Tagad, kad «Liepājas metalurgam» piešķirtā galvojuma pamatsumma ir atmaksāta, valsts varēs aktīvāk iesaistīties arī uzņēmuma kreditoru kluba darbā. Bet kā šobrīd nīkuļojošās metalurģijas nozares vienīgais milzis Latvijā savulaik tika pie dāsnā valsts galvojuma?
Liepājas metalurģijas milzis bija palicis vienīgais Eiropā, kas metālu pārstrādē arī šajā tūkstošgadē turpināja izmantot martenkrāsnis. Par plānu tās nomainīt pret modernākām iekārtām sabiedrība uzzināja 2008.gada nogalē, kad uzņēmums projekta īstenošanai sāka meklēt palīdzību pie politiķiem, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».
Desmit 9.Saeimas deputāti, pārsvarā no Kurzemes ievēlētie, tobrīd gatavotajā 2009.gada valsts budžeta projektā iesniedza priekšlikumu par valsts galvojuma piešķiršanu «Liepājas metalurgam» 112 miljonu latu vērtībā. To atbalstīja gan Ivara Godmaņa valdība, gan parlamenta budžeta komisija.
2008.gada 14.novembra Saeimas sēdē neilgi pirms pusnakts jāvārdu tam deva arī pārējie tautas kalpi. Tas notika bez lielām debatēm un pat bez balsojuma, vēstī «Panorāma».
2008.gada nogalē publiski nekas neliecināja par Liepājā briestošo negaisu, tomēr no Saeimas deputātu lēmuma līdz brīdim, kad finanšu ministrs parakstīja rīkojumu par galvojuma piešķiršanu, pagāja vesels gads. Pa šo laiku pirmie īleni no maisiem jau bija izlīduši, vēstī «Panorāma».
Piemēram, pašreizējais Sergeja Zaharjina galvenais oponents Kirovs Lipmans neilgi pirms Saeimas lēmuma iestājās par galvojuma piešķiršanu. Toreiz «Latvijas Avīzei» viņš teica: «Galvojums nepieciešams, jo situācija ir nestabila arī bankās, tās kļuvušas piesardzīgas. [..] Taču bez rekonstrukcijas uzņēmumam nav nākotnes un attīstības.»
Savukārt 2010.gada janvārī, kad pēc Eiropas Komisijas atļaujas saņemšanas un visu dokumentu nokārtošanas Finanšu ministrija paziņoja par galvojuma piešķiršanu, Lipmans žurnālam «Lietišķā diena» teica pavisam ko citu: «Man ar to nebija nekāda sakara, bet, ja kaut kas notiek, es kā akcionārs par to atbildu. Negribu nevienu apvainot, bet man šķiet ļoti aizdomīgi, ka to visu nokārtoja bez viena no galvenajiem akcionāriem.»
Valsts kase jau tolaik finanšu ministru Einaru Repši bija brīdinājusi par riskiem, ko, piešķirot galvojumu, radīja negatīvā situācija metālrūpniecības nozarē pasaulē un tai neatbilstošais «Liepājas metalurga» biznesa plāns. Ar Repši Latvijas Televīzijai neizdevās sazināties, bet iepriekš viņš skaidroja, ka tolaik neko peļamu galvojuma dokumentos neesot atradis.
Šogad uzņēmuma problēmas jau bija tik samilzušas, ka noklusēt tās vairs nevarēja. Sākotnēji tajās tika vainota elektrības cenu sadārdzinošā obligātā iepirkuma komponente, bet, laikam ejot, tam pievienojās arvien publiskākas akcionāru cīņas un pat iespējama izsaimniekošana, ko šobrīd izmeklē Valsts policija.
Vairāk skaties «Panorāmas» sižetā!
