«Ja būs nepieciešams, savā lēmumā atsauksimies arī uz ābeci,» skrupulozitāti, ar kādu ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītā komisija vērtē Alekseja Loskutova atbilstību KNAB priekšnieka amatam, «Neatkarīgajai» piektdien raksturoja kāds tās loceklis. Visticamāk, komisijas gala atzinums, kas izšķirs, vai lēmumprojekts par A. Loskutova atcelšanu no amata nonāks Saeimā, būšot grāmatas biezumā.
Šobrīd gan komisijas sastāvu, kurā ir arī SAB priekšnieks Jānis Kažociņš un Drošības policijas šefs Jānis Reiniks, gan premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) A. Loskutovs cenšas nokausēt ar dažādu juridisku sūdzību rakstīšanu un protestiem, jau tagad neizslēdzot iespēju tiesāties līdz galam. Zinot šo KNAB priekšnieka īpašību un ņemot vērā radušos priekšstatu, ka viņš publiski mēdz apgalvot ko citu, nekā teikts slēgtās apspriedēs, komisijas sēdēs tiek ne tikai ieprotokolēts katrs vārds, bet tās tiek arī ierakstītas, «Neatkarīgajai» pastāstīja kāds tās loceklis.
Piektdien valdība ārkārtas sēdē piekrita komisijas vienbalsīgajam lūgumam pagarināt tās darbības termiņu, tādēļ A. Loskutovs savā amatā varētu pārdzīvot vēl šos Jāņus. Iepriekš kā termiņš atzinuma sagatavošanai bija nolikts 16. jūnijs, bet tagad tas pēc nepieciešamības pagarināts līdz nākamajai trešdienai, bet, ja būs nepieciešams — līdz piektdienai. «Līdz pirmdienai nav iespējams ne fiziski, ne visādi citādi sagatavot atzinumu,» skaidroja J. Maizītis. Tas, ka valdība tam piekrita, apliecina — šoreiz neatkārtojas pērnā rudens situācija, kad jautājums par A. Loskutovu tika dzīts cauri lielā steigā. Iespējams, nevēloties publiski kritizēt A. Loskutovu, J. Maizītis to nepieminēja, bet «Neatkarīgajai» neoficiāli zināms, ka ne ceturtdien, ne piektdien KNAB priekšnieks nebija izpildījis ģenerālprokurora prasību komisijai iesniegt izskatīšanai nepieciešamos biroja iekšējos dokumentus, kas arī ir komisijas darbu kavējošs apstāklis.
To, ka komisijas darbs nav politizēts, lai gan tajā līdz ar trim profesionāļiem J. Maizīti, J. Kažociņu un J. Reiniku ir arī divi politiķi — aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) —, piektdien bija spiests atzīt arī A. Loskutovs: «Man nav pamata šaubīties par komisijas darbību kopumā, jo [tajā] ir kompetenti cilvēki, un, es domāju, ka vērtējums būs atbilstošs normatīvo aktu prasībām.»
Tomēr situācijai ir arī politisks aspekts. Šobrīd parādās pirmās pazīmes mēģinājumam no A. Loskutova jautājuma izvērst politiskus protestus, kādi bija pērnajā rudenī. Toreiz tas beidzās ar premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības krišanu. Lai gan I. Godmanis kā premjers nav izpelnījies tādu nepopularitāti sabiedrībā, augsne protestētāju mobilizēšanai varētu būt neapmierinātība ar valdības veikumu cenu lēciena un inflācijas apturēšanai.
Divdomīgu situāciju dara tas, ka tieši Tautas partija valdības koalīcijā ir tā, kurai A. Loskutova atcelšana ir politiskā principa jautājums, bet, no otras puses, tai ir izdevīga I. Godmaņa valdības šūpošana. Tieši TP biedra un komisijas locekļa V. Veldres izteikumi, ka komisijas darbs ir tikai formalitāte un politiskā līmenī lēmums jau ir pieņemts, deva pamatu kārtējiem aicinājumiem uz protesta akcijām, lai aizstāvētu «tiesiskumu».
Tieši tiesisku ceļu A. Loskutova jautājumā ir izvēlējies iet premjers. Lai neitralizētu V. Veldres paziņojuma efektu, piektdien tika sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā A. Loskutova prasība aizsardzības ministra vietā komisijā deleģēt kādu bezkaislīgu ministru tomēr tika noraidīta. I. Godmanis to pamatoja ar V. Veldres solījumu par komisijas lēmumu balsot saskaņā ar likumaprasībām, nevis iepriekšējo pārliecību.
Neoficiāli «Neatkarīgajai» kāds premjera partijas pārstāvis apstiprināja, ka A. Loskutova atcelšana no amata pārrunāta šīs nedēļas sākumā, neformālās sarunās tiekoties LPP/LC un TP spicēm. Šo tēmu cilājuši TP pārstāvji un to darījuši nepārprotamā kontekstā ar valdības stabilitātes jautājumu. TP aktivitātes, piemēram, sarunas ar opozīcijā esošo Jauno laiku, pēdējo mēnešu laikā tikušas saistītas ar vēlmi sašūpot I. Godmaņa valdību un atgūt premjera amatu.