Atskanot neparastam klikšķim tālrunī, var rasties aizdomas, ka sarunu noklausās. Taču to nevar darīt bez tiesas sankcijas. «Neatkarīgā» noskaidroja, ka Rīgas Centra rajona tiesa pagājušajā gadā izsniegusi divas šādas atļaujas. Telefonu noklausīšanās var skart arī privāto dzīvi, kuru nereti nav iespējams nošķirt, atzīst speciālisti.
Sankciju noklausīšanās veikšanai izsniedz gan pirmās instances tiesas, gan Augstākā tiesa. Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Anita Polce «Neatkarīgajai» pastāstīja, ka šogad neviena sankcija telefona sarunu noklausīšanai neesot prasīta. «Pagājušajā gadā gan tiesa izdeva divas — vienu Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, otru — Rīgas 21. policijas pārvaldes 7. nodaļai,» informēja A. Polce. Sankciju izsniedz, ja nepieciešams iegūt pierādījumus krimināllietas pilnīgai un vispārīgai izmeklēšanai.
«Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs norīko tiesnešus, kuriem ir pieeja slepeniem dokumentiem, viņi izsniedz sankcijas sarunu noklausīšanās veikšanai,» «Neatkarīgajai» pastāstīja AT pārstāve Anita Kehre. Uz «Neatkarīgas» jautājumu, cik sankciju tiesa ir izsniegusi un cik daudziem tiesnešiem ir pieejama slepena informācija, A. Kehre atbildēja — šādu informāciju izpaust nedrīkst. «Sankciju izsniedz policijas struktūrvienību darbiniekiem un KNAB izmeklētājiem,» viņa paskaidroja. «Tiesa gan atļaujas tāpat vien nedod — tas būtu ne vien nelikumīgi, bet arī nederētu tiesā kā pierādījums. Izmeklēšanai jābūt konkrētā stadijā, lai sankciju saņemtu.»
Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks «Neatkarīgajai» apstiprināja, ka sēdē, kurā izmeklēšanas tiesnesis lemj par atļauju speciālajām izmeklēšanas darbībām, arī sarunu noklausīšanai, piedalās arī izmeklēšanu uzraugošais prokurors. «Viņam ir arī tiesības nekavējoties pārņemt kriminālprocesa vadīšanu, kad izmeklēšanā iegūti pietiekami pierādījumi krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai,» skaidro A. Vasks. «Kriminālprocess paredz — prokuroram ir pienākums dot norādījumus par procesa veida izvēli, ja virzītājs nenodrošina mērķtiecīgu izmeklēšanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzīvē vai vilcināšanos. Kā piemēru par iejaukšanos personas dzīvē varētu minēt, ka izmeklētājs bez vajadzības veiktu kratīšanu cilvēka dzīvoklī vai vairākkārt bez pamata sauktu uz pratināšanu. Šādā gadījumā cilvēks ir tiesīgs sūdzēties prokuratūrā, un uzraugošais prokurors sūdzību izskatīs,» paskaidro A. Vasks. Uz jautājumu, vai prokurors kontrolē, vai netiek noklausītas privātās sarunas, A. Vasks atbildēja: «Ja ir dota atļauja noklausīties, sarunas nešķiro, jo citādi sakaru līdzekļa kontrole nebūtu pilnīga. Šis jautājums ir tik jūtīgs, jo Kriminālprocesa pirmais pants nosaka tādu lietu kārtību, kas norisinātos bez neattaisnotas iejaukšanās personīgajā dzīvē, līdz ar to par sarunu noklausīšanos un citām speciālajām izmeklēšanas darbībām lemj izmeklēšanas tiesnesis, kura uzdevums ir kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesā.»