājas spēkā lēmums par izdošanu DĀR.

2019. gada 7. oktobris. ​Misānes māsa lūdza vēstniecību noorganizēt Misānes dēla vizīti ieslodzījuma vietā. Vēstniecība nekavējoties vērsās pie Dānijas Probācijas dienesta par vizītes nodrošināšanu. Vizīte tika apstiprināta uz 09.10. un 10.10.

2019. gada 11. oktobris. ​Tika saņemta pozitīva Dānijas policijas atbilde par videosaziņas nodrošināšanu ar bērniem. Turpmāk Dānijas policijas pārstāvji nepastarpināti sazinās ar Misāni un viņas māsu un saskaņā ar vēstniecības rīcībā esošo informāciju saziņa veikta regulāri - reizi nedēļā.

2019. ​gada 14. oktobris. Ārlietu ministrija izsauca Dānijas vēstnieku Latvijā Flemming Stender. Tikšanās laikā lūdza neizdot Misāni DĀR un iesniedza Latvijas nostāju (non paper) šajā jautājumā.

2019. gada 17. oktobris. ​Vēstniecība saņēma Dānijas probācijas dienesta atbildes vēstuli par veselības aprūpes nodrošināšanas kārtību Dānijas cietumos un konkrēti arī Misānes lietā.

2019. ​gada 29. oktobris. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs telefonsarunā ar Dānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru E.B. Rasmussen vēlreiz lūdza Dāniju izskatīt jautājumu par Misānes neizdošanu DĀR.

2019. gada 30. oktobris. ​Latvijas vēstniece Dānijā Alda Vanaga tikās ar Dānijas ĀM valsts sekretāru Rasmussen, lai iesniegtu notu un lūgtu neizdot Latvijas pilsoni DĀR.

2019. ​gada 4. novembris. Ņemot vērā, ka visas uzrunātās Dānijas amatpersonas līdz šim bija norādījušas, ka Misānes lieta ir Dānijas Valsts Prokuratūras kompetencē, kuras saziņas partneris Latvijā ir Ģenerālprokuratūra, ĀM nosūtīja vēstuli LV Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu par neizdošanu vērsties Dānijas kompetentajā iestādē.

2019. gada 6. novembris. ​Atsaucoties uz Ģenerālprokuratūras lūgumu, ĀM nosūtīja Ģenerālprokuratūrai otru vēstuli, informējot par starptautiskajiem ziņojumiem par cilvēktiesību situāciju DĀR un apstākļiem ieslodzījuma vietās.

2019. gada 6. novembris. ​Ārlietu ministrijā notika starpnozaru sanāksme, kurā piedalījās TM, ĀM, Ģenerālprokuratūra un Misānes māsa. Māsa tiek informēta par institūciju veiktajām darbībām un tālāko rīcību.

2019. gada 13. novembris. ​Vēstniecības konsulārā amatpersona piedalījās tiesas sēdē, kurā Kopenhāgenas tiesa lēma atbrīvot Misāni, jo vairs nav pamatojuma apcietinājumam (bija pagājis 30 dienu termiņš kopš tiesas lēmuma personu izdot DĀR, bet DĀR nebija atbildējusi uz lūgumu braukt viņai pakaļ). Dānijas Valsts prokuratūra pārsūdzēja šo Kopenhāgenas tiesas lēmumu. Pārsūdzība tika apmierināta un palika spēkā Dānijas tiesas lēmums izdot Misāni DĀR.

2019.​ gada 14. novembris. Ārlietu ministrs izrunāja Misānes lietu ar Dānijas vēstnieku ES vēstnieku pusdienu ietvaros.

2019. gada 15. novembris. ​Latvijas vēstniece Dānijā Alda Vanaga par Misānes lietu uzrunāja Dānijas ārlietu ministru Jeppe Kofod.

2019. gada 20. novembris.​ Misāne iesniedza Dānijai patvēruma pieprasījumu. Ārlietu ministrija pēc Misānes māsas lūguma nosūtīja informāciju par starptautisko organizāciju ziņojumiem par cilvēktiesību un tiesu varas situāciju DĀR izmantošanai patvēruma pieprasījuma lietā. Nodoti arī cilvēktiesību ekspertu kontakti.

2019. gada 20. novembris.​ ​Ārlietu ministrija aicina Tiesībsargu apsvērt iespēju iesaistīties Misānes tiesību aizsardzībā, ņemot vērā viņa rīcībā esošos starptautiskās sadarbības instrumentus.

2019. gada 21. novembris. ​Ārlietu ministrija pēc Misānes māsas lūguma nosūta analogu informāciju Misānes advokātam izmantošanai patvēruma pieprasījuma lietā.

