Vai īstu draudzību un mīlestību var atrast tīmeklī? RB lasītāji vēstulēs turpina sarunu par šo tēmu.
Sakari internetā. Gadās arī tā…
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunieši dzīvē neprot kontaktēties
Esmu moderna vecmāmiņa, stilīgi ģērbjos, ceļoju, sekoju līdzi visām aktualitātēm Latvijā un pasaulē, nedaudz protu darboties arī ar datoru (mazdēli iemācīja), taču nesaprotu jauniešus, kuri cer atrast mīlestību internetā. Tā varbūt var iepazīties, pamuldēties savā starpā, ja nav ko darīt, bet veidot nopietnas attiecības gan ne.
Vecākajam mazdēlam nesen internetā uzradās draudzene. It kā esot smukas vēstules rakstījusi (kas to lai zina, varbūt kāda paziņa izpalīdzēja?). Arī bilde bijusi smuka — blondīne, kādas manam mazdēlam patīk.
Norunāja randiņu. Atnāca puisis mājās galīgi sašauts, jo neesot bijis ar jaunkundzi pat par ko parunāt. Tik tukša kā caura polietilēna kule! Arī no blondajiem matiem ne vēsts. It kā esot vecu bildi atsūtījusi, bet laikam gan arī bildi bija kāds aizdevis.
Kad pie jaunākā mazdēla nesen bija atnākuši daži pazīstami puiši un meitenes, secināju, ka mūsdienās jaunieši vispār neprot sarunāties un komunicēties. Pie interneta gan var čatot stundām ilgi, bet dzīvē galīgi nav par ko runāt. Nezinu, varbūt kautrējas. Bet īstu draudzību un mīlestību jau nevar piedzīvot vēstulēs.
Vecāmiņa Zenta
Esam laimīgi!
Savu mīlestību es atradu internetā. Kāpēc tur, nevis, teiksim, kādā romantiskā vietā, ballē vai pasākumā? Tāpēc, ka iespēju, kur jauni cilvēki Rīgā varētu atrast viens otru, jau nav nemaz tik daudz. Sākumā tās interneta attiecības neņēmu nopietni, bet pamazām vēstules kļuva dziļākas un nopietnākas.
Atlikām un atlikām pirmo randiņu, jo bija bail, ka pēc tā mūsu attiecības pajuks. Sarakstījāmies gandrīz gadu, kamēr beidzot sadūšojāmies tikties. Man jau pirmajā mirklī bija skaidrs, ka Edgars ir īstais, viņam — tāpat. Tagad dzīvojam kopā un esam laimīgi.
Zane