NVA jau noorganizējusi atkārtotu iepirkumu dzeloņstiepļu žoga iegādei robežas aizsardzībai

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) nolēmusi pārtraukt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi, tāpēc aģentūra noorganizējusi atkārtotu iepirkumu, kuru plānots pabeigt nākamnedēļ.

Uzņēmuma pienākums saskaņā ar līgumu bija piegādāt ne mazāk kā 30 kilometrus no kopējā apjoma 20. septembrī, ko 10. septembrī, parakstot līgumu, "Brief" apņēmās, aģentūrai LETA skaidroja NVA pārstāve Vendija Pikše-Kučma.

20. septembrī neviena piegāde nav notikusi, tā vietā uzņēmuma pārstāvji jau trīs darbadienas pēc līguma noslēgšanas sāka būtiski mainīt gan piegādājamās preces tehniskos parametrus, gan sniedza pretrunīgu informāciju par dažādu citu līgumā neatrunātu un cenu aptaujā neapstiprinātu ražotāju iespējamiem piegāžu variantiem un laikiem.

Pilnai līguma izpildei jānotiek šodien, 24. septembrī, kad Latvijas-Baltkrievijas robežas joslas noliktavās jābūt piegādātiem visiem 111 kilometriem noteikta tipa un tehniskās specifikācijas dzeloņstieples. Saskaņā ar 22. septembrī saņemtu uzņēmēja vēstuli, 27. septembrī tiek solīta 12 kilometru no līgumā noteiktās atšķirīgas un cita ražotāja dzeloņstieples piegāde, visu līgumā noteikto apjomu solot nodrošināt līdz šī gada 15. novembrim.

Ņemot vērā visu minēto, kā arī faktu, ka "Brief" izraudzīts cenu aptaujā starp vairākiem citiem uzņēmumiem, kas piedalījušies cenu aptaujā ar vienādiem nosacījumiem, un kā vienīgais garantēja noteikto piegādes termiņu nodrošināšanu, NVA uzskata, ka, būdama atbildīga valsts pārvades iestāde, kas rīkojas atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam, tā nav tiesīga turpināt sadarbību ar konkrēto uzņēmumu.

Apzinoties NVA uzdotā uzdevuma nozīmi un steidzamību, tomēr ievērojot publisko līdzekļu izlietošanas kārtību, NVA ar 21. septembra Ministru kabineta atļauju, izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.

NVA atbilstoši koriģētajiem plāniem atkārtoti izsludināto cenu aptauju iecerējusi pabeigt nākamās nedēļas laikā, tādēļ dzeloņstiepļu pirmās piegādes varētu notikt jau tad, kad visi izbūves priekšdarbi ir pabeigti un faktiskā dzeloņstiepļu uzstādīšana var tikt īstenota.

Patlaban nav zināms, kad jaunais iepirkuma uzvarētājs varētu piegādāt dzeloņstiepļu žogu.

LETA jau rakstīja, ka pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro uzticēs uzņēmumam "Aimasa".

NVA pārstāve piektdien aģentūrai LETA skaidroja, ka ņemot vērā tehnoloģisko dzeloņstiepļu pagaidu žoga izbūves procesu, kā arī līgumā par pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvi paredzētos sagatavošanas darbus pirms dzeloņstieples uzstādīšanas, darbs pie pagaidu žoga izbūves tiks sākts jau septembra beigās, tūlīt pēc līguma par dzeloņstiepļu pagaidu žoga izbūvi noslēgšanas.

Saskaņā ar valsts robežsardzes norādījumiem pagaidu žogs uzstādāms valsts robežas joslā, kura dabā jāattīra no krūmiem, to saknēm, latvāņiem un saaugušās zāles, papildus tam jāuzstāda dzeloņstiepļu stiprināšanai paredzētie mieti, stabi un to atsaites.

Kamēr NVA organizē atkārtoti izsludināto cenu aptauju par dzeloņstiepļu piegādi, tikmēr armija pirmdien, 27. septembrī sāks izbūvēt Slovēnijas Aizsardzības ministrijas dāvināto dzeloņstiepļu žogu piecu kilometru garumā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Jau ziņots, ka uz Latvijas un Baltkrievijas robežas plānots būvēt aptuveni 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu. Dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas.

Latvijas-Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024. gadam. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.