2019. gada 25. novembris. ​Pēc informācijas saņemšanas no Misānes, ka viņas rīcībā nav visu Dānijas tiesvedības dokumentu tulkojumu viņai saprotamā valodā, vēstniecība iesniedza Dānijas ĀM notu ar pieprasījumu sniegt visus dokumentus Misānei latviešu vai angļu valodā.

2019. gada 26. novembris. ​Ārlietu ministrijā notika starpnozaru sanāksme, kurā piedalījās TM, ĀM un Ģenerālprokuratūra un tika pārrunāts par iespējamo tālāko iestāžu rīcību.

2019. gada 27. novembris. ​Tiek saņemta Misānes sūdzība par ieslodzījuma vietu, ka netiek nodrošināta atbilstoša medicīniskā palīdzība.

2019. ​gada 29. novembris. Ārlietu ministrija nosūtīja notu DĀR ar lūgumu sniegt atbildi par Misānei izvirzītajām apsūdzībām, par kurām Misāne tiks tiesāta DĀR un iespējamo soda apmēru. Atbilde vēl nav saņemta.

2019. gada 30. novembris. ​Vēstniecība vērsās pie Dānijas Probācijas dienesta un cietuma administrācijas par Misānes veselības stāvokli un atbilstošu medicīniskās palīdzības nodrošināšanu.

2019. gada 30. novembris. ​ Pēc vairākkārtējiem vēstniecības atgādinājumiem no Dānijas ĀM tika saņemta formāla atbilde uz 03.10.2019., 29.10.2019. un 25.11.2019. notām, ka informācija nodota Dānijas kompetentajām iestādēm – Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Dānijas cietumam un Probācijas dienestam.

2019. gada 9. decembris. ​Ārlietu ministrs uzrunāja Dānijas ārlietu ministru, kurš norādīja, ka Misānes lieta ir Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras kompetencē.

2019.​ gada 17. decembris. Probācijas dienests sniedz informāciju, ka jāvēršas pie slimnīcas. Tāpat norāda, ka cietumā veselības pārbaudes un medicīniskā palīdzība Misānei tiek nodrošināta noteiktajā (vispārīgajā / minimālajā) kārtībā. Vēstniecība nekavējoties vērsās pie slimnīcas.

2019. 20. decembris. ​Ārlietu ministrija nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu vērsties pie Dānijas tieslietu ministra pārskatīt izdošanas prasījuma pamatotību, pamatojoties uz 2005. gada 25. augusta Dānijas konsolidētā tiesību akta Nr. 833 par likumpārkāpēju izdošanu (The Danish Act on Extadition of Offenders, Consolidation Act No. 833 of 25 August, 2005) 12. un 15. pantu.

2020. gada 7. janvāris. ​Ārlietu ministrija Ģenerālprokuratūrai nosūtīja no Misānes advokāta saņemtos DĀR izdošanas lūguma lietas materiālus.

2020.​ gada 10. janvāris. Latvijas vēstniece Dānijā Alda Vanaga tikšanās laikā ar Dānijas premjerministres biroja vadītāju Vibeke Pasternak Jørgensen pārrunāja Misānes lietu.

2020. ​gada 15. janvāris. Ārlietu ministrs atkārtoti uzrunāja jautājumu ar Dānijas ārlietu ministru Jeppe Kofod darba vizītes ietvaros Indijā, kā arī ar DĀR ārlietu ministri Naledi Pando, aicinot pēc iespējas ātrāk noslēgt Latvijas un DĀR starptautiskās tiesiskās palīdzības līgumu.

2020. gada 15. janvāris. ​Latvijas vēstniece Dānijā Alda Vanaga vēlreiz uzrunāja Dānijas ĀM amatpersonas par nepieciešamību rast pozitīvu risinājumu Misānes lietā.

2020. gada 15. janvāris. Ārlietu ministrijas pārstāvji (Konsulārais departaments un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs) piedalījās starpinstitūciju sanāksmē Tieslietu ministrijā par tālāko iestāžu rīcību, piedalījās arī Misānes māsa.

2020. gada 16. janvāris. ​Saņemta slimnīcas atbilde. Vēstniecība nekavējoties nosūtīja vēstuli Probācijas dienestam, lūdzot nodrošināt nepieciešamo veselības aprūpi, jo Misāne nevar atgriezties Latvijā, pamatojoties uz Dānijas tiesas lēmumu. Vēstniecība no M. Batrakas saņemto Misānes veselības uzziņu nosūtīs Dānijas kompetentajai iestādei turpmākās ārstēšanās nodrošināšanai.

2020. gada 16. janvāris. ​Dānijas vēstniekam tika iesniegts Latvijas Republikas Saeimas paziņojums, kurā Saeima lūdz Dānijas tiesībaizsardzības iestādes sniegt atbalstu Latvijas kompetentajām iestādēm, rodot risinājumu, lai Latvijas pilsone Misāne netiek izdota DĀR. Vēstniecība Kopenhāgenā paziņojumu diplomātiskā ceļā nosūtīja arī Dānijas ĀM.

