Nudien interesanti, ko pēc vakarvakara Latvijas Televīzijas «De facto» raidījuma šodien darīs mūsu mīļie politiķi — gan sižetā par noklausītām un ierakstītām augstu amatpersonu telefonsarunām saistībā ar Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļdošanas lietu pieminētie, gan arī aiz kadra palikušie, taču neapšaubāmi visā skaidri atklātajā sistēmā iesaistītie. Vēl krietni interesantāk — ko viņi nedarīs, respektīvi — ko izliksies nu nekādi nedzirdējuši, neredzējuši un pat nenojautuši.
Tiem, kas skatījās «Superkomandu», «Skrējienu pēc miljona» vai ko tamlīdzīgu, īsumā izklāstīšu lietas būtību — acīmredzami no kādas gana atbildīgas valsts iestādes nopludinātajos telefonsarunu ierakstos virkne zināmu personu, arī uzņēmējs Germans Milušs, nu jau bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis, «tēvzemietis» Eižens Cepurnieks, «tautpartijietis» Andris Šķēle un Pirmās partijas vadītājs Ainārs Šlesers, kurš slēptākos, kurš atklātākos izteikumos apsprieda kukuļa došanu, lai nodrošinātu vajadzīgu iznākumu Jūrmalas mēra vēlēšanās.
Un tas nebija viss. No citiem būtiskākajiem secinājumiem var minēt kaut vai faktu, ka pretēji visu Tautas partijas vadītāju — Aigara Kalvīša, Ata Slaktera u. c. — publiskajiem meliem (citādi to nenosaukt) «ierindas partijas biedrs» Andris Šķēle no «Mākoņiem» turpina aktīvi diriģēt šīs tautas vārdā nosauktās partijas netīrākās un negodīgākās lietiņas un ir tikpat gatavs kā vienmēr vajadzības gadījumā pārlavīties no vieniem ierakumiem citos. Un arī to, kas īsti ir kas citā partijā — «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK —, uzskatāmi parādīja tās «ierindas biedra» Eižena Cepurnieka gatavošanās izmest partijas vadoni Jāni Straumi no Saeimas Prezidija. Un vēl, un vēl, un vēl…
Vārdu sakot, runa ir par īstu politisko bumbu, pēc kuras eksplozijas normālā valstī sāktos vispārējs politiskais haoss, no amatiem dučiem un kāliem lidotu amatpersonas un politiķi, jaunām parlamentārās izmeklēšanas komisijām nepietiktu ne kabinetu, ne datoru un papīru kalnu. Jo līdz šim runas par naudas summu virzīšanos uz politiķu kabatām bija tikai runas — un nekas vairāk. Bet nu situācija ir gluži cita — nepieķertie politiķi šodien un turpmākajās dienās ar izbrīnā ieplestām acīm varēs stāstīt, ka tā, lūk, izrādās, ir realitāte (un vienlaikus norādīt, ka arī vakardienas sižets taču skaidri neparādīja «lielo bosu» saistību ar kukuļošanu — tie tak, redz, tik kaut kādi uzņēmēji un sīkie gariņi).
Jautājums ir tikai viens — vai šis politiskais haoss un attīrīšanās, kā to parasti mēdz saukt, tiešām sāksies un notiks? Kaut kā ir virkne apstākļu, kas par to liek šaubīties, un jau pieminētā Aināra Šlesera vakarvakara uzstāšanās televīzijā uzreiz pēc telefonsarunu ierakstu atreferējuma ir tikai sīkākais no tiem. Nezinu, vai atradīsies kaut pārītis televīzijas skatītāju, kuriem no visām vakar atstāstītajām telefonsarunām nepalika viennozīmīgs un skaidrs priekšstats, ka cienījamais politiķis, tāpat kā Andris Šķēle, protams, labi zināja un atbalstīja naudiņas iemaksāšanu īstajam domniekam par īsto balsojumu. Domāju — neatradīsies.
Taču, protams, iespaidus pie krimināllietas nepiešūsi — un to, uz ko ir spējīgs apņēmīgs politiķis, kurš to labi apzinās, Šlesera kungs vakar nodemonstrēja visā krāšņumā. «Politiķis, kurš gatavs atbildēt par saviem vārdiem» vienlaikus izrādījās politiķis, kurš tomēr nav gatavs atbildēt par saviem darbiem — un vispār nav gatavs atbildēt. Pants ir? Panta nav. Nu, ja nav, tad aiziet, par ko vispār runa — «ir ļoti nekorekti tagad šo lietu politizēt», «es negribu atbildēt uz jūsu jautājumu», «ne šeit, šajā vietā man ir jāatbild uz jūsu jautājumu», «mums ir jānoskaidro pilna bilde» — un tā tālāk, un tā tālāk.
Un, pat ja neņemam vērā šādu nostāju, padomāsim loģiski — kas tad vispār var notikt? Gribot negribot jāpiekrīt Šleseram — jāgaida tiesas process, jo, lai nu kādas tās tiesas mums būdamas, pēc atklāta procesa arī dažādiem tiesnešiem rubeņiem būs pagrūti visus nomazgāt baltus un attaisnot. Bet citādi — kas citādi? Cerēt uz grēku nožēlošanu, kā mums to vakar tik uzskatāmi un spilgti nodemonstrēja Šlesera kungs, droši vien ir veltīgi. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas? Kam pēc vakardienas nebūs skaidrs, ka arī to darbu paklusām sev vēlamā virzienā diriģēs Šķēle, Cepurnieks un viņiem līdzīgie no citām partijām?
Teiksiet — ne jau visas partijas ir tādas? Kaut kā no visa Šlesera kunga vakar televīzijā runātā pēc patiesības izklausījās viens — gan šajā konkrētajā, gan acīmredzot citos gadījumos tāpat līdz ausīm iekšā ir arī «Jaunā laika» pārstāvji ar visiem saviem mistiskajiem kontaktiem — visi šie Līči, Titavi un citi Berezovska pakalpiņi. Ar vārdu sakot, bumbai vajadzētu sprāgt, tikai kaut kā nav saskatāms tas, kurš varētu mest pirmo akmeni — tas ir, pielaist uguni striķim. Daudz skaidrāki ir saskatāmi tie, kas teju teju — redzēsiet! — sāks pieprasīt izmeklēšanu par to, kādā tādā veidā slepeni ieraksti pirms tiesas nonākuši pie medijiem. Un tas jau atkal būs Latvijas politiķiem bezgala raksturīgi un tipiski.