ANO Drošības padomes neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru ir mazinājies atbalsts Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, tomēr arī šajā kārtā viņa saņēmusi trešo lielāko pozitīvo balsu skaitu.
Sarucis atbalsts Latvijas prezidentei
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmdienas neoficiālajā aptaujā piecas pastāvīgās dalībvalstis 15 pārstāvju Drošības padomē balsoja ar atšķirīgas krāsas biļeteniem. Sarkanās kartītes saņemšana nozīmēja, ka kandidātam draud veto no kādas Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts.
ANO Drošības padomes ceturtajā neoficiālajā balsojumā par nākamo ANO ģenerālsekretāru tāpat kā iepriekšējos trijos balsojumos visvairāk balsu saņēma Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, kas saņēma 14 balsis «atbalstu» un vienu balsi «nav viedokļa».
Tā kā Dienvidkorejas pārstāvis nesaņēma noraidošu vērtējumu ne no vienas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts un bija visvairāk atbalstītais kandidāts arī iepriekšējos balsojumos, eksperti uzskata, ka viņš jau faktiski ir nodrošinājis atbalstu, lai kļūtu par nākamo ANO vadītāju, kas šos pienākumus pārņems no Kofi Annana.
Otrajā vietā ierindojās Indijas pārstāvis Šaši Tarūrs, kas saņēma 10 balsis «atbalstu», trīs «neatbalstu», arī vienu veto no kādas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalsts, un divas «nav viedokļa», līdz ar to faktiski izstājoties no sacensības. «Esmu nosūtījis apsveikumu Dienvidkorejas ārlietu ministram Banam Kimūnam, izsakot prieku par balsojuma rezultātiem,» žurnālistiem sacījis Tarūrs, «ir skaidrs, ka viņš būs nākamais ANO vadītājs.»
Savukārt Latvijas prezidentei arī šajā balsošanas reizē bija trešais lielākais atbalsts — viņa saņēma piecas balsis «atbalstu», kas gan ir par divām pozitīvām balsīm mazāk nekā iepriekšējā balsošanas kārtā. Viņa saņēmusi arī sešas balsis «neatbalstu», no kurām divas bija no Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, un četras «nav viedokļa». Latvijas prezidentei tika gaidīta kāda sarkanā kartīte, jo Krievijas sūtnis ANO Vitālijs Čurkins pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Maskava nekad neatbalstīs Latvijas prezidentes kandidatūru ANO ģenerālsekretāra amatam.
ASV vēstnieks ANO Džons Boltons pavēstīja, ka aicinājis padomi izlemt, «cik vien ātri iespējams, cerams, šonedēļ,» kad rīkot oficiālu balsojumu par Annana pēcteci. «Bija diezgan skaidrs, ka visi padomes locekļi vienojās pirmdien virzīties uz oficiālu balsojumu,» sacīja Boltons. «ASV ir ļoti apmierinātas ar iznākumu.»
Visticamāk, balsojums notiks 9. oktobrī. Ģenerālajai asamblejai, kurā ietilpst 192 ANO dalībvalstis, tiks izvirzīts kandidāts, kas saņēmis visvairāk balsu un nevienu sarkano kartīti. Ģenerālā asambleja parasti ir apstiprinājusi Drošības padomes izvirzīto kandidātu.
Pašreizējais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans amatā stājās 1997. gada 1. janvārī, un viņa otrais pilnvaru termiņš beigsies šā gada decembrī, bet Latvijas prezidentes pilnvaras — 2007. gada vasarā. Saskaņā ar neformālu rotācijas kārtību pēc Annana, kas pārstāv Āfriku, par nākamo ANO ģenerālsekretāru būtu jākļūst kādas Āzijas valsts pārstāvim.
Pēc Šrilankas pārstāvja atsaukšanas ANO ģenerālsekretāra amata kandidātu skaits pagaidām sarucis līdz seši. Bez Latvijas prezidentes uz šo amatu kandidē vēl pieci vīrieši no Āzijas: Dienvidkorejas ārlietu ministrs Bans Kimūns, pašreizējais ANO ģenerālsekretāra vietnieks indietis Šaši Tarūrs, Taizemes premjerministra vietnieks Suriakiarts Satiratai, Jordānijas sūtnis ANO princis Zeids Raads Zeids al Huseins un Afganistānas bijušais finanšu ministrs Ašrafs Gani.
Astoto ANO ģenerālsekretāru apstiprinās 192 nācijas pārstāvošā ANO Ģenerālā asambleja pēc 15 valstu Drošības padomes ieteikuma, ko plānots iesniegt līdz oktobra beigām. ANO ģenerālsekretāra kandidātu būtībā izraugās ANO Drošības padome, kurā piecām pastāvīgajām dalībvalstīm — Lielbritānijai, Ķīnai, Francijai, Krievijai un ASV — ir veto tiesības un līdz ar to izšķirošā loma, pieņemot šo lēmumu. Turklāt valstis, kurām ir veto tiesības, nekad nav vilcinājušās izmantot šīs pilnvaras, izvēloties ANO ģenerālsekretāru.
Āzijas pārstāvis nav ieņēmis ANO ģenerālsekretāra amatu kopš birmieša U Tanta, kas ANO vadīja no 1961. līdz 1971. gadam. ANO nekad nav vadījis pārstāvis no Ziemeļamerikas, Austrumeiropas un Okeānijas. Lielākā daļa ANO ģenerālsekretāru bijuši kompromisa kandidāti no ne pārāk ietekmīgām valstīm un pasaulē maz pazīstami. Kaut arī šim amatam bieži izvirzīti pasaulē slaveni politiķi, viņi vienmēr tikuši noraidīti kā kādam nepieņemami.