Cilvēks savā mūžā parasti ir ieguvis krietnu saaukstēšanās pieredzi un, šķiet, zina, kas tādās reizēs darāms. Tomēr katru gadu nedaudz mainās saaukstēšanās slimību izraisītāju – vīrusu un baktēriju daba, un arī organisms reizēm sagaida baciļus, labi sagatavojies, reizēm – novārdzināts, tāpēc saaukstēšanos pārcieš vieglāk vai smagāk. Katrs saaukstēšanās gadījums atšķiras no tiem, kas bijuši agrāk, tāpēc ne vienmēr palīdz tie paši ārstēšanās paņēmieni.
Vai var nesaaukstēties?
Saaukstēties – tas nozīmē pakļaut savu organismu pietiekami ilgai zemas vides temperatūras ietekmei, lai tā pagūtu vājināt pretošanās spējas dažādiem slimību izraisītājiem. Tad organismā vieglāk var iekļūt vīrusi, kas cirkulē gaisā, vai arī uzbrukumā dodas mikroorganismi, kas dzīvo elpceļos un gaida izdevīgu brīdi. Ja cilvēks ir mērķtiecīgi norūdījies, ja viņam vienmēr izdodas apģērbties atbilstoši laika apstākļiem – ne par biezu, ne par plānu, ja nesamērcē kājas, kārtīgi vēdina telpas un regulāri pastaigājas svaigā gaisā, pilnvērtīgi ēd, uzņem pietiekami C vitamīna un dzer gana daudz šķidruma, kā arī ievēro pareizu darba un atpūtas režīmu, var arī nesaaukstēties.
Mazinās darbspējas
Viskaitinošākais, kad esam saaukstējušies, ir darbspēju kritums. Izplatītākie saaukstēšanās slimību simptomi – paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvassāpes, iesnas, klepus un kakla sāpes tā pasliktina pašsajūtu, ka gribas likties gultā. Daudzi mediķi teic, ka tas būtu vispareizākais risinājums: pagulēt un ļaut organismam pašam tikt galā ar slimības izraisītājiem, piepalīdzot tam ar zāļu tējām, C vitamīnu un spēcinošu uzturu. Taču cilvēku gaida neatliekami darbi, tāpēc viņš cenšas mazināt nepatīkamās slimības izpausmes, lai varētu strādāt kaut vai mājās.
Izsvīst ir derīgi
Lielākoties mediķi ir vienisprātis, ka saaukstēšanās gadījumā nāk par labu kārtīgi izsvīst. Šim nolūkam lieto zāļu tējas, medu, dzērvenes, meža aveņu ievārījumu vai saldētas meža avenes, kas aplietas ar karstu ūdeni, u.c. Vai lietot temperatūru pazeminošus medikamentus, tas atkarīgs no cilvēka reakcijas uz paaugstinātu temperatūru. No vienas puses, tā mobilizē organismu cīņai pret slimības izraisītāju, no otras puses – var izraisīt sirdsklauves, vemšanu vai krampjus, un tādos gadījumos temperatūra ir jāpazemina.
Zāles saaukstēšanās simptomu atvieglošanai
Pērkot aptiekā bezrecepšu zāles, kas domātas, lai atvieglotu pašsajūtu, konsultējieties ar aptiekāru, jo šādu medikamentu klāsts ir plašs. Lietojiet iegādātās zāles atbilstoši instrukcijai. Ja saaukstēšanās simptomi nepāriet trīs dienu laikā, labāk tomēr doties pie ārsta.
Iesnas
Iesnas ir viena no izplatītākajām saaukstēšanās izpausmēm. Tām ir sava norises gaita: vispirms degunā jūtama nieze, ir jāšķauda, deguna gļotāda pietūkst, tad sākas izdalījumi. Sajūtot pirmos iesnu simptomus, noder siltas kāju vannas ar sinepju pulveri. Ja cilvēkam ir novājināta imunitāte un viņš cieš no dažādām hroniskām slimībām, iesnu ārstēšanu nevajadzētu atstāt pašplūsmā, bet tūlīt sazināties ar savu ārstu. Lietojot bezrecepšu deguna pilienus vai citas zāles pret iesnām, rūpīgi lasiet instrukciju, lai nepārsniegtu lietošanas ilgumu, biežumu un devas, jo tas var radīt nevēlamas izmaiņas deguna gļotādā. Ja neesat ar iesnām tikuši galā nedēļas laikā, ejiet pie ārsta.
Klepus un kakla sāpes
Tās arī ir mokošs saaukstēšanās simptoms. Daudzi pieļauj kļūdu, dzerot gandrīz vai verdošas tējas, veicot inhalācijas ar pārāk karstu tvaiku, skalojot kaklu ar stipru sālsūdeni un pūšot rīklē dažādus kairinošus aerosolus, līdz rīkles gļotāda kļūst jēla un ir jāmeklē otorinolaringologa palīdzība. Inhalācijas, aerosoli un eļļiņas ir jālieto piesardzīgi un ar mēru. Iegādājoties pretklepus līdzekļus, jāizvērtē, kāds ir klepus raksturs – sauss, rejošs vai atkrēpojošs. Reizēm sauss klepus, kas uznāk no rīta un pēc tam pāriet, liecina, ka telpās ir pārāk sauss gaiss, un ir jāpadomā, kā uzlabot mikroklimatu. Situācijās, kad kairinošs klepus traucē, piemēram, publiski uzstāties, var iedzert zāles, kas uz laiku nomāc klepus refleksu, bet to lietošanu nedrīkst padarīt par sistēmu, jo arī klepus ir organismam vajadzīga aizsargreakcija. Ja klepus ieilgst vairāk par nedēļu, noteikti jāapmeklē ārsts.
Arī aukstā laikā ir jāvēdina telpas un jādodas svaigā gaisā
Tas ļauj elpceļiem atbrīvoties un pilnvērtīgi strādāt. Istaba, kur guļ slimnieks, ir regulāri jāvēdina, viņu tikmēr pārvietojot uz citu telpu vai siltāk sasedzot. Jāmācās elpot dziļi un caur degunu, nevis caur muti. Arī aukstā laikā apsveicamas ir sporta nodarbības svaigā gaisā, tikai slodze jāpalielina pamazām, lai organisms pagūtu adaptēties.