Rituāli, neatkarīgi no tā, vai ir sociāla vai reliģiska rakstura, vienmēr ir ieņēmuši svarīgu nozīmi cilvēka dzīvē. Taču daļa rituālu ir kā enkuri, kas radīti vai radušies nejauši, ciešāk savienojot divu cilvēku sirdis un dvēseles. Par tiem gan atklāti runā samērā reti, jo tie ir gandrīz vai sakrāli, dvēseliski intīmi. Svēti un slepeni tieši izraisīto sajūtu dēļ.
Rituāls vai paradums?
Pieņemts uzskatīt, ka rituāli ir kāda darbība vai darbību sērija, kas ir iepriekš paredzama un diezgan stingri reglamentēta. Lielisks piemērs ir laulību ceremonija. Krāšņs, īpaši skaists rituāls ar dziļu jēgu. Taču rituāli ir arī obligātā kafijas tase agrā rītā — tas tonizē; pastaiga ar suni — automātiski atslābina pēc darba, palīdz aizmirst raizes un nepatikšanas; ziņu pārraides skatīšanās, noteikti sēžot kopā ar laulāto draugu — ļauj sajust ģimenisku tuvību; bērnu sabučošana pirms naktsmiera... Vienkāršoti — noteiktas darbības, kas atkārtojas un tiek apzināti atkārtotas, palīdzot sasniegt īpašu noskaņojumu.
Lai uzzinātu, noteikta darbība ir vai nav rituāls, atliek to vienreiz apzināti neizpildīt. Gadījumā, ja vēlāk rodas nepatīkamas sajūtas vai vispār visa diena sanāk galīgi garām, tātad varam sev pateikt — re, šis ir mans rituāls. Protams, var jau iebilst, ka, piemēram, kafijas dzeršana nav rituāls, bet gan paradums. Taču paradumi no rituāliem atšķiras ar to, ka pirmie ir neapzinātas darbības, bet otro mērķis ir sniegt kādu sajūtu vai uz kaut ko noskaņot.
Maija (28): «Kamēr dzeru savu rīta kafijas tasi, vēlos pilnīgu mieru. Pat bērni to respektē — man neko nesaka un neprasa, lai arī rīta steigā parasti rodas daudz jautājumu. Kad esmu izdzērusi kafiju — man ir sajūta, ka pasaule noteikti ir jauka. Vīrs teic, ka tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ neesmu dabūjusi savu rīta kafiju, izskatoties nožēlojama. Starp citu, tā arī jūtos.
Vienreiz kādā ceļojumā kafijošana izpalika vairākas dienas pēc kārtas. Biju sliktā noskaņojumā, neizgulējusies. Līdz vīrs ieteica: paņem karstu ūdeni, ielej krūzītē, apsēdies un izdzer, bet es tikmēr ar tevi nerunāšu. Pārsteidzošā kārtā tas apbrīnojami palīdzēja.»
Vairāk nekā trīs vārdi
Radīt rituālu, izrādās, nemaz nav tik grūti. Tas tāpēc, ka rituāls ir atkārtojama darbība, kam apzināti piešķirta nokrāsa. Šī darbība, veikta atkal un atkal, noskaņo prātu un dvēseli uz kādas īpašas nots. Piemēram, ja abiem patīk kāda kafejnīca, jo tajā pārdzīvoti jauki emocionālas tuvības mirkļi, arī vienatnē atrasties šajās telpās būs viegli un patīkami. Nobaudot kafiju, var sajust mīļotā cilvēka tuvumu. Tas nomierina un sniedz spēkus.
Tieši tāpat var uzdāvināt vai radīt rituālu īpaši otram cilvēkam. Parasti gan tas iznāk nejauši, bet to var darīt arī apzināti. Sīki, it kā nenozīmīgi, bet mīļi nieki ir tieši tas, kas piešķir katrām attiecībām vienreizēju burvību. Nav jau obligāti jābūt vakariņām sveču gaismā... Varbūt rituāls būs bērnišķīgas spilvenu kaujas kāzu jubilejas vakarā; zvēru dārza apmeklējums darba dienā (!), kad vīram jāsvin dzimšanas diena; pamirkšķināšana ar mašīnas lampām noteiktas reizes, tik, cik vārdu ir teikumā “es tevi mīlu ļoti, ļoti”; varbūt atlocīt segai stūrīti, pirms sieva dodas gulēt... Tas, kas sagādā prieku pašam, otram cilvēkam un abiem kopā!
Katram pārim ir pietiekami daudz laika, ko piešķirt savstarpējo attiecību rituālu un slepeno kodu izgudrošanai, kaut vai ietaupot no tiem brīžiem, kad gribas uz otru parūkt. Īstie rituāli iedzīvosies un iepriecinās ik reizi, kad tiks atkārtoti, bet tie, kas nesanāks, atkritīs.