Ance apmierināta izstaipījās un ieņēma uz spilveniem ērtāku pozu. Jaunais, seksīgais naktskrekls mugurā, aiz katras auss pa smaržas pilienam... Viss tā kā būtu kārtībā, pārējais atkarīgs no Leona. Kur viņš vēl kavējas?
Pipariņš gultā. (Stāstiņš <i>iz</i> dzīves)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bija svētdienas rīts — Ances jaukākā nedēļas diena. Arī Leons reiz viņai atzinās: «Esmu tik laimīgs, ka tu esi mana sieva. Kaut vai tikai svētdienas rītu dēļ vien!» Tas viņiem bija īpašs rituāls — svētdienas rīta sekss. Un nevis kaut kāds ātrais, daļēji pa miegam, bet ar sagatavošanos. Ances uzdevums bija gaidīt vīru gultā un domāt tikai pikantas domas — par to, kas tūdaļ notiks. Leons savukārt cēlās augšā, vārīja kafiju, gādāja par našķiem un tad nesa to visu Ancei uz gultu. Pēc tam abi brokastoja, draiskojās un maigojās tik ilgi, kamēr kafijas tasītes kļuva acīm redzami traucējošas...
Viņi bija iegādājušies tādu sevišķo — gultā-dzeramās-kafijas-galdiņu. Uz tā bija vieta divām mazām tasītēm, šķīvim ar zemenēm vai šokolādi un nelielai vāzītei. Omleti varēs ēst vēlāk, virtuvē. Parasti Leons jau sestdien sagādāja kādu ziediņu vāzei, bet šoreiz tam nebija laika. Varbūt nokniebt kādu zariņu no palodzes puķēm? Un tad viņa izvēle krita uz dekoratīvo pipariņu. Mazs, koši sarkans ar zaļu lapiņu — uz dzeltenās salvetes tas izskatīsies labi. Un piparu tajā podiņā bija saplaucis daudz, Ance neļaunosies.
Leons salika visu uz mazā galdiņa un ienesa Ancei. Sieva smaidīja un it kā nevilšus atsedza viņam sava naktskrekla dziļo izgriezumu.
— Tūdaļ nākšu, mīļā! Es tikai uz tualeti...
Ance tiešām smaidīja. Galdiņš bija skaisti noformēts. Redz, ko izdomājis — pipariņu...
Tajā brīdī no tualetes puses atskanēja kunksti.
— Ance, lūdzu... palīdzi! Man sāp! Lū-ū-ūdzu, dari kaut ko!
Tajā svētdienas rītā Ancei un Leonam kafija palika neizdzerta un gultas prieki nenotika.
Skaisto pipariņu Ance uzmanīgi saņēma ar salveti un izmeta miskastē. Šito trako asumu! Pat rūdītā roku āda sāk svilt, ja to piparpāksti saņem plikos pirkstos. Tad nu paši varat iedomāties, kā Leons jutās pēc sava gājiena uz tualeti!
Pēcpusdienā Ance ielidināja atkritumu spainī arī visu piparu dzinumu — skaists gan, taču Leonam, uz to skatoties, varētu būt netīkamas atmiņas...