Laikā, kad apkārtējie klepo un šķauda

Vakcinācija ir efektīvākais pretgripas profilakses līdzeklis, tomēr ieteicams ievērot arī citus piesardzības pasākumus, kas palīdzēs stiprināt imunitāti un saglabāt labu veselību.

Sabiedrības veselības aģentūra aicina:

• publiskās vietās — kinoteātros, lielveikalos, tirgos, sabiedriskajā transportā — izvairieties no cilvēkiem, kas klepo un šķauda;
• klepojot un šķaudot aizsedziet muti ar kabatas lakatiņu;
• dienas laikā bieži mazgājiet rokas — pirms ēšanas un pēc uzturēšanās publiskās vietās.

Ja jūsu kolēģis ir saaukstējies...

• nelietojiet vienus priekšmetus (rakstāmlietas, traukus);
• ar netīrām rokām neaizskariet acis, degunu un muti, jo tādā veidā var inficēties ar elpceļu infekcijām;
• ievērojiet pareizo darba un atpūtas režīmu — vingrojiet, lietojiet vitamīnus;
• ēdiet veselīgu pārtiku! Iekļaujiet savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktu, kas satur fitokomponentus. Tie ir bioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās;
• lietojiet uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks — tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas organismā veicina interferona izstrādi, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus;
• lietojiet daudz šķidruma (zāļu tējas, svaigi spiestas sulas, minerālūdeni);
• ģērbieties atbilstoši laikapstākļiem;
• regulāri vēdiniet telpas, tā samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās, uzkopjot telpas — mazgājiet grīdas. 

Ja esat saslimis pats, neaplipiniet citus — palieciet mājās un kontaktējieties ar savu ģimenes ārstu.

Pretgripas vakcīna

Imunitāti pret gripu var izveidot mākslīgi, ievadot organismā vakcīnu. Vakcinācijai pret gripu tiek izmantotas dalītās vakcīnas — tās nesatur visu vīrusu, bet tikai vīrusa virsmas proteīnus hemaglitinīnu un neiromindāzi, kas spēj aktivizēt cilvēka imūnsistēmu. Tā kā vakcīna nesatur «dzīvu» vīrusu, vakcinācija nevar izraisīt saslimšanu ar gripu. Vairāki pretgripas vakcīnas klīniskie pētījumi pierādījuši, ka nopietnus blakusefektus un simptomus, kas raksturīgi gripas infekcijai, mūsdienu vakcīnas neizraisa.

Gripas vakcīna satur virsmas proteīnus no trim dažādiem gripas vīrusiem: divus atšķirīgus A vīrusa tipus un vienu B vīrusa tipu. Gripas vīrusa mainīgās dabas dēļ katru gadu vakcīna jāizstrādā no jauna un katru gadu pirms gripas sezonas sākšanās vakcinācija jāatkārto.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, 80% vakcinēto ar gripu nesaslimst, bet 20% pārcieš gripu vieglā formā. Cilvēkiem pēc 60 gadiem imunitāte izveidojas tikai 60%, taču saslimušajiem gripa noritēs bez komplikācijām.

Pēc vakcinācijas dūriena vietā iespējams neliels apsārtums un pietūkums.

Vakcinācija īpaši ieteicama:

• cilvēkiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu;
• pieaugušiem un bērniem (vecāki par sešiem mēnešiem), kuri pieder augsta riska grupai, jo tiem ir lielākas iespējas izveidoties gripas komplikācijām;
• personām, kas slimo ar hroniskām elpceļu (piemēram, astma) un sirds–asinsvadu slimībām, nieru un asins slimībām (piemēram, sirpjveida šūnu anēmija), metabolām slimībām (piemēram, cukura diabēts) un imūnsupresiju;
• personām, kurām ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem: medicīnas darbiniekiem un ģimenes locekļiem.

Vakcinācija pret gripu nav ieteicama cilvēkiem, kuriem ir putnu olbaltumvielu nepanesamība, kā arī cilvēkiem ar kādu akūtu infekciju.