2020. gada 20. janvāris. ​Vēstniecības konsulārā amatpersona tikās ar DĀR vēstniecības Kopenhāgenā vadītāja vietnieci, lai izskaidrotu lietas apstākļus un atgādinātu par nepieciešamību saņemt atbildi uz DĀR Ārlietu ministrijai adresēto notu.

2020. gada 23. janvāris.​ Latvijas vēstniece Dānijā Alda Vanaga Kopenhāgenā tikās ar Dānijas parlamenta priekšsēdētāju Henrik Dam Kristensen, lai iesniegtu Saeimas rezolūciju un aktualizētu Latvijas pilsones neizdošanu DĀR.

2020. gada 24. janvāris. ​Ārlietu ministrijas pārstāvji (Konsulārais departaments un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs) piedalījās starpinstitūciju sanāksmē Tieslietu ministrijā par tālāko iestāžu rīcību, piedalījās arī VP Kanceleja.

2020. gada 10. februāris. ​Uz ĀM tika izsaukts Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā Flemming Stender, lai tiktos ar Valsts sekretāru Andri Pelšu. Vēstniekam tika izteiktas bažas par izdošanas neatbilstību cilvēktiesībām, kā arī iesniegta atbilstoša nota.

2020. gada 10. un 11. februāris ​Vēstniecības konsulārā amatpersona tikās ar Misāni ieslodzījuma vietā, lai noformētu dokumentus, kas izdošanas gadījumā nepieciešami konsulārās palīdzības nodrošināšanai DĀR. Probācijas dienestam pieprasīta medicīniska pārbaude saistībā ar Misānes uzsākto veselības stāvokli un badastreiku.

2020. gada 14. februāris ​Vēstniecības konsulārā amatpersona piedalījās Austrumu apgabala tiesas sēdē, kas izskatīja Dānijas prokuratūras apelāciju par Kopenhāgenas pilsētas tiesas lēmumu atbrīvot K. Misāni, jo viņa ieslodzījumā atrodas neproporcionāli ilgu laiku tam nodarījumam par ko tiek apsūdzēta.

2020. gada 17. februāris.​ Ārlietu ministrijas pārstāvji (Konsulārais departaments un Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs) piedalījās starpinstitūciju sanāksmē Tieslietu ministrijā par tālāko iestāžu rīcību, piedalījās arī VP Kanceleja.

Atbalsta sniegšanā iesaistās Latvijas iedzīvotāji, tostarp sabiedrībā zināmas personas

Vietnē "Change.org" tika vākti paraksti par petīciju, pieprasot izdot Latvijai par sava bērna nolaupīšanu DĀR apsūdzēto Misāni.

Petīcijas iniciatore bija Aija Lulle, kura vietnē izklāstīja situāciju, kādā nonākusi tobrīd Dānijā apcietinājumā esošā Misāne, aicinot parakstīties par viņas izdošanu Latvijai.

Arī sociālājos tīklos daudzi Misānei pauda atbalstu, neizpratni par Dānijas lēmumu sievieti izdot DĀR, kā arī aicināja boikotēt tur ražotas preces.

No kura gala tagad risināt šo? Visas instances tika iesaistītas. VISAS!Visi resori un amatpersonas. Iespējams Valsts Prezidentam vai Premjera kungam ir jābrauc uz DĀR un jārunā. Es domāju, ka Dānijas amatpersonas neapzinās, ko ir izdarījušas un,kas sekos.Nonsense #SaveKristine pic.twitter.com/0IKLp7MCOt

— Artuss Kaimins (@artuss) February 14, 2020

"Mani bērni nespēlēsies ar "Lego", es kā trīs bērnu tēvs nevaru iedomāties, cik grūti ir bērniem un mammai, pusgadu Dānijas cietumā neredzot savas atvases, es nespēju kontrolēt emocijas un asaras," rakstīja dzejnieks Dainis Deigelis.  

My children won't play with Lego, I can't think like the father of 3 children, how hard for children and Mum, without seeing children half a year in Danish prison, I can't control emotion or tears tonight... sorry... for my bad English too...#Misāne #Thetruth of Denmark

— dainis.deigelis (@DainisDeigelis) February 14, 2020

Kuriem uzņēmumiem , precēm Latvijā ir Dānijas izcelsme?

Jāzina , kas ir jāboikotē!#KristīneMisāne

— ??Kristina Blumberga ? (@KBlumberga) February 14, 2020

Arī skandalozais mūziķis Andris Kivičs publiskoja vairākus ierakstus un "Facebook" tiešraidi, kurā aicināja glābt Dānijā aizturēto Misāni. 

