Krievu skolu «aizstāvības» štābs plāno jaunas masu akcijas, kas vērstas pret izglītības reformu. Pirms pāris dienām Maskavas namā štāba sasauktā krievu skolēnu «vecāku sapulce» lēma par skolu streika rīkošanu janvāra sākumā. Štābs arī gatavo otro Vislatvijas krievu skolu «aizstāvības» kongresu. Par nākamajām štāba iecerēm saruna ar štābistu Juriju Petropavlovski.
— Kā plānoto akciju kontekstā vērtējat Inas Druvietes iecelšanu par izglītības ministri?
J. Petropavlovskis: — Viņa ir savaldīga, cieta, konsekventa savā nostājā. Manuprāt, priekš politiķa varbūt pat pārāk konsekventa. Varbūt tas skan diezgan dīvaini tieši no manas mutes, taču es neesmu tik kokains, kā izskatos vai kā mani pasniedz presē. Zinot viņas nostāju attiecībā uz reformu, maz šaubu, ka pretreformas akcijas var neturpināties. Jūs taču redzat masu noskaņojumu!
Ja jaunā ministre turpinās strādāt ar to pašu koncepciju, kāda viņai bija pirms iecelšanas amatā, neapšaubāmi, ir garantēti kārtējie streiki pret izglītības reformu un dažādas masu akcijas.
Es izbrīnījos, dzirdot Druvietes kundzes paziņojumu, ka viņa esot gatava tikties un diskutēt par reformu — kaut vai ar štābu. Viņas priekšgaitnieks ministra amatā to tikai solījās…
Katrā ziņā ministri informēsim, ka mēs, štāba pārrunu grupa, kas pārsvarā sastāv no «PCTVL» vadošām personām, darbojamies un darbosimies tikai pirmā Vislatvijas krievu skolu aizstāvības kongresa mandāta ietvaros. Es kā privātpersona vai Plinera kungs, vai Kotova kungs kā privātpersonas ar ministri, protams, varam tikties un runāt, par ko vien vēlamies.
— Tātad pēc būtības diskusijas nebūs?
— Mums ir kongresa mandāts, no kura mēs nevaram atkāpties. Mūsu mērķis: visu priekšmetu pasniegšana dzimtajā valodā, izņemot latviešu valodu un literatūru, Latvijas ģeogrāfiju un vēsturi.
Bet kā politiķi mēs drīkstam runāt ar Druvietes kundzi, kā vēlamies. Ja viņa mums piedāvās apspriest, kā tiks pildīti reformas noteikumi… Mēs, protams, varam runāt arī par to. Bet tikai kā politiķi, mums aizmugurē nekā nebūs. Mēs pat varam tam piekrist, bet tikai kā privātpersonas.
Tā mēs droši vien tikai tērēsim laiku. Taču mēs no pārrunām neatteiksimies, lai neviens nevarētu pārmest, ka mēs, štābs, atsakāmies no tikšanās, no kontaktiem.
— Bet reforma jau rit un, kā jūtams, visai sekmīgi. Par to liecina arī tas, ka uz šo štāba rīkoto pretreformas sapulci Maskavas namā ieradušies tikai 400 dalībnieki. Turklāt nevis vecāki, kurus štābs aicināja, bet skolēnu vecvecāki. Un arī štābs pēdējā laikā savas aktivitātes bija beidzis.
— Es nevaru neizteikt savu līdzjūtību Aldermanes kundzei, kura saderēja ar divām avīzēm, un viena no tām ir «Latvijas Avīze». Viņa paredzēja, ka līdz novembrim visas štāba akcijas un jebkāda pretestība tiks izbeigta. Bet tā nav beigusies; atklāta otra — Rietumu fronte, un tā darbosies! To varu garantēt, jo es pats tajā darbojos. Es ar vārdiem nemētājos.
Otrkārt, skolēnu vecāku, jūsuprāt, nepietiekamais daudzums pasākumā ir viegli izskaidrojams. Viņi ir aizņemti, strādā, un viņiem arī ne īpaši patīk šādas debates, sapulces. Pārsvarā viņi vaicā: «Kad jānāk uz mītiņu?» Un viņi nāk.
Krievu skolu streiks visdrīzāk notiks 6.–7. janvārī. Mūsu pārstāvji Saeimā kārtējo reizi iniciēja svētku dienas statusa piešķiršanu pareizticīgo ziemassvētkiem, un tas ir 6. un 7. janvāris. Laikam jau nu ir piektais gads, kad mūsu frakcija piedāvā šādi izteikt cieņu pareizticīgajiem. Manuprāt, šis priekšlikums tiks noraidīts un tas neapšaubāmi raisīs pretreakciju. Ziniet, kad sasniegta kritiskā masa, pietiek ar vienu pilienu, lai trauks ietu pāri malām…
— Jūs cenšaties panākt, lai skolēni streikotu. Bet viņi sākuši mācīties latviešu valodā!
— Reforma virzās? Sergejam Molokovskim, kurš ir «Čas» žurnālists, bērns mācās, ja nemaldos, Purvciema ģimnāzijas 10. klasē. Šajā klasē mācījās 28 skolēni. Reformas dēļ no skolas aizgājuši desmit šīs klases skolēni.
