Kas ir ideāla sieviete, un kādu vīrietis vēlas sievieti gultā? Šoreiz (ar dažnedažādiem komentāriem) uz sieviešu jautājumiem katrs savu patiesību atklāja četri vīrieši:
Virtuvē ķēkša, sabiedrībā dāma, guļamistabā... jā — mau...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Edgars — 43 gadi, celtnieks, dzīvo laukos, precējies
Ansis — 45 gadi, tulko filmas, precējies
Jānis — 29 gadi, strādā ar «dzelžiem», juridiski brīvs
Mārtiņš — 25 gadi, skatuves mākslinieks, precējies
Edgars: — Ideāla sieviete katram vīrietim ir tā, kuru mīl, uz kuru ir aizvēries širmis. Bet, tieši kas ir tas, kas aizvēris širmi — nevaru atbildēt. Un gultā? Arī tā, kuru mīlu un kura arī mani grib. Tā nemēdz būt, ka mīlu tādu, kura gultā ir pilnīgi garām! Turklāt svarīgi, lai jūtu, ka viņai ar mani ir arī interesanti un ka esmu viņai vajadzīgs arī tīri cilvēciski.
Ansis: — Katram tas ideāls ir savādāks. Man nepatīk kompleksainās un tādas, kas tēlo šķīstās jaunavas. Ātri var piegriezties, ja viņai mīlējoties vienmēr ir vienāda uzvedība, vienmēr vajag vienādas situācijas. Viņai jābūt atsaucīgai; ja es piedāvāju kaut ko jaunu, kādu pipariņu, viņai jāņem pretī. Protams, ja pats būšu vienmēr darbā izpumpējies, neko arī no viņas nevaru gaidīt. Labsajūta seksā ir atkarīga no abiem.
Jānis: — Ir tāds vecs, labs, vieds teiciens, ka ideāla sieviete ir sabiedrībā dāma, virtuvē ķēkša, gultā — geiša. Man tāda bija, par seksu vispār nerunājot — par kaut ko tādu var tikai sapņot. Es šim trijniekam pieliktu vēl vienu svarīgu lietu — sievietei jābūt man draugam, ar kuru varu arī izrunāties. Ja tā nav, nekas labs nesanāks, lai cik labi viņa gatavotu ēst, izskatītos sabiedrībā vai mīlētos. Par to esmu 100% pārliecināts.
Gultā man patīk sieviete, kurai patīk sekss: dažādas pozas, rotaļas, arī alternatīvi seksa veidi. Ja man ar viņu gultā ir garlaicīgi, otrreiz vairs netikšos. To, cik sieviete ir seksuāla, lielos vilcienos var just jau pirmajā reizē.
Mārtiņš: — Ideālās sievietes nav, varam runāt par vēlamo. Vīrieši, ieraugot sievieti, štuko tā: «Tu labi izskaties — ar tevi ir vērts parunāt.» Bet, ja viņa pasaka: «Es šodien uz ielas redzēju van Gogu.» — «Ko tu redzēji?» — «Nu, to basketbolistu!» Tad viņa var būt kaut Klaudija Šīfere vai Pamela Andersone, teikšu: «Bija patīkami iepazīties», bet otrreiz vairs ar viņu runāt negribēšu.
Ir teiciens par to, kādai sievietei jābūt sabiedrībā, virtuvē un gultā. Bet arī tas ir ļoti vispārināti. Nu, nav būtiski, lai viņa brīnišķīgi ceptu kotletes, būtu brīnišķīga seksā vai zinātu, tieši kura dakšiņa jāpaņem. Galvenais — saprast vienam otru, mācēt piedot, veltīgi neķildoties par niekiem. Ja šī harmonija ir, viņa, ja gribēs, izurbsies cauri desmit pavārgrāmatām un visu Kamasutru iemācīsies no galvas, lai būtu vēl labāka.
Svarīgi, lai abi dara nevis kā sabiedrībā pieņemts, bet — lai viens otram būtu patīkami un vajadzīgi. Piemēram, es atnāku mājās piedzēries, un sieva nevis sadod ar kastroli pa galvu un izdzen ārā, bet saka: «Ārprāts, kāds tu izskaties! Nāc, nomazgājies, es tev palīdzēšu.» Esmu ieguvis informāciju, ja reiz viņa par mani rūpējas, tātad neesmu viņai vienaldzīgs. Tas, protams, nenozīmē, ka tagad katru dienu varu nākt mājās nodzēries un viņa tik mani apkops. Tāpat mīloša sieviete nepārmetīs, ja būsi viņai uzdāvinājis asteru pušķi vai sauju vizbulīšu, kaut zini, ka viņas mīļākās puķes ir rozes.
Gultā mans ideālais variants ir sieviete absolūti bez kompleksiem — ar maksimālu brīvību un atraisītību, nevis: «Ko tu iedomājies? Es neko tādu nedarīšu!» Sieviete, kura ir gatava iet tālāk par ikdienā pierasto pozu kompleksu. Patīk vai nepatīk, tā jau ir cita lieta. To var pielīdzināt mēģinājumu procesam teātrī — it kā par lomu viss ir skaidrs, bet es partnerim saku: «Nu, pamēģinām šitā, redzēs, kas sanāks?» Okei, pamēģinām! «Ā, tiešām sanāca — labi!» Jeb arī: «Nē, nesanāca, mēģinām savādāk.» Lai nav lieks saspringums; ko viņš tagad padomās, ka es viņam šito palūdzu?!