Tiklīdz zvanu pie alūksnietes Dainas Vinogradovas durvīm, atskan skaļa riešana. Tomēr pirmais iespaids, ka mazais, apaļīgais mopšu šķirnes suņuks varētu būt nikns, izrādās maldīgs. Viņš mani apsveic ar patiesu sajūsmu un sirsnību, izrādot savu draudzību.
Meklē un atrod vislabāko mopsi
"Kad pirms vairākiem gadiem ciemos bija atbraukusi meitas draudzene ar mopsi, man tas likās ļoti simpātisks. Nolēmu, ka arī man būs mopsis. Pirms tam bija pekinietis – ļoti inteliģents un smalkjūtīgs suns. Bet mopsis ir gandrīz pilnīgs pretstats – manieru tam nav nemaz, turklāt suņuks ir uzbāzīgs. Bet bezgala mīlīgs, labprāt klēpī vien sēdētu vai gulētu," atklāj Daina.
Tiesa, pagāja labs laiks, kamēr kādā dienā viņa izlēma – jāatrod mopsis. Izpētīja sludinājumus un brauca uz Rīgu, lai kopā ar kinoloģi izvēlētos īsto suņuku. "Paņēmu mopša kucēnu vēl pavisam mazu. Pirmais vārds bija pašiem jādomā ar burtu K, bet pilns vārds, kā jau šķirnes sunim, ir stipri garš un sarežģīts. Dienu domājām un meklējām visādus vārdus, bet otrā rītā meita teica – Karloss. Jā, tas bija īstais, jo viegli var pasaukt," atzīst D.Vinogradova.
Septembrī Karlosam palika divi gadi, un visu šo laiku Daina ar suņuku ik dienas dodas pastaigās. Mājās Karlosam patīk iekārtoties uz dīvāna vai savā guļvietā, tomēr ilgi tur neuzturas, jo ir neiedomājami kustīgs. Naktī suņuks ielien gultā zem segas. "Internetā lasīju, ka kāds izsaka sašutumu, kā var gulēt ar suni. Un viņam atbild ar pretjautājumu – kā iespējams negulēt ar mopsi. Tā patiešām ir – Karlosu nav iespējams dabūt laukā no gultas. Reizēm brīnos, kā viņš var izturēt tādā karstumā zem segas," klāsta Daina.
Atsakās mācīties, bet iegūst diplomu
D.Vinogradova veda Karlosu suņu skolā. Taču izrādījās, ka mopsis ir liels brīvdomātājs. Viņš vienkārši aizbēga, neizrādot ne mazāko interesi par mācībām. Toties starptautiskā izstādē Ķīpsalā tika iegūts diploms par trešo vietu kucēnu klasē, jo suņuka parametri atbilst šķirnei. "Šķiet, ka izstādē suņu īpašnieki vairāk izrāda sevi. Man tas nepatīk, tāpēc vairs nepiedalāmies," atzīst Daina. Viņa bija vienojusies ar īpašnieku, no kura pirka mopsi, ka tas izvedīs Karlosu ringā. Taču mazais mopsis ar visām četrām atspērās zemē un neparko negāja līdzi svešajam. Tāpēc izcilā eksterjera raksturojumam ir piebilde, ka šis mopsis negrib staigāt. Suņu klubs "Favorīts" joprojām sūta aicinājumus piedalīties izstādēs, bet Daina ar Karlosu labāk jūtas mājās.
Garšo āboli, zemenes un gurķi
Saimniece atklāj, ka Karloss ir zaglīgs un rijīgs, dažkārt pat sagrauž vērtīgas lietas. Tā cieta jauns mobilais telefons. "Tomēr ar barošanu jāuzmanās, jo mopši ir ļoti alerģiski. Nedodu gaļu, kaulus, tāpat nevar aizrauties ar piena produktiem. Galvenokārt tiek pirkta suņu barība. Karlosam ļoti garšo āboli, paprika, dārza zemenes un banāni. Ja sāk smaržot mandarīns, tad nav miera, kamēr to dabū. Interesanti vērot, kā Karloss saņem ķepiņās ābolu un ēd," stāsta D.Vinogradova. Lai gan suņuks slikti panes braukšanu mašīnā, uz dārzu tas dodas labprāt. Tur var izskraidīties un nozagt kaimiņiem kādu svaigo gurķi, kas arī Karlosam ļoti garšo. Viņš ir mazliet uzbarojies. Nesen svars par kilogramu samazinājās, bet vēl varētu nomest divus, trīs kilogramus, lai atbilstu normai.
Mopša izskats ir nedaudz komisks – mazs druknulis ar lielu galvu, ādas kroku uz purna un milzīgām, mirdzošām acīm. Pēcpuse rotāta ar asti gredzenā. Apaļīgo formu un pašcieņas pilnā majestātiskuma dēļ mopšus mēdz dēvēt par mazajiem budām. Jā, arī Karloss ir dvēseliska miera iemiesojums.