Valsts civildienesta pārvalde (VCP) ir secinājusi, ka patlaban valsts pārvaldē ir 3064 brīvas ierēdņu un darbinieku amata vietas, un piedāvā likvidēt 1760 no tām.
Piedāvā likvidēt ap 1760 vakanču valsts iestādēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
VCP priekšnieks Māris Skudra žurnālistiem prognozēja, ka šo brīvo vakanču samazināšana nākamā gada budžetā ļautu ietaupīt ap 13 miljoniem latu.
Apkopojot informāciju Valsts civildienesta pārvalde konstatēja, ka tiešās valsts pārvaldes iestādēs ir nodarbināti 14 583 ierēdņi un 11 702 darbinieki pie faktiskā ierēdņu amatu skaita 16 166 un faktiskā darbinieku amatu skaita 13 083.
Tādējādi šā gada 31.augustā tiešās valsts pārvaldes iestādēs vakanti bija 10% amatu, ko veido vakantie 1594 ierēdņu amati un 1470 darbinieku amati. VCP apkopo informāciju par 118 tiešās valsts pārvaldes iestādēm, tai skaitā 37 valsts aģentūrām, aģentūru LETA informēja VCP.
Lielākais vakanto amatu īpatsvars, kur vakantie amati ir vairāk nekā 20%, ir 21 tiešās valsts pārvaldes iestādē. Lielākais vakanto amatu īpatsvars gan ierēdņu, gan darbinieku amatiem ir zemākā līmeņa amati - speciālistu amati.
«Analizējot datus, esam secinājuši, ka pastāv būtiskas atšķirības piešķirtajā finansējuma apjomā pat viena līmeņa iestādēm, kas liecina par to, ka nav vienota metodika finansējuma aprēķināšanai un pieprasīšanai atalgojumam valsts budžetā. Atšķirīga ir arī katras iestādes pieeja, plānojot atalgojuma mainīgās daļas, gandrīz puse iestāžu atalgojuma mainīgo daļu plāno vairāk nekā 25% no atalgojuma,» sacīja Skudra.
Skudra uzsvēra, ka optimāli brīvo vakanču skaitam valsts iestādēs nevajadzētu pārsniegt 5%.
Raksturojot esošo situāciju, Skudra norādīja, ka patlaban liela kadru mainība un brīvo vakanču skaits esot konstatēts Valsts ieņēmumu dienestā, tāpat daudz brīvo vakanču esot arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un citās valsts iestādēs.
Pārrunājot apkopoto informāciju par iespējamo valsts budžeta līdzekļu ekonomiju nākamajam gadam, Skudra kā priekšlikumu premjeram ierosināja optimizēt valsts civildienesta ierēdņu pabalstu sistēmu, uzticot ierēdņu pabalstu izmaksu administrēšanu Finanšu ministrijai.
Ierēdņiem saskaņā ar Valsts civildienesta likumu ir tiesības saņemt pabalstus, piemēram, bērna piedzimšanas gadījumā sešu mēnešalgu apmērā, mēnešalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi u.tml.
Patlaban katra iestāde atsevišķi plāno iespējamo pabalstu izmaksu nākošā gada budžetā. Gadījumos, ja iestādē neiestājas neviens no norādītajiem pabalstu izmaksas gadījumiem vai arī plānotā pabalstu summa tiek iztērēta daļēji, atlikums jeb neizmaksātie pabalsti kā darba samaksas fonda ieekonomētie līdzekļi tiek izmantoti citiem mērķiem, piemēram, prēmiju izmaksai.
Lai novērstu situāciju, ka pabalstiem plānotie līdzekļi tiek tērēti citiem mērķiem, VCP rosina visus ar ierēdņu pabalstiem saistītos līdzekļus nākamā gada valsts budžetā paredzēt kā atsevišķu budžeta programmu Finanšu ministrijai, kas pārvaldītu šos līdzekļus un pēc ministriju pamatotiem pieprasījumiem veiktu tām pabalstu izmaksu.
Piedāvātajā risinājumā neiztērētie līdzekļi gada beigās tiktu atskaitīti atpakaļ valsts budžetā, tādējādi tiktu ieekonomēti budžeta līdzekļi un tie būtu izmaksāti atbilstoši noteiktajam mērķim.
Kā norādīja premjers Aigars Kalvītis (TP), samazinot štata vietu skaitu, ieviešot šādu fondu un apturot atalgojuma palielināšanu valsts sektorā, jau nākamā gada budžetā izdotos ieekonomēt 55 līdz 60 miljonus latu.
Premjers uzsvēra, ka valsts pārvaldē ir nepieciešama līdzekļu optimizēšana. Kalvītis esot ilgstoši strādājis valsts pārvaldē, tāpēc zinot, kā «iestādes funkcionē».
Ja valsī ir daudz naudas, tad šāds finanšu pārpalikums ir labas iespējas stimulēt darbiniekus. Tomēr esošajā situācijā, kad valsts ir nolēmusi ieviest striktu taupības politiku, par katru cenu ir jāpanāk nākamā gada valsts budžets ar pārpalikumu. «Cita ceļa mums nav,» sacīja Kalvītis.
Premjers jau uzdevis sagatavot attiecīgus rīkojumus par brīvo štata vietu samazināšanu un speciāla fonda izveidošanai.
LETA jau ziņoja, ka valdība iepriekš noteica speciālu pilnvarojumu finanšu ministram Oskaram Spurdziņam (TP) gada pēdējās sešās nedēļās sekot līdzi ministriju tēriņiem un tos ierobežot, lai novērstu līdzšinējos gados novēroto praksi, ka ministrijas gada beigās cenšas iztērēt neizmantotos līdzekļus.
Arī Kalvītis atbalstīja šādu iniciatīvu, norādot, ka tādējādi tiks novērsta līdz šim novērotā prakse, kad gada beigās ministrijās «nauda tiek tērēta uz nebēdu».