Viņa varēja būt skaista un apburoša, seksuāla un jauka, mīļa un dabiska. Viņa nodzīvoja savu mūžu tik strauji kā visātrāko tempu uzņēmis ekspresis.
Merilinas fenomens
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņas pāragrā nāve kļuva par visīstāko «amerikāņu traģēdiju» un nacionālā sapņa norietu. Ella Ficdžeralda kādreiz teica: «Viņa bija neparasta sieviete, kas dzīvoja krietni priekšā savam laikam, tikai pati to neapjauta.» 1. jūnijā Merilinai Monro būtu apritējuši astoņdesmit gadi.
Vieni viņu uzskata par kodolieroču laikmeta seksa simbolu un ideālu erotisma iemiesojumu, citi – par politiskas sazvērestības un apstākļu upuri. Eleganti pārsoļojot pāri laikmetu robežām, Merilinai Monro ir izdevies paveikt neiespējamo – kļūt ne vien par laikabiedru pielūgsmes objektu, bet arī par sava laika kultūras simbolu, ikonu un tīri estētisku fenomenu. Slavenās aktrises vīrs amerikāņu dramaturgs Artūrs Millers vienā no intervijām, atbildot uz jautājumu, kāpēc Merilina Monro vēl joprojām tik ļoti interesē pasauli, teicis: «Mēs Merilinu vairs neuztveram kā reālu cilvēku. Viņa ir leģenda – satriecoša un neaptverama.«
Internetā joprojām pastāv «Merilinas Monro oficiālā mājas lapa», kuras apmeklētājus laipni lūdz pieteikties viņas draugu klubiņā. Pasaules tīmeklī izsolēs var iegādāties viņas tērpus, dārglietas un pat parakstītās futbola bumbas. Piedāvājumā ir arī krūzītes, somiņas ar Merilinas attēlu, mūzikas kastītes, kas atskaņo viņas skumji saldkaislo «I Wanna Be Loved By You"… Citiem garšo Kalifornijā ražotais vīns «Merilina», uz kura etiķetes ir Endija Vorhola radītais kanoniskais Merilinas Monro attēls… Pagājušais laiks ir tikai palīdzējis «Monro fenomenam» gluži kā neatvairāmai ķīmiskai reakcijai iesakņoties cilvēku apziņā, izpaužoties mākslā, literatūrā, mūzikā...
Kā Merilinas Monro fenomenu vērtē mūsu laikabiedri?
Dziedātāja Linda Leen: «Vienmēr esmu apbrīnojusi personības, kas viena mūža laikā ir spējušas intensīvi izdzīvot piecas dzīves, iedvesmojot arī vēlākās paaudzes, – tādi bija Džims Morisons, Kurts Kobeins, Merilina Monro. Merilina manā uztverē ir īsta sieviete, kuru var apbrīnot gan par viņas ļoti spilgto ārējo veidolu un manierēm, gan par to, ka viņa bija gudra, sievišķīga, prata skaisti dziedāt. Veidojot muzikālo izrādi «Kabarē», pārmērīgi nekopējām, tomēr iedvesmojāmies no Merilinas personības. Izrādē dziedu vairākas viņas nu jau par klasiku tapušās dziesmas – «I Wanna Be Loved By You», «Diamonds are a Girl's Best Friend». Reizēm aizdomājos – vai tiešām vientulībai obligāti bija jākļūst par Merilinas dzīves sastāvdaļu. Lai gan pati vēl neesmu sasniegusi viņas vecumu, ceru, ka tā tomēr nav. Lai gan – ja Dievs ar vienu roku kaut ko ļoti daudz dod, tad arī prasa no cilvēka kaut ko pretī… Manuprāt, Merilinas fenomena noslēpums saistās ar to, ka viņa aizgāja no šīs pasaules pašā slavas zenītā un tāda – skaista un starojoša – palika ļaužu atmiņā.»
Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes asociētais profesors Viktors Freibergs: «Merilina Monro kā zināmā mērā provokatīvs sava laika kultūrfenomens varēja izveidoties tikai noteiktā laikmeta iezīmju kontekstā – viņas gadījumā tā bija pagājušā gadsimta 50. gadu puritāniskajās tikumu normās iežņaugtā Amerika. Merilinai Monro ar savu eksplozīvo parādīšanos uz ekrāniem un blondās valdzinātājas tēlu bija lemts kļūt par laikmeta ikonu, kas nu jau vairākus gadu desmitus pastāv un tiek nepārtraukti tiražēta arī ārpus kino jomas. Jau savās pirmajās filmās daudzu acīs viņa kļuva par seksuālās atbrīvošanās simbolu. Viens no Merilinas Monro kā kultūras fenomena aspektiem, kāpēc viņas tēlu tik daudz citē mākslā, saistīts ar viņas izskatu – domīgo seksualitāti, puspievērtajiem plakstiņiem, pavērtajām lūpām... 1964. gadā – divus gadus pēc Monro nāves – slavenais mākslinieks Endijs Vorhols radīja Merilinas slaveno kanonisko portretu, atveidojot viņu kā tīri estētisku fenomenu.
Merilinas ķermeņa valoda bija ļoti izteiksmīgi sievišķīga, tā izstaroja erotismu un seksualitāti. Monro ir filmējusies diezgan ievērojamās filmās, daudzas no kurām mēs pat nezinām pēc nosaukumiem, un ik reizi viņa tajās parādījās kā spilgts tēls, kas mudina uz pastāvošo tikumības robežu nojaukšanu. Mums labi zināmajā filmā «Džezā tikai meitenes» jebkura viņas kustība, gaita, skatiens sevī iemieso klaju sievišķību.»