Laikraksts: Francija jau kopš vasaras domā par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu (3)

Izdevums atzīmē, ka valsts prezidenta Emanuela Makrona paziņojums par iespējamo karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu februāra beigās izraisīja plašu viedokļu vētru.

Žurnālisti atzīmē, ka šī iespējamība apspriesta jau pērnā gada jūnija sākumā.

Galvenais šādu sarunu iemesls, kā raksta laikraksts, ir "Ukrainas karaspēka vājums", kas Francijai "raisīja bažas".

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien paziņoja, ka viņa valsts ir gatava nodrošināt, lai Krievija neuzvarētu karā Ukrainā, un brīdināja sabiedrotos neierobežot palīdzību.

"Ja situācija pasliktināsies, mēs būsim gatavi nodrošināt, lai Krievija šajā karā nekad neuzvarētu," Francijas televīzijā sacīja Makrons, brīdinot, ka ikviens, kas iestājas par palīdzības ierobežojumiem Ukrainai, izvēlas sakāvi.

Makrons arī norādīja, ka Krievijas uzvara Ukrainā "samazinātu Eiropas uzticamību līdz nullei".

Pēc Makrona teiktā, šajā karā, kas ir eksistenciāli svarīgs Eiropai un Francijai, uz spēles ir likta kontinenta drošība.

Makrons arī neizslēdza Rietumu karavīru nosūtīšanu, taču pašreizējā situācija to neprasa.

Jau vēstīts, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka viņa spriedumi par Krievijas-Ukrainas karu ir nopietni pārdomāti, prezidentam šādi izsakoties pēc plašās rezonanses, ko bija izsauca viņa nesen teiktais, ka nevar izslēgt rietumvalstu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu.

Makrons pirmdien sacīja, ka ir jādara "viss, kas ir nepieciešams", lai panāktu, ka Krievija tiek sakauta.

"Tie ir pietiekami nopietni jautājumi. Visi vārdi, ko es saku šajā jautājumā, ir izsvērti, pārdomāti un izvērtēti," žurnālistiem sacīja Makrons.

Nekādus citus komentārus prezidents sniegt nevēlējās.

Makrons pirmdien pēc Eiropas līderu sanāksmes sacīja, ka nav vienprātības par Rietumu sauszemes karaspēka sūtīšanu uz Ukrainu, vienlaikus norādot, ka "neko nevajadzētu izslēgt".

Vairums Makrona Eiropas sabiedroto pauda, ka nesūtīs karavīrus uz Ukrainu, bet Francijas amatpersonas skaidroja, ka karavīri varētu tik nosūtīti atbalsta operācijām, piemēram, atmīnēšanai, nevis kaujām ar Krievijas karaspēku.