Gruzijas amatpersonas un iedzīvotāji ir ļoti pateicīgi Latvijai par sniegto morālo, politisko un materiālo atbalstu, īpaši augsti novērtējot gan to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas sāka sniegt humāno palīdzību, gan arī to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» ne mirkli nepārtrauca lidojumus uz Tbilisi, norādījis Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Aivars Straume, kas ceturtdien atgriezās no vizītes Gruzijā.
Latvija turpinās sniegt humāno palīdzību kara konflikta postītajai Gruzijai, gan palīdzot nodrošināt bēgļu neatliekamās vajadzības, gan izvērtējot iespējas iesaistīties sagrautās infrastruktūras un mājokļu atjaunošanā, portālu «Apollo» informēja IeM pārstāve Laura Karnīte.
Straume informē, ka patlaban Gruzijai visvairāk vajadzīgas gultas bēgļu nometnēm. Tbilisi un tās apkārtnē gan telšu nometnēs, gan skolās un citās ēkās mīt aptuveni 100–130 tūkstoši bēgļu no karadarbības reģioniem, arī daudz bērnu, kuriem pašlaik nav iespējas pienācīgi atpūsties. Gruzijas amatpersonas informējušas, ka bēgļu vajadzību nodrošināšanai būtu vajadzīgas aptuveni 30 000 gultas.
IeM aplēsusi, ka Latvijas materiālo rezervju iespējas ļautu nosūtīt uz Gruziju aptuveni 1000 gultas un 30 000 gulēšanai piemērotas nestuves, taču svara un apjoma dēļ tās nav iespējams transportēt ar pasažieru lidmašīnu, kā tika vesti iepriekšējie humānās palīdzības sūtījumi, — vajadzīga kravas transportlidmašīna.
IeM sadarbībā ar Aizsardzības un Ārlietu ministriju jau sākusi apzināt iespējas nodrošināt piemērotu lidmašīnu ar kaimiņvalstu vai starptautisko un Eiropas Savienības institūciju palīdzību. Tiklīdz transportēšanas jautājums būs atrisināts, IeM ir gatava sešu stundu laikā nogādāt kravu lidostā.
Vizītes laikā pārrunāta arī Latvijas iespējamā palīdzība Gruzijai, atjaunojot izpostīto infrastruktūru un mājokļus. Tiek prognozēts, ka pēc karadarbības beigām lielākā daļa bēgļu vēlēsies atgriezties savās iepriekšējās dzīvesvietās, tāpēc nepieciešams jau iepriekš plānot un organizēt viņu nodrošināšanu ar pārtiku, ūdeni un pajumti, it īpaši ņemot vērā, ka tuvojas ziema. Straume uzskata, ka Latvija varētu palīdzēt, piemēram, organizējot saliekamo mājokļu piegādes.
Amatpersonas arī pārrunājušas iespēju darbam Latvijas vēstniecībā Gruzijā piesaistīt krīžu koordinācijas speciālistu, kas gan koordinētu humānās palīdzības sniegšanu, gan arī sniegtu padomus Gruzijas varas iestādēm kara seku novēršanā, informēja Straume.
Valsts sekretārs uzsvēra, ka līdzšinējie Latvijas palīdzības sūtījumi ir sasnieguši mērķi un, pateicoties veiksmīgai koordinācijai, arī precīzi atbilduši Gruzijas vajadzībām. Straume atzina, ka Latvija spējusi tik operatīvi un efektīvi rīkoties, gan pateicoties labai sadarbībai starp Latvijas Ārlietu, Iekšlietu un Veselības ministriju, gan tiešiem kontaktiem ar Gruzijas atbildīgajām iestādēm.
Jau vēstīts, ka Straume un Drošības politikas departamenta direktors Kaspars Druvaskalns 19. augustā devās uz Gruziju, lai novērtētu drošības un humāno situāciju kara konflikta postītajā valstī ar mērķi efektīvāk koordinēt Latvijas sniegto humāno palīdzību.
Latvija uz Gruziju jau nosūtījusi četras humānās palīdzības kravas: medikamentus, teltis, pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces.
Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Katastrofu medicīnas centrs turpinās koordinēt un sniegt humāno palīdzību Gruzijai atbilstoši valdības piešķirtajiem līdzekļiem.
