/nginx/o/2018/07/11/8637873t1h74d3.jpg)
Šī gada viens no lielākajiem skandāliem ir bijis saistīts ar [s:1] ieviešanu Latvijā. Taču aiz politiskajiem lozungiem un ekonomiskajām peripetijām bija grūti izlobīt informāciju par to, kas tad īsti ir digitālā televīzija. Kādi tad īsti būtu labumi? Kā būtu, ja būtu?
Vairāk kanālu
Labāka kvalitāte
Papildus iespējas
Interaktivitāte
Nekādu reklāmu
Izmantojot to, ka ir pieejami vairāki kanāli, to vidū ir iespējams iekļaut arī kanāla maksas versiju. Te nu paveras plašas iespējas dažnedažāda satura piedāvātājiem. Iegādājoties mazu telekartes izmēra kartiņu, Jums paveras iespēja vērot, piemēram, filmas bez reklāmas pauzēm, skatīties kādu visnotaļ pikantu kanālu vai redzēt visas jaunākās filmas.
Rezumējums
Pirmais no visiem «bet», kas jāmin, ir mazā kastīte, kura būs nepieciešama, lai šos digitālās televīzijas priekus varētu baudīt. Šāda kastīte maksā vairākus desmitus latu, līdz ar to lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tā nav pieejama. Pie tam Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kurus neinteresē labāks attēls un labāka skaņa, jo viņiem gluži vienkārši nav televizora, kas šīs digitālās apraides iespējas spētu izmantot.
Interaktīvie pakalpojumi, manuprāt, tomēr ir labāk realizējami, izmantojot veco, labo internetu un datoru. Papīra TV programmu televizora ekrāns varētu arī neaizstāt, bet, parādoties vairāk kanāliem, šāds «digitālais» veids varētu arī būt ērtāks, ja ir vēlme atrast vienā laika posmā interesējošos raidījumus kādos sešos iecienītākajos kanālos.
Mani kā komfortu mīlošu cilvēku kvalitatīvs attēls, laba skaņa, iespēja skatīties filmu oriģinālvalodā un slinkam cilvēkam patīkamā iespēja redzēt TV programmu televizora ekrānā visnotaļ saista. Es pat, iespējams, būtu ar mieru šādu kastīti iegādāties, ja tiek piedāvātas visas no minētajām iespējām. Taču, ak, vai! Televīziju filmotēkās lielākoties ir materiāls analogajiem apraides tīkliem, un tajos par sevišķu kvalitāti nav domāts. Sagaidīt filmas oriģinālvalodā arīdzan varētu būt ilgs process.