Pirms neilga laika kādā Rīgas lielveikalā biju lieciniece gados vecāka vīrieša verbālam uzbrukumam sievietei. «Kaza! Idiote! Iemācies braukt!» - veikala telpās minot sievietei uz papēžiem, desmitiem cilvēku klātbūtnē vīrietis nebeidza izkliegt dažādus skarbus apvainojumus.
Pēc vīrieša teiktā varēja noprast, ka katrs atradies pie sava auto stūres, kad lielveikala autostāvvietā abu starpā notikusi nesaprašanās. Vīrietis šķendējās, ka sievietes braukšanas manieres dēļ viņam nācies strauji bremzēt, piebilstot, ka, iespējams, būtu vajadzējis rīkoties tieši pretēji. Uz agresiju sieviete gandrīz nereaģēja. Viņa smaidīja un atbildēja mierīgā, nosvērtā tonī, cenšoties no kunga ātrāk tikt prom. Iespējams, viņa apzinājās savu vainu un labi saprata vīrieša dusmu iemeslu, taču šāda izturēšanās no vīrieša puses tik un tā šķita nepieņemama.
Domājot par redzēto un spriežot, kā es rīkotos sievietes vietā, atmiņā atausa līdzīgas situācijas. Šoreiz gan piemērs no sociālās vides: nesen kāda autovadītāja pēc sava viedokļa izteikšanas publikācijā par situāciju ziemas periodā uz pilsētas ceļiem komentāru sadaļā tika nosaukta par «padauzu», kurai «uz mūžu jāatņem» autovadītāja apliecība un kas savas jaunās automašīnas riepas visticamāk pirkusi Maximā. Šis komentārs nepārprotami bija neadekvāts un tika dzēsts.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks agresīvo komentāru biežu parādīšanos internetā skaidro ar tā anonīmo vidi, kurā ir daudz mazāk kavēkļu tam, lai paustu savus uzskatus: «Klātienē darbojas pavisam citas sociālās normas, cilvēkam jādomā par iespējamām konsekvencēm un to, kā saglabāt savu publisko tēlu un vai tas neapdraudēs attiecības ar citiem cilvēkiem.» Attālinātība no konkrētā cilvēka ļauj uzvesties brīvāk.
«Brutāls piemērs, bet ir izpētīts, ka nogalināt cilvēku morāli un garīgi ir ārkārtīgi grūti. Ja cilvēku var nogalināt, uzmetot uz galvas bumbu, tad to izdarīt ir daudz vienkāršāk. Un komunikācijā notiek līdzīgi,» uzskata sociālantropologs. Viņaprāt, interneta vidē zināma agresivitāte ir pieļaujama: «Ja mēs pieņemam šos noteikumus un apzināmies, ka tāda vide ir un tas saglabā nosacītības līmeni, tad nav nekādu problēmu.»
Tas gan neattiecas uz komentāriem, kuros kāds tiek aicināts uz noteiktu darbību un tiek kultivēti kādi antisociāli uzskati. «Tad būtu daudz lielāks pamats vērsties kādos orgānos, kur šos mēģinājumus varētu izkontrolēt un apturēt. Viena lieta, ka ieej pastrīdēties ar līdzīgiem cilvēkiem un digitāli uzmetat viens otram lamuvārdu čupas,» pauda Sedlenieks.
Portāla «liepajniekiem.lv» redaktors Pauls Kaufmanis ikdienas darbā negatīvos komentārus uztver kā blakus esošu sociālu parādību: «Desmit gadu griezumā, domāju, mainījusies cilvēku attieksme pret šiem komentāriem – tos vairs tik daudz neņem par pilnu.»
«Te ļoti būtiski ir saprast, ka komentāri neatspoguļo sabiedrības viedokli. Atsevišķu indivīdu – jā, bet ne sabiedrības. Komentārus pie ziņām raksta vien pāris procenti ziņu portālu lasītāju, un šie pāris procenti ir sava veida izlase ar reizēm savdabīgām izpausmēm. Lielā mērā tieši negatīvo komentētāju-ķengātāju dēļ komentāru diskusijās neiesaistās cilvēki, kuriem ir argumentēts viedoklis, un citādos apstākļos viņi to arī vēlētos paust,» sacīja «liepajniekiem.lv» redaktors.
Negatīvs komentārs pēc būtības, viņaprāt, nav nekas slikts un izskaužams, ja vien tas ir argumentēts: «Komentēšanai, diskusijai pie sabiedrībā svarīgām ziņām vietai jābūt vienmēr, jautājums ir vairāk par formātu, kā arī atbildību, ko katrs ieraksta autors nes uz saviem pleciem.»
Portālā «liepajniekiem.lv» rupjības un naidu kurinoši komentāri tiek dzēsti: «Un tas vienmēr bus subjektīvs vērtējums. Ir, protams, gadījumi, kad arī policija iesaistās komentāru autoru meklēšanā, no savas puses sadarbojamies, cik iespējams, jo arī mēs esam par to, lai agresijas būtu mazāk.»
Kā apgalvo portāla redaktors, visbiežāk komentāru rakstītājus izskaitļot it nemaz nav sarežģīti: «Vien jautājums, vai tiesībsargājošās iestādes ir ieinteresētas veltīt laiku, lai katru gadījumu rūpīgi izskatītu.»
Taču cik «nevainīga» ir šāda personas publiska pazemošana? Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska portālam TVNET skaidroja, ka «apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīša izplatīšana iespiestā vai citā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), ir krimināli sodāma rīcība».
Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī paredzēta atbildība pēc Krimināllikuma 157. panta otrās daļas. Likumā par šādu noziegumu paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods. Gžibovska apliecina, ka ik gadu iedzīvotāji policijai ziņo par šādiem noziegumiem: «Ja ir noziedzīga nozieguma sastāvs, tiek sākts kriminālprocess.»
Gžibovska norāda, ka Valsts policija gan nav veikusi gadījumu analīzi un katrs no tiem tiek vērtēts individuāli.
Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī (pēc KL. 157. panta otrās daļas) 2016. gadā sākti 47 kriminālprocesi, no tiem četri izbeigti. Savukārt 2017. gadā sākti 40 kriminālprocesi, no kuriem izbeigti 12. Katrs no gadījumiem tiekot vērtēts individuāli. «Parasti, ja neslava tiek celta masu saziņas līdzeklī, to pierādīt ir vieglāk nekā tad, ja apkaunojošie izdomājumi ir izteikti mutiski, jo masu saziņas līdzekļos informācija saglabājas,» skaidro Valsts policijas pārstāve.
Krimināllikuma 157. pants par neslavas celšanu: (1) Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski (neslavas celšana), soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu. (2) Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Arī pati esmu saskārusies ar situāciju, kad pret mani vērsti nepamatoti agresīvi un arī apmelojoši komentāri, taču konkrētajā gadījumā nolēmu vērsties policijā ar iesniegumu. Lielākoties ziņkāres vadīta, lai noskaidrotu, kā darbu paveiks policija un ar ko tas viss beigsies.
Pēc neilga laika pie manis darbā ieradās kāda sieviete, kura atvainojās un skaidroja, ka konkrēto komentāru autors ir viņas dēls skolnieks, kurš neesot sapratis, ko dara. Sieviete lūdza atsaukt iesniegumu policijā un nevērsties tiesā. Es nezinu, vai apgalvojumi bija patiesi, taču piekritu viņas lūgumam iesniegumu atsaukt, uzskatot, ka ar atvainošanos pietiek.
Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība? Tad ziņo par to!
Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!
Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai video materiālus.
Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.