Mana meita mācās 74. vidusskolas 9. klasē. Uz 9. klasi vēl reformas noteikumi neattiecas, bet ģeogrāfijas skolotāja — latviete — pēc 1. septembra ģeogrāfiju sāka pasniegt latviski, lai gan bija paredzēts to mācīt bilingvāli. Šo skolotāju bērni augstu vērtēja un cienīja un nekad nestreikoja viņas vadītajās stundās.
Pirms pāris dienām viņa sarīkoja kontroldarbu, kur jautājumos nebija neviena vārda krieviski. Skolēni šo skolotāju vairs neciena. Bērni viņu vienkārši ienīst. Mana meita, kurai patika ģeogrāfija un kas cienīja šo skolotāju, nu… viņa streikos. Un neapšaubāmi tieši šīs skolotājas stundās!
— Štāba rīkotajā sapulcē izskanēja, ka skolu direktorus vajadzētu vairāk kontrolēt, tātad viens no štāba darba virzieniem būs spiediena radīšana uz to skolu administrāciju, kas ir lojāla reformai. Vai štābs ir sācis apzināt šādus skolu direktorus?
— Apkopoti šie dati vēl nav, par to atbild Vladimirs Buzajevs.
Runājot par 74. vidusskolas direktori, es ceru, ka viņa pati saviem spēkiem tiks galā ar šo problēmu: stundas rit latviski, lai gan mācību plānā rakstīts — bilingvāli! Ja direktore galā netiks, es jūtu viņai līdzi… Tad mēs palīdzēsim!
— Kādā veidā?
— Tiesas procesu veidā. Pirmkārt, ir saskaņotais mācību plāns, no kā nedrīkst atkāpties. Latviešu valodas procentu ziņā atkāpes nepieļauj Izglītības ministrija. Tāpat mēs neļausim atkāpties arī otrajā virzienā: par sliktu krievu valodai.
— Tas ir tikai štāba viedoklis. Vai tiek ņemtas vērā skolēnu vēlmes un intereses? Piemēram, bija klases, kur streikoja tikai pāris skolēni.
— Bet bija, kur streikoja 90 procentu! Teiksim, 74. vidusskolas direktore oficiāli informēja, ka manas meitas klasē streika laikā mācījās pieci no 30 skolēniem. Bet, pēc Vēbera kunga (Elmārs Vēbers ir Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors. — I. M.) datiem, klase esot bijusi līdz pusei pilna un tur notikušas nodarbības. Bet patiesībā skolotāja stundu lasīja tukšā klasē.
— Dzirdēts, ka štābs esot apkopojis materiālus par valstij lojālajiem krievu skolu direktoriem un it kā veidojot bukletus ar viņu fotogrāfijām…
— Es jums nevaru apgalvot, ka tas tā nav. Jo, atklāti runājot, man atliek visai maz laika, lai piedalītos štāba darbībā.
Es līdz sarakstu iesniegšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai palieku «PCTVL» kandidāts Rīgas mēra amatam, esmu «PCTVL» priekšvēlēšanu kampaņas vadītājs visā Latvijā. Esmu padomnieks «PCTVL» Rīgas Domes frakcijai un Saeimas frakcijai. Un esmu arī Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgs.
— Jūs solījāt tiesāties par atteikumu jums piešķirt pilsonību — gan Latvijā, gan starptautiskajās tiesās. Vai cerat uzvarēt?
— Ja es būtu gribējis ielīst varā, es sen būtu naturalizējies un ievēlēts Saeimā.
Latvijā izredzes uz uzvaru tiesā varētu būt puse uz pusi. Bet tas man nav vajadzīgs. Atklāti sakot, mums vajadzīgs plašs starptautisks skandāls. Un ar manu pilsonības lietu mēs to ieguvām, vēl piedevām guvām plašu un bezmaksas «PCTVL» sabiedrisko attiecību kampaņu.
Nākamnedēļ viens no jūsu avīzes «mīļākajiem» kungiem saņems pasi. Jo zem mana uzvārda pilsonības kandidātu sarakstā bija aptuveni 25 štāba aktīvisti un visiem pilsonības piešķiršanu ir apstiprinājusi valdība. Pieci no viņiem balotēsies pašvaldību vēlēšanās. Kuri tie ir, pagaidām neatklāšu. Kad viņi saņems pases, mēs apsveiksim valdību. Un tas būs smags apsveikums, goda vārds! To es prezentēšu personīgi.
Es neesmu ielas demonstrants, es esmu aukstais, vēsais, japāniski noskaņotais tehnokrāts. Jebkuru savu darbību un soli aprēķinu vismaz simt gājienus uz priekšu. Mūsu mērķis ir krievu elektorāta absolūta monopolizācija pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.
— Pretreformas akcijas lielā mērā taču notiks drīzo pašvaldības vēlēšanu dēļ, vai ne?
— Ja jau reiz mums piespēlē… Lai aizstāvētu krievu skolas, mums nepieciešama uzvara gan pašvaldību vēlēšanās, gan arī pamatīga pārstāvniecība Saeimā. Ir taču būtiski, kurš pārstāvēs krievu skolēnus un viņu vecākus — vai Jurkāns, kurš kārtējo reizi solīs, ka viņu tūlīt tūlīt pieņemšot valdība, vai Rubiks, kurš vispār neko nedara, vai arī mēs, «PCTVL», kas cīnās un grib cīnīties.
Mēs esam tehnokrāti, visu aprēķinām, un tā ir galvenā Latvijas valdības nelaime.