Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka trešdien, 13. augustā, notikusī Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksme bija jāsasauc ātrāk.
Vīķe-Freiberga kritizē ES par vilcināšanos nosodīt Krievijas rīcību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Esmu pārsteigta un vīlusies, ka ES tikai trešdien sasauc ES ārlietu ministru ārkārtas sēdi un ka ES nav spējusi nākt ātrāk ar vienotu, saskaņotu un nosodošu reakciju, kādu jau esam dzirdējuši no trīs Baltijas valstu un Polijas prezidentiem,» Vīķes-Freibergas viedokli aģentūrai LETA pauda eksprezidentes sekretāre Karīna Rāviņa-Vimba.
Pēc bijušās prezidentes domām, bija jāņem vērā, ka «Krievija ir nepārprotami iebrukusi ne tikvien strīdīgajā Dienvidosetijas reģionā, bet arī ir uzdrošinājušies uzbrukt un bombardēt neatkarīgo Gruzijas teritoriju».
LETA jau ziņoja, ka trešdien ES ārlietu ministri vienojās par ES novērotāju nosūtīšanu uz Gruziju, lai uzraudzītu ar Francijas starpniecību noslēgto pamieru starp Gruziju un Krieviju.
«Mēs esam apņēmības pilni rīkoties uz vietas,» pēc Briselē sasauktās ārlietu ministru ārkārtas sēdes sacīja Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē. «ES jābūt gatavai iesaistīties arī uz vietas, lai atbalstītu ANO un EDSO centienus pēc ilgstoša un miermīlīga Gruzijas konfliktu risinājuma.»
Ministri vienojās arī par tūlītēju humānās palīdzības sniegšanu.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) aģentūrai LETA sacīja, ka ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksme noslēgusies ar kopīgiem secinājumiem, kuros precīzi fiksēti arī principi par Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Pēc ministra teiktā, visas ES ārlietu ministru debates balstījušās uz panākto pagaidu pamieru, kā nodrošināšanā kā vidutāja bija iesaistījusies ES prezidējošā valsts Francija.
Riekstiņš gan atzina, ka «pagaidu pamiers ir ārkārtīgi, ārkārtīgi trausls».