Mūziķis dalījās ar vairākiem citu cilvēku ierakstiem, kā arī pats 20 minūšu garā "Facebook" tiešraidē uzrunāja Latvijas iedzīvotājus, aicinot piedalīties atbalsta sniegšanā. 

"Palīdzam Kristīnei Misānei! Dzenam stūrī varu, šērojot visu par un ap Kristīni Misāni! Lai šitie Kariņi, Bordāni, Leviti, Kalnmeijeri, Rinkēviči un citi zēni, kuri nekad neko nezina, nekad vairs nav pie varas. Šī ir viņu iespēja parādīt, ka Latvijai CILVĒKS IR SVARĪGS!" rakstīja Kivičs.

Lietas atspoguļojums Dānijas medijos 

Saistībā ar Misānes lietu Latvijas medijos galvenokārt izskanējis tas, ko sacījusi viņas māsa un pārstāve Mārīte Batraka, kā arī politiķu un citu atbildīgo amatpersonu viedokļi. Tikmēr Dānijas medijos izskanējuši gan iepriekš nedzirdēti fakti, gan jau Latvijā zināmais, gan tas, ka Misānes lieta atspoguļo trūkumus valsts tieslietu sistēmā.

Laikrakstos lielākoties parādījusies informācija par notikumu attīstību Dānijā - tiesas datumiem un spriedumiem, protestiem Misānes atbalstam Kopenhāgenā un sievietes sākto badastreiku.

Arī tas, kam saistībā ar Misānes lietu, uzmanību pievērsuši Dānijas mediji, ir atšķirīgs. Piemēram, konservatīvajā laikrakstā "Berlingske" vēstīja, ka tiesas sēdes laikā tulki nav izpratuši terminoloģiju. Misānes lieta tikusi izmantota, lai atspoguļotu plašāku problēmu Dānijā, tiesājot ārzemniekus.

Sēdes laikā iesaistītās puses pat runājušas lēnāk, tiesnesis izmantojis vienkāršākus vārdus un tulkam iedota apsūdzētāju runas kopija, tomēr tas neesot uzlabojis komunikāciju, vēstīja "Berlingske", atsaucoties uz "Ritzau". Šīs sēdes laikā arī atklājies, ka Misāne nedaudz zinot dāņu valodu.

Par to, kas nolemts tiesas sēdē, "Berlingske" nevēsta.

Par spriedumu gan rakstīja tabloīds "Ekstrabladet", izmantojot virsrakstu "Bērna nolaupītājai jāpaliek cietumā". Rakstā netika minēts, kādēļ Misāne savu bērnu nolaupījusi, bet tika uzsvērts, ka viņas divām atvasēm ir katram savs tēvs.

Atgriešanās mājās 

2020. gada 24. februārī Dānijas tiesa pieņēma oficiālu lēmumu par Latvijas pilsones Misānes izdošanu Latvijai.

Sievietes advokāts Dānijā Henriks Stagetorns norādīja, ka šodienas tiesas lēmums tiks nosūtīs Latvijas Ģenerālprokuratūrai un mūsu valsts iestādēm desmit dienu laikā būs jānogādā Misāni Latvijā. "Dokumenti man ir rokās, tiesa tos tagad tulko un šodienas laikā tos nosūtīs uz Latviju," sacīja advokāts.

Ieskicējot tālāko lietas attīstību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns informēja, ka, izdodot Eiropas apcietinājuma orderi, Latvija ir apņēmusies nodrošināt kriminālvajāšanu par Latvijas pilsoņa ārpus Latvijas teritorijas izdarītiem likuma pārkāpumiem.

Saistībā ar Misāni un viņas civilvīru Latvijas tiesībsargājošās iestādes sāka trīs kriminālprocesus un turpina vienu resorisko pārbaudi.

3. martā Latvijas policijas konvojs Kristīni Misāni nogādāja Rīgā.

Sievieti pārveda uz Iļģuciema sieviešu cietumu.

Lai arī Misānei piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, tomēr viņa varēja iesniegt izmeklēšanas tiesnesim pieteikumu par apcietinājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu.

Pateicībā Latvijas sabiedrībai

"Mēs diemžēl dzīvojam šādā situācijā, kad nevaram tik viegli viens pie otra pieiet un apņemt un pateikt paldies. Ir tik daudz cilvēku, kam gribētos ieskatīties acīs un pateikt paldies par šo spēku. Latvieši ir vēsa tauta, bet mums iekšā ir ļoti liels spēks. Es ļoti ļoti novēlu šo spēku nepazaudēt, bet izmantot, lai palīdzētu viens otram un būtu paši laimīgi," LVT raidījumam "Panorāma" janvārī sacīja Kristīne.