Sirdsapziņa. Sirds apziņa situācijā, kad, ielaižot attiecībās trešo, māni pirmo. Un «Tu — tam visam pa vidu tu!» kā dzied Prāta vētra...
«Viņš krāpj savu sievu ar mani!» (Sievietes kliedziens)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ar savu sirdsapziņas tīrību un vainas apziņu varam aprunāties vismaz no trīs dažādām pozīcijām, atkarībā no tā, pret ko (kuru) to piemērojam.
1) Pret to, kuru krāp. Daudzus vieno ilūzija, ka tas, ko partneris nezina, tikpat kā neskaitās. Tātad attiecībā pret to, kuru krāp, Tava sirdsapziņas mēraukla ir slepenība. Sak, kaut sūds man pie d..., pie cepures man zieds!
2) Pret to, ar kuru krāp. Saki: vai tad, kad Tu viņu apskauj un noskūpsti, pirms aizver aiz sevis durvis, Tava sirdsapziņa ir tīra? Jā, pret viņu — sievieti, ar kuru tikko bija miesas un dvēseles tuvības burvīgums, bet Tu brauc pie citas? «Kā?!» Tu izmisis protestēsi: «Viņa taču zina, ka ir «otrā» un es braucu pie sievas!» Jā, pārsvarā gadījumu zina gan. Bet vai tāpēc Tu esi baltāks? Vai tāpēc tai «otrai» aizliegts sāpēt?
3) Pret sevi. Ko nu par Tevi! Izvēle, ko kurai būs zināt, ir vienīgi Tavā direkcijā, lai Tava sirdsapziņa varētu netraucēti kaifot — štrunts, kā jūtas viņas abas (vai visas)! Štrunts, ka sūds Tev pie d..., galvenais — nolasīt svešus matus no žaketes.
Visu pateicu. Un lai kāds atkal netrakotu, ka ar manu mute runā sievietes aizvainojums un pāridarījums, atzīšos: jā, runā! Es jau labu laiku esmu tā, ar kuru kāds bauda miesas un dvēseles tuvības burvīgumu, un pēc tam brauc pie sievas. Tas nekas, ka abus saista vairs tikai pienākums, pieaugušie bērni un deklarētā dzīvesvieta, vīrieša vainas apziņa darbojas tikai vienā virzienā — Likuma vārdā. Mīlestības vārdā viņš dāvā man (un sev) absolūtu laimi, Likuma vārdā spīdzina ar savu kristāltīro vainas apziņu. Smaga ir tāda nasta, smaga. «Kāpēc tu to dari, ja reiz tādas lomkas?» esmu jautājusi. Ko nevar celt, to nevar nest.
Es? Esmu izdarījusi izvēli par labu sirdsapziņai — man nepiederoši mati no drēbēm nav jānolasa. Piesauksi to otro sievieti — ko mana sirdsapziņa saka attiecībā pret viņu? Neko nesaka. Viņa izskaitļoja, kas ir kas, šo to uzjautāja un liek mani mierā. Droši vien saprot, ka neesmu viņu krīzes cēlonis, bet sekas. Jā, arī tāpēc nejūtos vainīga. Nezinu, cik sen, bet arī viņa laiž pa kreisi un, cik noprotu, diezgan drosmīgi. Viņas sirdsapziņa acīmredzot nemokās.
Jautāsi, vai es pati nekad nevienu neesmu krāpusi? Esmu. Bet nekad to, kuru mīlu. Nevienu reizi, ja man jājūtas vainīgai mīlestības priekšā. Manas sirdsapziņas mēraukla ir mīlestība. Varbūt izklausīšos pastulba, bet neciešamas mokas ir sajūta, ka ar dzīvesbiedru krāpju vīrieti, kuru mīlu. Taču vēl mokošāk ir būt prostitūtai Likuma vārdā. Tāpēc šādā situācijā «mainu laikapstākļus», lai mana sirdsapziņa būtu tīra pret visiem trim.
Zinu, ka ļoti daudz sieviešu man nepiekritīs, jo lielākoties jau visiem un visām ar sirdsapziņu Likuma vārdā viss ir kārtībā...