Īres griestu atcelšana skars Rīgas centra iedzīvotājus

RAPLM preses sekretārs Ansis Pūpols informēja: ministrijas aprēķini pierāda, ka patlaban tikai dažu Rīgas un Kurzemes pilsētu rajonos īres maksa par kvadrātmetru reģistrēta lielāka nekā valsī noteiktie 48 santīmi par kvadrātmetru. Lauku reģionos vidējā īres maksa par kvadrātmetru pērn bija 14 santīmu, pilsētās vidēji — 39 santīmi. Rīgā vidējā īres maksa par kvadrātmetru pērn bija 41 santīms. Tādējādi denacionalizēto namu īpašnieki jau tagad analizē un rēķinās ar iedzīvotāju maksātspēju un tirgus pieprasījumu.

Vidzemes pilsētās īre ir vidēji 31 santīms, Kurzemes pilsētās — 37 santīmi, Zemgales pilsētās — 29 santīmi un Latgales pilsētās — 29 santīmi par kvadrātmetru.

Veicot pētījumus par tirgus konjunktūru, aprēķināts arī, ka tirgus īres maksai neļaus pārsniegt 2,8 latus par kvadrātmetru, jo par šādu summu pirkt dzīvokli ir izdevīgāk nekā īrēt. Tātad īres maksas apmēri nevar augt bezgalīgi.

65% denacionalizēto dzīvokļu ir Rīgā, 7% — Liepājā un 4% Jūrmalā. Pārējā Latvijas teritorijā denacionalizēto dzīvokļu skaits sasniedz 24%.

Rīgā dzīvo 20 295 cilvēku, kas mitekli īrē vēl pirms māju denacionalizācijas, — tātad tie, kas nav brīvprātīgi izvēlējušies dzīvot pie saimnieka. Visā Latvijā kopumā tādu cilvēku ir 27 300.

«Šobrīd bankas piedāvā ņemt kredītus līdz pat 100% no dzīvokļa vērtības. Tas nozīmē, ka īrniekiem ir iespēja dzīvokli nopirkt uz kredīta bez apjomīgas pirmās iemaksas un īres vietā atmaksāt aizdevumu bankai. Kredītu mājokļa iegādei bankas neizsniegs galvenokārt veciem cilvēkiem,» saka ministrijas Mājokļu attīstības nodaļas vadītāja Ilze Oša. Pēc viņas domām, aprēķini liecina — valsts budžeta ietvaros iespējams palīdzēt tiem, kam īre pēc griestu atcelšanas celsies, jo tādu nemaz nav tik daudz.

Jau tuvākajā laikā valdība plāno izskatīt RAPLM priekšlikumus likumos, kas risinās «īres griestu problēmu». Priekšlikumi paredz namīpašniekiem pienākumu izlikšanas gadījumā īrniekam ierādīt citu mitekli, tiesības īrniekiem par sertifikātiem privatizēt brīvos pašvaldību dzīvokļus, kā arī citas normas. Valdībā tiks iesniegti arī papildu priekšlikumi likumos, lai šo jomu sakārtotu.