Daļa skolotāju pamet skolas fiziskās un psihiskās slodzes dēļ, vēsta ReTV

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Attālinātās mācības pandēmijas dēļ, vecāku un skolēnu uzvedība, milzīgā slodze - šie iemesli liek daļai skolotāju tomēr izlemt pamest darbu. Un šoreiz nav runa pat par naudu, bet gan par to, ka šādu darba apjomu un psiholoģisko spiedienu pedagogi vairs nespēj izturēt, ziņo ReTV.

ReTV Ziņu dienesta uzrunātā skolotāja Ilze Ušpele nu jau saka, ka ir bijusī skolotāja:

"Nevar pārslēgties no lomām.

16

Tātad tu esi skolotāja, tu izej no istabas durvīm, tu nevari kļūt mamma. Tu tik un tā esi tajā skolotājas lomā. Tas paņem visu tavu dienu, visu tavu laiku. Jo īstenībā tu komunicē ar vecākiem, tu komunicē ar ģimenēm, tu risini viņu problēmas."

Ilze Ušpele ir trīs bērnu mamma, no kuriem divi ir skolas vecumā. 14 gadus Ilze bija skolotāja, bet pēc aizvadītā attālinātā mācību gada nolēma skolā vairs neatgriezties. Darbu, jo īpaši Covid-19 laikā, nevarot savienot ar ģimeni.

Bijusī skolotāja norāda, ka šo 14 gadu laikā būtiski mainījusies tieši vecāku attieksme pret skolotāju. Kontrole, aizrādījumi un pārāk liela vecāku iesaistīšanās mācību procesā, kas radot spriedzi ikdienas darbā.

"Ja man ir vadītājs skolā, tad tas ir mans vadītājs, ir ļoti grūti, ja tev vēl kāds sāk vadīt. Tas, protams, ierobežo, tas uzdzen stresu, tas uzdzen nedrošību, bailes.

16

Ja tu ej uz darbu un domā, vai viss būs kārtībā, vai atkal būs kāda ziņa. Vai kāds atkal mani būs pārpratis. Nu, attālināti, protams, bija jauki, ja vecāki iesaistās, vecāks palīdzēja bērnam, viņš bija ļoti tajā iekšā. Un tur tas bija ļoti vajadzīgs. Bet tad, kad notiek mācības klātienē, tad es uzskatu, ka ir jāuzticas vairāk skolotājam," teic Ušpele. 

ReTV Ziņu uzrunātie skolu vadītāji norāda, ka skolotāju vidū izdegšana nu jau ir ikdiena. To ietekmē gan esošā Covid-19 situācija, gan arī pedagogu trūkums skolās

Rīgas 64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis norāda: "Ļoti bieži, lai nodrošinātu mācības tiem, kas iet skolās, skolotājiem tiek likta liela slodze.

To citreiz paši skolotāji akceptē un vēlas finansiālu iemeslu dēļ. Un pie lielas slodzes ir skaidrs, ka nogurums piezogas ātrāk.

Bieži vien skolām nav izvēles, skolas ir spiestas lūgt skolotājus ņemt papildus stundas, lai strādātu ar lielu slodzi."

16

Ogres 1. vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Nora Heinrihsone stāsta, ka "attālinātās mācības, jaunais mācību saturs, testēšana, proti, tas ir jāiedomājas, ka mums katram darba vietā mums nemitīgi liktu papildus pienākumus, tik tikko kaut kas nesanāk, arī bārtos uz mums. Ir skaidrs, ka to ilgi nevar izturēt". 

Tā kā vasarā valdība vilcinājās pieņemt lēmumu par pedagogu obligāto vakcināciju, šobrīd to jo īpaši izjūt skolu direktori, jo daļa pedagogu, kuri neplāno vakcinēties, apzinājuši citas darba iespējas. Un, ja daļa lems par aiziešanu no skolas, pedagogu trūkums un pārslodzes būs vēl aktuālāks jautājums.

Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrijā nav nekādu apkopotu datu par to, cik skolotāju pametuši darbu, sākoties jaunajam mācību gadam.