Prominentais ASV politiķis un Austrumeiropas eksperts Zbigņevs Bžežinskis aicinājis starptautisko sabiedrību izolēt Krieviju protestā pret tās kampaņu Gruzijā un pielīdzinājis Putina taktiku Hitlera un Staļina politikai, raksta britu laikraksts «Guardian».
Bžežinskis, kas no 1977. līdz 1981. gadam bija ASV prezidenta Džimmija Kārtera padomnieks nacionālās drošības jautājumos un pašlaik ir ASV prezidenta kandidāta Baraka Obamas padomnieks ārpolitikas jautājumos, norādīja, ka Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins «izvēlējies kursu, kas šausminoši līdzinās Staļina un Hitlera politikai trīsdesmitajos gados».
Putina pamatojumu Gruzijas sadalīšanai — Dienvidosetijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi — var pielīdzināt Hitlera apgalvojumiem par etnisko vāciešu ciešanām Čehoslovākijas Sudetijā, kas bija iegansts šā reģiona aneksijai 1938. gadā, sacīja Bžežinskis.
Prominentais politiķis intervijā Vācijas laikrakstam «Die Welt» norādīja uz Putina stratēģijas Gruzijā līdzību ar Staļina invāziju Somijā 1939. gadā, raksturojot abus gadījumus kā «mazas, demokrātiskas kaimiņvalsts suverenitātes apdraudēšanu ar vardarbību».
80 gadu vecais Polijā dzimušais Bžežinskis sacīja, ka pasaulei tagad jāizlemj, kā reaģēt uz Krieviju un tās centieniem «atjaunot agrākās padomju teritorijas Kremļa kontroles sfērā». Viņš norādīja, ka būtisks šā jautājuma aspekts ir pieeja naftai, jo īpaši stratēģiski svarīgajam Baku–Tbilisi–Džeihana naftas cauruļvadam, kas stiepjas cauri Gruzijas teritorijai.
«Ja Gruzija zaudē savu suverenitāti, tas nozīmē ne tikai to, ka rietumvalstis ir nogrieztas no Kaspijas jūras un Centrālāzijas, bet mēs arī varam pieņemt, ka Putins lietos līdzīgu stratēģiju pret Ukrainu, ja viņš piedzīvos pretestību [Ukrainas pārņemšanā]. Viņš jau vairākkārt ir publiski paudis draudus Ukrainai,» sacīja Bžežinskis.
«Ja Krievija turpina savu stratēģiju, starptautiskajai sabiedrībai tā ir jāizolē,» uzskata Bžežinskis, iesakot piemērot ekonomiskās sankcijas, kuras būtu jāievēro visiem sabiedrotajiem Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Krievijas iebrukumu Gruzijā viņš nodēvēja par pierādījumu Baltā nama nespējai prezidenta Džordža Buša astoņu gadu pilnvaru laikā saprast «Putina režīmu», kāds tas patiesībā ir.
«To vislabāk parāda divas epizodes. Pirmā, kad Bušs pirmo reizi tikās ar Putinu un pēc tam paziņoja, ka viņš [Bušs] ieskatījies viņa [Putina] dvēselē un sapratis, ka var viņam uzticēties. Otrā, kad Kondolīza Raisa samērā nesen izteicās, ka Krievijas un ASV attiecības nekad nav bijušas tik labas kā tagad,» sacīja Bžežinskis, piebilstot, ka Baltais nams pats sevi maldina.
Jautāts, kāpēc viņš runā tikai par Putinu, nevis esošo Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, Bžežinskis norādīja: «Viņam [Medvedevam] pašreizējā situācijā ir tikpat daudz ietekmes kā piecdesmito gadu Padomju Savienības oficiālajam vadītājam pār Padomju Savienību. Neviens pat nevar atcerēties viņa vārdu.»
