Tieši atšķirības padara mūs, cilvēkus, interesantus. Krāsas dabā, krāsas telpās un cilvēku sejās padara mūsu zemi bagātāku un dzīvi — interesantāku. Ko jūs, piemēram, zināt par ebrejiem?
Liktenīgās 18 minūtes ebreju kāzās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Hupa jeb ebreju kāzas
Kāzas ir ļoti sens rituāls ar aptuveni pusotru tūkstoti gadu senu vēsturi. Laulības notiek, līgavai un līgavainim stāvot zem īpaša baldahīna, ko sauc par hupu. Jaunais pāris šajā brīdī saņem Dieva svētību savai laulībai.
Ceremonija ietver vairākus rituālus. Piemēram, līgava septiņas reizes tiek vesta apkārt līgavainim. Ja viņa nav paspējusi līgavainim sagrozīt galvu līdz kāzām, tad šis ir pēdējais brīdis to izdarīt. Taču svarīgākais kāzu rituāls ir laulības līguma noslēgšana, ar ko vīrs uzņemas saistības, kas viņam jāpilda attiecībā pret savu sievu. Kāzu ceremonijas laikā vīrietis sniedz līgavai gredzenu kā apliecinājumu tam, ka viņš grib šo sievieti ņemt par sievu, bet līgava, pieņemot gredzenu citu cilvēku klātbūtne, apliecina, ka viņa vēlas šo vīrieti par vīru.
Pēc laulību ceremonijas pāris pirmo reizi tiek atstāts aiz aizvērtām durvīm, un abiem laulātajiem tur jāpavada ne mazāk kā astoņpadsmit minūtes. Tas esot minimālais laiks, kurā, pēc ebreju ieskatiem, var notikt intīma tuvība starp jauno vīru un sievu. Šis brīdis var arī ieilgt. Kāzu viesi cītīgi gaida.
Neviens gan nezina, vai laulātie aiz aizvērtajām durvīm patiešām arī mīlējas? Drīzāk jau ne. Kāzu dienā viņiem jāievēro gavēnis, tāpēc droši vien abus moka izsalkums. Ir taču arī satraukums un nogurums. Bet kas to lai zina... Tikai pēc tam, kad pāris pavadījis laiku divatā, laulība beidzot tiek uzskatīta par likumīgi noslēgtu.
Jēkabs iemīlēja skaisto Raheli...
Un Raheles tēvs deva svētību laulībām ar savu meitu. Tolaik sievietēm kāzu ceremonijas laikā seju cieši aizsedza plīvurs. Tikai pēc laulībām Jēkabs saprata, ka līgavas tēvs viņam bija piespēlējis citu — savu vecāko meitu, kura viņam nemaz nepatika. Jēkabs vērsās pie Raheles tēva, un tas preciniekam atļāva apņemt par sievu arī otro meitu — Raheli.
Tas ir stāsts no Bībeles. Atceroties šo rūgto pieredzi, mūsdienās ebreju kāzās līgavai seju aizsedz plīvurs, bet, stāvot zem hupas, līgavainis plīvuru atsedz un pārliecinās, vai tā patiešām ir viņa mīļotā. Tērpus līgavas šajos laikos izvēlas, kādus vien vēlas — baltus, sarkanus, citās krāsās. To paradumi neierobežo.
Neuzticība
Ja ebreju laulībā pastāv neuzticība, nosodījums, ko ticīgajās ģimenēs saņem neuzticīga sieviete un vīrs, kas ielaidies dēkā ar citu sievieti, ir nevienlīdzīgs. Ja nodevībā pieķerta sieva, vīra pienākums ir no viņas izšķirties. Vispirms gan sievas neuzticība jāapliecina diviem lieciniekiem — ebrejiem, kas vecāki par 13 gadiem. Ja tiek pierādīts, ka sieviete ar svešu vīrieti slēgtā telpā uzturas ilgāk par astoņpadsmit minūtēm, viņa tiek uzskatīta par neuzticīgu. Ja neuzticīgs ir vīrs, tas vienkārši ir slikti. Sieva var šķirties no viņa, bet tas nav obligāti. Vīra neuzticības gadījumā tiek piemērots arī pavisam cits bauslis. Vīrs ir zaudējis sievas uzticību, izjaucis mājās mieru un sievai sirdī radījis rētu. Tas tiek uzskatīts par smagu pārkāpumu, un var būt pamats laulības šķiršanai.
Ļoti sena ebreju tradīcija ir zēnu dzimumlocekļa apgraizīšana.
Apgraizīšana
Diena, kad zēnam tiek veikta apgraizīšana, ir lieli svēti visai ģimenei. Piedzimis taču vēl viens ebrejs, kas būs savienībā ar Dievu! Bet pirmais ebrejs pasaulē bija Ābrams. Viņš izjuta sevi kā ebreju un noslēdza derību ar Dievu. Dievs apsolījis Ābramam iespēju kļūt par veselas tautas ciltstēvu, bet par to Ābramam bija jāļauj veikt apgraizīšanu. Vīrietis, kura dzimumloceklis ir apgraizīts, apliecina savu piederību ebreju tautai un Dievam.
Apgraizīšana savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās, un to iecienījušas arī tās ģimenes, kuras ikdienā stingri neturas pie reliģiskajām tradīcijām. Ja ebreju ģimenē pasaulē nācis zēns, šī svarīgā procedūra tiek veikta astotajā dienā pēc bērna piedzimšanas, un tai ir sava stingra kārtība. Apgraizīšanu veic īpašs speciālists, kam ir medicīniskas zināšanas. Piemēram, īpaši svarīgs apgraizīšanas brīdī ir tas cilvēks, kas tura jaundzimušo savās rokās. Šī sīkā ķirurģiskā operācija neesot sāpīga. Daudzi mazie puikas tās laikā pat nepamostas no salda miega.
Gatavojoties šim pasākumam, jau laikus tiek rakstīti un sūtīti ielūgumi. Svarīgajā dienā kopā sabrauc radi un draugi, un notiek svinības ar mielastu un dzērienu malkošanu.
Apgraizīšana vīrieša dzimumlocekli padara ne tikai skaistāku. Tas ir veselīgi vīrietim, un arī sieviete tādējādi var tikt pasargāta no dzemdes kakla vēža. Bet ne jau tāpēc tika sākta ebreju zēnu apgraizīšana. Tā vispirms ir reliģiska prasība, bauslis, kas jāievēro attiecībā pret katru ebreju zēnu. Tā ir tradīcija, ko darīja vectēvi un turpina viņu dēli un mazdēli. Šo procedūru izvēlas arī daudzi pieauguši vīrieši.
* * *
Paldies par sadarbību materiāla tapšanā Rīgas ebreju kopienas izpilddirektorei Gitai Umanovskai un rabīnam Izraēlam Aizenšarfam.
(Fragmenti. Nobeigums sekos.)