Pateicoties žurnālam «Sarunas», mums bija iespējams paviesoties Rīgas ebreju kopienā, lai kaut mazliet uzzinātu par šo mums tuvo, bet pietiekami svešo un nepazīstamo pasauli, par tradīcijām, ģimeni, mīlēšanos un kāzām.
Ģimene ebrejiem — pāri visam! (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ģimene
Katrā ebreju mājā noteikti tiks pamanīts kaut kas tikai ebrejiem raksturīgs arī tad, ja ģimene cieši neseko reliģiskām paražām. Reliģiskās tradīcijas un rituālus pilnībā pasaulē ievēro aptuveni desmit procenti ebreju. Vēl 25 procenti šīs tautas pārstāvju stipri turas pie tām. Pārējie par senajiem rituāliem un tradīcijām ir piemirsuši. Lai gan laiku pa laikam katram ebrejam ārā laužas kādas šai tautai raksturīgas paražas.
Ebrejiem raksturīgais izpaužas ģimenes locekļu savstarpējās attiecībās. Jūtama ir sievietes nozīmīgā loma ģimenē. Salīdzinot ar citām tautām, atšķirīga noteikti ir ģimene vismaz vakariņās būtu kopā. Ģimene cenšas šo lūgumu ievērot. Ebrejiem ir ļoti svarīga savstarpējā komunikācija. Sēžot pie galda un baudot maltīti, tiek risinātas plašas, ilgas sarunas. Katrs ģimenes loceklis stāsta par savām gaitām. Ebrejiem ir svarīgi izteikt viedokli par jebkuru tēmu, arī tad, ja viņam tā ir pilnīgi sveša. Visu, kas notiek, ebrejiem ir svarīgi izteikt verbāli. Šai parādībai ir pat dots savs nosaukums — ebreju verbālā civilizācija.
Svečturis ar septiņām svecēm
Tāds ir gandrīz katrā ebreju mājā. Šāds svečturis reiz atradies Jeruzalemes templī, vietā, kur bija jūtama Dieva klātbūtne. Ebrejiem sinagoga ir lūgšanu nams, nevis vieta, kur jūtama Dieva klātbūtne, kā kristiešiem. Kad Jeruzalemes templi sagrāva, romieši šo svečturi ar septiņām svecēm aizveda, un tā liktenis nav zināms.
Šabatā pirms tumsas iestāšanās sievietes iededzina divas sveces. Šo tradīciju ievēro pat tās ebreju ģimenes, kas cieši neturas pie reliģiskām dogmām. Katrā ebreju mājā pie durvīm ir piestiprināta mezuza — gabaliņš no ebreju svētajiem rakstiem Toras. Tajā runāts par vienotību ar Dievu. Ienākot vai izejot pa durvīm, mezuza ik reizi atgādina par Dieva esamību.
Sestdienās ebreji neiededz gaismu. Gaisma drīkst būt, bet iedegt to šajā dienā nedrīkst. Arī sveces dedzināt nevar. Tad nu ebreji salikuši prātus kopā un izdomājuši relejus, kas elektrisko gaismu iededz automātiski. Bauslis līdz ar to nav pārkāpts, jo cilvēks ar savu roku gaismu nav iededzis. Ja relejs pēkšņi vairs nedarbojas, tad gan visi ģimenes locekļi sēž tumsā.
Dievs ir devis ebrejiem 613 baušļus, kuri stingri nosaka, ko viņi drīkst un ko nedrīkst darīt. 60 Talmuda grāmatās ir paskaidrots, kā šie baušļi jāpilda. Ja ebrejs nezina, kā viņam pareizi rīkoties, viņš dodas pie rabīna pēc padoma. Vienmēr tiek atrasts risinājums, kas nav pretrunā ebreju likumam, bet novērš radušos problēmu.
Ebreju svētki
Svētku ebrejiem ir daudz, jo viņi atceras gluži vai katru savas vēstures dienu. Katriem svētkiem ir savas tradīcijas un tiek gatavoti īpaši ēdieni. Ebreji uzskata, ka cilvēks ir pietiekami bioloģiska būtne un abstraktas lietas, tai skaitā svētki, līdz cilvēka apziņai labāk nonāk caur vēderu. Galda klāšana ir obligāta svētku sastāvdaļa. Dažos ebreju svētkos nav noteikts, kādiem tieši ēdieniem jābūt galdā. Galvenais, lai ēdamā būtu daudz un tas būtu daudzveidīgs. Citos ebreju svētkos savukārt ir stingri uzskaitīts, kam jābūt uz svinību galda.
Jauno gadu ebreji svin septembrī. Šajā laikā esot radīta pasaule. Atzīmējot Jaunā gada iestāšanos, uz galda noteikti jābūt āboliem, medum un zivij vai jēram ar visu galvu. Ābolus ēd, mērcot medū, un cilvēki viens otram vēl saldu Jauno gadu. Zivs vai jēra galva simbolizē jauna gada sākšanos. Svētku neatņemama sastāvdaļa ir vīns.
Purim ir svētki, kas tiek svinēti, pieminot notikumus 5. gadsimtā pirms mūsu ēras. Tolaik ebrejiem izdevās izvairīties no iznīcības Persijā. Par godu Purim svētkiem tiek rīkotas plašas dzīres. Šo svētku maltītes neatņemama sastāvdaļa ir magoņmaizītes. Pesah jeb ebreju Lieldienas tiek atzīmētas par godu tam, ka pirms 3300 gadiem ebreji Mozus vadībā izgāja no Ēģiptes verdzības. Šo svētku laikā astoņas dienas pēc kārtas ebreji nedrīkst ēst nevienu pārtikas produktu, kas satur raugu vai ir raudzēts vai konservēts. Tad maizes vietā ēd macu — neraudzētas mīklas maizi.
Diena ebrejiem sākas vakarā
Diena sākas brīdī, kad parādās pirmās zvaigznes, nevis no rīta, kā mums. Ja svētki ir, piemēram, mēneša 5. datumā, tad visi zina, ka uz svinībām jāpulcējas 4. datuma vakarā. Pesah svētki šogad ir 3. aprīlī, un tas nozīmē, ka 2. aprīļa vakarā ebreji visā pasaulē sanāks kopā. Šim vakaram ir pat dots īpašs nosaukums — Seder, kas tulkojumā no ivrita nozīmē kārtība. 15 punkti stingri nosaka, kādai kārtībai jābūt šajos svētkos.
Līdz sīkumiem ir norādīts, kas jāēd šajā vakarā, kas jārunā, kādas grāmatas jālasa. Šo tradīciju ebreji visā pasaulē ievēro jau aptuveni 3000 gadu. Uz galda ir vīns — tik daudz, lai katram pietiktu četrām glāzēm. Ir rūgti zaļumi un sāļš ūdens, kas atgādina par smago verdzību un izlietajām asarām. Masa no āboliem simbolizē mālus, no kuriem ebreji, būdami verdzībā, cēla piramīdas. Vistas spārniņi atgādina Dieva vadošo roku. Cieti novārītas olas apliecina ebreju tautas izturību un ir atgādinājums par sagrauto Jeruzalemes templi. Tās ir tradīcijas, kas vieno un stiprina ebreju tautu.
Paldies par sadarbību materiāla tapšanā Rīgas ebreju kopienas izpilddirektorei Gitai Umanovskai un rabīnam Izraēlam Aizenšarfam.