1923. gadā tapusī mēmā filma «Salome» ir vēl joprojām nepārspēts kinovēstures šedevrs, ko uzņēmis režisors Čārlzs Braients pēc mākslinieces un Holivudas 20. gadu bohēmistes Natašas Rambovas idejas, scenāriju veidojot pēc Oskara Vailda tāda paša nosaukuma lugas motīviem. Galvenajā lomā – Krievijas un Amerikas mēmā kino zvaigzne Alla Nazimova.
Salome ir jauna meitene, Romas despotiskā valdnieka Heroda meitu un iekāres avots, kura, kaislības un varas apziņas motivēta, pieprasa Jāņa Kristītāja nāvi. Nabadzīgi tērptā Salome ar lampiņu kroni ap galvu iemieso jauneklīgu vulgaritāti, Romas Impērijas laikmeta Lolitu, kura, lai piepildītu savas kaprīzes un destruktīvās kaislības, manipulē ar apkārtējiem, par ieroci izmantojot savu seksualitāti. Filma iezīmē Romas Impērijas morālā pagrimuma klimatu, kurā dominē varaskāre, kaislības un despotisms, kur indivīda dzīvība nav nekā vērta.
Natašas Rambovas radītā filmas vide un tērpi, kā arī Nazimovas statiskā aktierspēle padara Salomi par pilnīgi atšķirīgu kino produktu sava laika Holivudas kino kontekstā, kas veselu gadu pēc pabeigšanas nogulēja plauktā un tika uzskatīta par grandiozu finansiālu neveiksmi, jo Amerikas kino skatītāji un izplatītāji vēl nebija gatavi šādiem eksperimentiem.
Filmas vizuālo tēlu Rambova radīja, atsaucoties uz Obrija Bērdslija ilustrācijām, turklāt ieturēja to melnbaltā krāsu gammā, akcentam izmantojot vien dažas metāliskas detaļas, kas atstarotu gaismu. Apgaismojums filmā ir mērķtiecīgi kontrolēts, tāpēc tā pilnība tika uzņemta paviljonos. Gaismu un ēnu spēlēm, kā arī muzikālajam pavadījumam šeit ir esenciāla nozīme, iezīmējot trauslo robežu starp dzīvību un nāvi, visatļautību un absolūtu askēzi, kaislību un tās radīto postu.
«Salomes» ekskluzīvais seanss notiks Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē 13. septembrī plkst. 19:00, biļetes cena – Ls 10.