Pusi apmaksā valsts

Arī šogad valsts atsevišķām iedzīvotāju grupām apmaksā pretgripas vakcināciju un pacienta iemaksu vizītei pie ģimenes ārsta. Pretgripas vakcīnas 50% apmērā valsts apmaksā:

• bērniem no sešu mēnešu vecuma līdz divu gadu vecumam;
• pieaugušajiem virs 65 gadiem;
• pacientiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds, vielmaiņas un nieru slimībām;
• pacientiem ar imūndeficīta sindromu;
• pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvo terapiju;
• pacientiem līdz 18 gadu vecumam, kuri ilgstoši saņem terapiju ar acetilsalicilskābi jeb aspirīnu.

Lai saņemtu pretgripas vakcīnu

Šim nolūkam vajadzīga īpašā recepte, uz kādas tiek izrakstīti kompensējamie medikamenti. Šādas receptes izsniedz ģimenes ārsts. Ārsts novērtēs pacienta veselības stāvokli un izrakstīs īpašo recepti, pret kuru pacients ar 50% kompensāciju iegādāsies gripas vakcīnu aptiekā. Ar aptiekā iegādāto vakcīnu atkārtoti jādodas pie ģimenes ārsta vai citas ģimenes ārsta norādītas ārstniecības personas, kas veiks vakcināciju. Ja pacients vēlas, viņš vakcīnu var iegādāties ārstniecības iestādē, ja tās ir iestādē pieejamas.

Bīstamā gripa

Atgādinām, ka gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija.

Gripas izraisītājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādā kombinācijā. Vīrusam nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas, jo ātrāk cilvēks izveseļojas un izveidojas imunitāte. Antivielas, kas izveidojušās iepriekšējā sezonā, nepasargā no nākamās sezonas gripas vīrusa, tāpēc katru gadu cilvēki ar gripu var slimot no jauna.

Gripas vīruss izplatās starp cilvēkiem ar t. s. gaisa pilieniem. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties sešu metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti (izdalījumi).

Gripas pazīmes:

• pēkšņs sākums,
• galvassāpes,
• muskuļu sāpes,
• drudzis,
• paaugstināta temperatūra līdz 39–40°C,
• kaulu laušanas sajūta,
• sāpes kaklā un sauss, rejošs klepus,
• iesnas.

Iedzīvotājiem, kuriem šādas pazīmes parādījušās, nevajadzētu censties saslimšanas iemeslu noteikt pašiem, bet gan vērsties pie sava ģimenes ārsta.

Parasti slimība ilgst 3–7 dienas, bet dažos gadījumos arī ilgāk. Salīdzinājumā ar citām infekciju slimībām gripa atšķiras ar ātrumu, ar kādu tā izplatās, un izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu, kuru dēļ gripas epidēmijas laikā 2–5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.

Pēc gripas var būt komplikācijas

Gripai un citām akūtām augšējo elpceļu vīrusu infekcijām (AAEI) ir līdzīgi simptomi: augsta ķermeņa temperatūra (39–40°C), galvassāpes, sāpes acu ābolos, vispārējs vājums, sāpes muskuļos, aizlikts deguns, sāpes kaklā, sauss klepus. Tomēr galvenā atšķirība ir tā, ka, izveseļojoties pēc AAEI vīrusu infekcijas, slimības simptomi pāriet bez sekām, bet pēc gripas līdz pat ceturtdaļai gadījumu veidojas komplikācijas.

Visbīstamākais gripas vīruss ir veciem cilvēkiem, maziem bērniem, kā arī cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām sirds vai plaušu kaitēm, cukura diabētu, nieru nepietiekamību, iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu. Šiem cilvēkiem pēc gripas pārslimošanas bieži veidojas sarežģījumi.

Tā saucamās saaukstēšanās slimības, kuras vienmēr izraisa kāds vīruss vai baktērija, nevajadzētu uztvert nenopietni. Ar tām slimojam gandrīz katru gadu, jo daudzie un dažādie izraisītāji aukstajā un mitrajā laikā aktivizējas. Pārslimojot viena vīrusa izraisīto slimību, cilvēks iegūst imunitāti pret to, savukārt nākamajā reizē slimība ir saistīta ar citu izraisītāju. Saaukstēšanās slimības ir lipīgas, un slims cilvēks var inficēt citus, sevišķi bērnu kolektīvos. Ja saaukstēšanās turpinās vairāk par nedēļu, aicinām vērsties pie ģimenes ārsta.