Mutants, kiborgs, robots vai tomēr bērns?

Pati vainīga!
katoliete » :) Atbalstu 100%  (apollo.lv)
ja DIEVS nedod bērnu ,tad meklē vainu sevī nevis ,sēklošana. Jaucies citā ģimenē ,bijuši aborti, aprecēji precētu vīru ,vai vīrieti kuram ir bērni :))))SĒKLOŠANA NEKO NEDOS ,KAUT VAI TO DARĪSI 365 DIENAS GADĀ !

Komentāros daudz tiek moralizēts par sieviešu vainu neauglības gadījumā, norādot, ka galvenie veselības problēmu iemesli ir sievietes amorāls un nepareizs dzīves veids. Tiek pārmests, ka neauglība ir sods par brīvu seksuālu uzvedību, vieglprātīgu aborta veikšanu vai par bērnu radīšanas atlikšanu uz vēlāku laiku. Tradicionāli lielākajā daļā kultūru vaina par neauglību ir tikusi uzvelta sievietei, pat nepieļaujot, ka arī vīrietim varētu būt veselības problēmas. Pētījumi rāda, ka, piemēram, Indijā, sieviete vēl arvien bieži tiek uzskatīta par vainīgu neauglībā, pat tad, ja ir pierādīts, ka veselības problēmas ir vīram. Mūsdienu medicīnā neauglība tiek uzskatīta par pāra diagnozi, un vīriešu neauglība vairs netiek uzskatīta par neticamu pārsteigumu. Kāpēc turpināt vainot sievieti? Šāds agresīvs, ar faktiem nepamatots viedoklis rada sieviešu stigmatizāciju, uzspiežot viņām zīmogu – vainīga. Neauglīga sieviete tiek uzskatīta par palaistuvi, bet vīrietis par tādu, kas ir nelaimīgs, jo nespēj turpināt savu dzimtu. Abos gadījumos tas emocionāli aizskar un ietekmē pašvērtējumu.

Pa pusei cilvēks, pa pusei mutants ļoti slikti!1! » ai (tvnet.lv)
Tādi bez vecākiem tie bērni sanāks.(pa pusei cilvēks, pa pusei mutants).

Komentāros reproduktīvās tehnoloģijas bieži tiek dēmonizētas, uzskatītas par draudiem mūsu cilvēcībai. Arī bērns, kas radies ar tehnoloģiju palīdzību tiek saukts par robotu, citplanētieti, mēģenes bērnu, kiborgu utt., tādējādi uzsverot viņa citādību. Valoda, proti, vārdu un metaforu izvēle, norāda uz nozīmi un vērtību, ko mēs piešķiram lietām un notikumiem, arī reproduktīvajām tehnoloģijām vai līdzcilvēku pārdzīvojumiem. Daudzos komentāros netiek pat apsvērta iespēja, ka tehnoloģijas varētu būt visai neitrāli instrumenti, kas var palīdzēt cilvēkam, bet, kuru lietošanā, protams, jāievēro piesardzība, līdzīgi kā lietojot citus kultūras radītus rīkus, piemēram, nazi. Protams, ir nepieciešama rūpīga tehnoloģiju lietošanas seku izpēte un drošības uzraudzība, tomēr par to ir iespējams runāt, izvairoties no aizskarošiem apzīmējumiem Katru itin vienkārši var padarīt par citādo, piemeklējot kādas noteiktas pazīmes – ādas krāsu, vecumu, reliģiju vai veidu, kā cilvēks ir ieņemts, tomēr tādā veidā mēs paši sevi ierobežojam šauros aizspriedumos.

Neapmaksāsim mākslīgo vairošanos!

nepiekrītu (apollo.lv)
Idiotisms. Nevaram nodrošināt normālu valsts apmaksātu ārstēšanu slimajiem, kam tas ir dzīvības vai nāves jautājums, bet apmaksāsim mākslīgo vairošanos, it kā adoptējamu mazuļu trūktu.

Fredis (tvnet.lv)
Tā mākslīgā apaugļošana jau pati par sevi ir stulba ideja, jo kroplīgus bērnus vairo, bet to vēl darīt par valsts naudu???

Bioētikas diskusijās Eiropā tiek uzsvērts, ka viens no galvenajiem jautājumiem, kas jārisina saistībā ar reproduktīvajām tehnoloģijām ir to pieejamība un taisnīgums finansējuma sadalē. Tas parasti tiek pamatots ar argumentu, ka bērnu radīšana ir cilvēka fundamentāla vajadzība nevis iegriba. Komentāros cilvēki ar auglības problēmām tiek naidīgi pretnostatīti citām pacientu grupām, kam ir nepieciešams valsts finansējums ārstēšanai. Neauglīgajiem pāriem tiek norādīts, ka gadījumā, ja valsts finansē viņu ārstēšanu, nauda tiek atņemta citiem, piemēram, uz nāvi slimajiem. Šis arguments uzliek neauglīgajiem pāriem atbildību par valsts nespēju, nodrošināt pietiekošu finansējumu medicīnai.

Tāpat tiek uzsvērts, ka neauglības ārstēšana ir jāfinansē pašiem vecākiem, norādot, ka tās ir turīgu cilvēku izklaides. Tomēr līdzīgi, kā citu saslimšanu gadījumā, arī neauglība  nešķiro pēc sociālā slāņa un ienākumiem. Nedrīkst ignorēt arī faktu, ka mākslīgā apaugļošana var būt vienīgā izeja situācijās, kad pastāv augsts iedzimtu ģenētisku saslimšanu risks. Bez  tam bērnu radīšana cilvēkiem ar auglības traucējumiem ir ieguldījums demogrāfiskās situācijas uzlabošanā un ilgtermiņā valstij atmaksāsies. Pašlaik, kamēr valsts to neapmaksā, cilvēki, kas nevar atļauties mākslīgo apaugļošanu, ņem kredītus, pārdod dzīvokļus un lūdz palīdzību draugiem un radiem. Ir situācijas, kad ārstēšanās ir bijusi neveiksmīga, bet ģimene turpina maksāt kredītu vēl vairākus gadus.

Nenoliedzami, ka par bioētikas jautājumiem Latvijā ir jādiskutē, jo viedokļi par šīm tēmām ir un būs atšķirīgi. Attīstoties medicīnai un bioloģijai šīs tēmas kļūs tikai aktuālākas. Ir svarīgs sabiedrības viedoklis gan par mākslīgās apaugļošanas ētiskajām problēmām, gan par biomedicīnas pētījumiem, orgānu transplantāciju vai cilvēka dzīves noslēguma ētiskajiem jautājumiem. Tomēr  diskusijas par bioētiku nedrīkst kļūt par publisku vardarbību, kas, lai arī verbāla, tomēr var ļoti sāpīgi aizskart un pazemot.