Īslīciete Laura par savu zelta zivtiņu izcelsmi daudz nevar pastāstīt, jo abas akvārija iemītnieces pirms nepilna gada saņemtas dāvanā no kaimiņiem, kas nolēmuši pārcelties uz ārzemēm. Iepriekšējie saimnieki neesot neko zinājuši par zivtiņu šķirni un dzimumu. Stāstījuši vien to, ka piecu gadu laikā, kopš kustonītes iegādātas, pasaulē nav nācis neviens mazulis. No tā var secināt, ka zivtiņas, visdrīzāk, ir viena dzimuma.
Laurai ir aizdomas, ka abas peldonītes ir sieviešu kārtas pārstāves, jo kaut kur dzirdēts, ka tām jābūt lielākām nekā tēviņiem, taču astu spuras esot mazāk izteiksmīgas.
«Nav jau īsti, ar ko salīdzināt, lai pateiktu, kuram dzimumam aste ir skaistāka. Tam pat nav nozīmes, jo katrai būtnei ir savs skaistums. Jāmāk tikai to ieraudzīt,» spriež īslīciete.
Visi mīl «balto zvirbuli»
Saņemot akvārija iemītnieces savā īpašumā, Laura domājusi, ka drīz vien no kustonītēm būs jāšķiras, jo pieņemts, ka mazas radības ilgi nedzīvo. Taču tas izrādījies stereotips. «Internetā izlasīju, ka šādas zivtiņas spēj sasniegt 25 gadu vecumu. Tas mani nomierināja – varēšu vēl kādu laiku priecāties. Taču esmu arī mazliet uztraukusies, jo tad, kad abas peldonītes sasniegs sirmu vecumu, arī es būšu veca,» aizdomājas īslīciete. Abu zivju saimniecei dīvaini šķiet arī tas, ka viena no akvārija iemītniecēm ir balta, bet tik un tā tiek uzskatīta par zelta zivtiņu. «Tāda kā baltais zvirbulis, vienīgā atšķirība ir tā, ka visi pret to izturas iecietīgi. Man šī zivtiņa ir ļoti mīļa. Arī otra kustonīte pret viņu izturas labi, nekaujas. Ko citu padarīsi? Abām taču viens akvārijs jādala,» teic Laura.
Viņa uzskata, ka abas zivis ir dvīņumāsas, vismaz garīgi, jo viss tiek darīts vienotā ritmā:
«Abas kopā rotaļājas, reizē ēd un guļ. Visinteresantāk ir vērot peldēšanu. Tā gandrīz vienmēr ir sinhrona – tur, kur dodas viena, jābūt arī otrai.»
Dodas riņķa dancī
Vienīgais sarežģījums, ar ko īslīcietei vajadzējis saskarties, bijis tas, ka akvārija iemītniecēm ļoti nepatīk troksnis. «Vienam mūzika, bet otram galvassāpes. Ja padomā, kā skaņa izplatās pa ūdeni, tad skaidrs – zivīm akvārijā bija jāpiedzīvo gatavās šausmas. Agrāk ļoti bieži skaļi klausījos mūziku, taču nācās atradināties. Tas nāca par labu ne tikai zivīm, bet arī manām ausīm,» secina Laura. Viņa pat sākusi klausīties citu žanru mūziku. «Ļoti iepatikusies klasiskā mūzika.
Man šķiet, ka arī zivtiņām tā patīk, jo tās ūdenī met skaistus riņķus.
Viss izskatās tik plastiski,» stāsta saimniece. Viņasprāt, visrelaksējošākā nodarbe darbdienu vakaros ir iekārtoties dīvānā, malkot zaļo tēju un vērot abu kustonīšu rosību akvārijā.