Ukraiņu bērni mācību gaitas Latvijā sāks jau nākamnedēļ, tomēr sabiedrībā bažas par daudzu bērnu nonākšanu tieši krievu skolās. Atbildīgie skaidroja, ka ikvienam ukrainim būs iespēja mācīties latviešu skolās, vēsta raidījums "TV3 Ziņas".
Raidījums: Sabiedrībā bažas par etnisko naidu ukraiņu un krievu bērnu vidū
Pēc likuma tiesības izvēlēties mācību valodu ir vecākiem. Tādas pašas tiesības būs arī atbraukušajiem ukraiņiem, tomēr sabiedrībā bažas par faktu, ka ukraiņiem varētu būt jāmācās krievu skolās.
Gribat iebāzt šos no krievu nacistiem cietušos bērnus pie mūsu vatņikiem,kuru skolās, kā zināms, valda antiukrainisks noskaņojums,lai bērnus traumētu vēl vairāk? Tas ir stulbums vai cietsirdība? Ukraiņu bērni savā valstī mācījas savas valsts valodā, kāpēc viņiem tā jāmaina uz ru?
— lnese.obvs (@tantenoIaukiem) March 15, 2022
Nepiekrītu. Vairāk baidos, ka tie krievu bērni, kuru vecāki atbalsta Putinu, varētu darīt pāri ukraiņu bērniem, un ka krievu skolotāji varētu uz to reaģēt nepietiekami stingri.
— Andra Kaupe (@AndraKaupe) March 13, 2022
Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (AP) norādīja, ka ikvienam ukrainim tiks nodrošinātas mācības latviešu skolā, ja vien bērns pats to vēlēsies. Tomēr daudzi paši ir izrādījuši interesi par mazākumtautību skolām.
Viņš skaidroja, ka "tam ir dažādi iemesli. Viņi dzīvo ģimenēs, kur jau ir bērni un bieži vien izvēle ir mācīties tieši tajā skolā, kur jau ir draugu, paziņu bērni. Daudzi no viņiem cer, ka paliks šeit īsu brīdi un uzskata, ka šādā veidā bērni vienkārši labāk izmantos šo mācību procesu"
Mēra teikto apstiprina arī Izglītības ministrija (IZM). Apkopojot datus no Latvijas pašvaldībām, pārsvarā ukraiņu izvēle patlaban krītot par labu izglītībai latviešu valodā.
"Apkopojot šo informāciju mēs redzam, ka pamatā bērnus tiek plānots uzņemt programmās ar latviešu mācību valodu," sacīja IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.
Domājot par iespējamo emocionālo vardarbību starp krievu un ukraiņu bērniem, sociologi ziņoja, ka bērniem bērnudārza vecumā ar to nevajadzētu būt nekādām problēmām.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns norādīja, ka sarežģītākā situācijā varētu būt pusaudži, īpaši tie, kuri mācīsies reģionos.
"Tur šī pārliecība ir diezgan kaujinieciska. Viens ir vārdu apmaiņa un naida runa. Bet tas var arī izvērsties tālāk kaut kādā fiziskā sadursmē. Tā kā es tur redzu gana lielu vērā ņemamu riska potenciālu."
Kopš kara sākuma pēc atbalsta Latvijas pašvaldībās vērsušies apmēram 9000 ukraiņu, no kuriem teju 40 procentu ir bērnu.
Video: "TV3 Ziņas" sižets